« Nāhea e fāri’i tāmau i te Vārua », nō te Pūai o te Feiā ’Āpī, Māti 2021, 26–29.
Mai, pe’e mai
Fa’aineine nō te fāri’i tāmau i tōna Vārua
Te fa’aineinera’a nō te rave i te ’ōro’a mo’a ma te ti’mā i te mau hepetoma ato’a, e tauturu te reira ia tātou ’ia fāri’i tāmau noa i te Vārua i roto ia tātou.
I te 12ra’a o tō’u matahiti, ’ua haere au e tō’u ’utuāfare e māta’ita’i i te mau tahua ’ā’amu a te ’Ēkālesia i te pae apato’a o te tuha’a fenua o New York, i te fenua Marite. I roto i te uru rā’au mo’a, te ha’amana’o nei au i tō’u ferurira’a i ni’a i te ’ōrama mātāmua ’e te tahi atu ā mau ’ōrama māere tā Iosepha i ’ite ’e te ferurira’a ē, « iiiaaa ! ’Āhiri au e fāri’i i te hō’ē fārereira’a fa’ahiahia ’e te mau ta’ata nō te ra’i, mai tā Iosepha i fāri’i, e nahonaho roa ïa tō’u orara’a ».
Mai taua taime ra, ’ua ha’api’i mai au ē, noa atu ē ’aore teie huru fārereira’a vārua i tupu i te tahi taime i roto i tō’u orara’a, e tītau ïa vau i te tahi mau ha’api’ira’a hina’arohia e au nei, e tāpe’a māite i tō’u ’itera’a pāpū ’e ma te hau i ni’a i te ’ē’a ho’ira’a i te fare. ’Ua ’ite te Metua i te ao ra ē, e hina’aro tātou ’ia arata’i-tāmau-noa-hia tātou i roto i tō tātou orara’a, ’e ’ua fa’aineine ’oia i te rāve’a nō tātou nō te fāri’i i te reira.
Nō rātou ato’a ’ua nava’i te fa’aro’o i tāna Tamāiti nō te tatarahapa, ’e nō te bāpetizohia, e hōro’a ’oia i te hōro’ara’a o te Vārua Maita’i. Nā roto i te ’ōro’a nō te ’ōro’a mo’a, te hōro’a nei ’oia ia tātou i te rāve’a ’ia « vai noa tōna Vārua i piha’i iho ia [tātou] » mai te mea ē, e ha’amana’o tātou i te Fa’aora, ’e, e ha’apa’o i tāna mau fa’auera’a (Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 20 :77). Nā te reira e fa’ati’a ia tātou ’ia fāri’i i te arata’ira’a a te Vārua i roto i tō tātou orara’a ma te fa’a’ohipa i tō tātou ti’amāra’a nō te rave i te mau fa’aotira’a o tē tauturu ia tātou i ni’a i te ’ē’a nō te ho’ira’a atu i te Metua i te ao ra.
Te ’ōroʻa moʻa ’e te Vārua
’Ua ’ite te Metua i te ao ra ē, e hina’aro tātou ’ia fāri’i tāmau noa i te arata’ira’a ā tōna Vārua, ’eiaha rā mai te tahi ’ohipa rahi ta’a-ē i roto i te hō’ē noa taime. Nā roto i te peropheta ra o Iosepha Semita, ’ua fa’aho’i mai ’oia i te ’ōro’a nō te bāpetizora’a utuhi, ’ei tauturura’a ’ia mā tātou. I muri iho, ’ua ineine ïa tātou nō te fari’ira’a i te hōro’a o te Vārua Maita’i nā roto i te ha’amaura’a, o tē hōro’a ia tātou i te rāve’a e ti’a ai ia tātou ’ia fāri’i i te arata’ira’a a te Vārua i te mau mahana ato’a.
’Ua ’ite te Metua i te ao ra ē, te rirora’a ’ei ta’ata mā i te hō’ē taime ’aore roa ïa e nava’i, ’e, e ti’a ia tātou ’ia ha’amana’o i te Fa’aora ’e ’ia mā tāmau noa tātou nō te tāpe’a noa i te Vārua i piha’i iho ia tātou. Nō taua tumu parau ra i fa’aho’i fa’ahou mai ai ’oia i te ’ōro’a nō te ’ōro’a mo’a. Mai te mea ē, e fa’aineine māite tātou ’e e rave tāmau noa tātou i te ’ōro’a mo’a, ’ua fafauhia mai ia tātou ē, e « vai noa tōna Vārua i roto ia [tātou] » (Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 20 :77 : reta tei fa’ahuru’ēhia).
Terā rā, mai te mea ē, e haere noa tātou i te purera’a nō te ’amu i te faraoa ’e te inu i te pape, ’e’ita roa te reira e fa’at’ia ia tātou ’ia fāri’i i te fafaura’a a te Fatu. Nā roto i te hina’aro i te fa’aineine ia tātou nō te ’ōro’a e ti’a ai ia tātou, ’ia fāri’i i te mana o te Fa’aora i roto i tō tātou orara’a.
’Aita te mau mā’ona e riro e feiā ’aravihi nā roto i te ’ō’omo-noa-ra’a i te tahi ’ahu fa’aau ’e ’aore rā, te haerera’a i roto i te māhora ta’irira’a pōpō ’e ’aore rā i ni’a i te māhora ha’utira’a. E mea ti’a ia rātou ’ia fa’aineine māite i tō rātou tino, ’ia ’apo mai i te mau rāve’a, ’e ’ia fa’a’ohipa, ’ia noa’a ia rātou te ’aravihi i roto i tā rātou ’ohipa tū’aro. ’Oia ato’a tātou, e mea ti’a ia tātou ’ia ha’api’i mai nāhea ’ia fa’aineine nō te ravera’a i te ’ōro’a mo’a ma te tura ’e te ti’amā, ’ia nehenehe ia tātou ’ia fāri’i i te mana tāna e nehenehe e hōro’a mai ia tātou.
Hō’ē rāve’a nō te fa’aineine i tō outou ’ā’au ’e i tō ’outou vārua nō te rave i te ’ōro’a mo’a, o te ravera’a ïa i te tahi uiuira’a nō outou iho i te mau hepetoma tāta’itahi. Mea au roa na’u ’ia fa’a’ohipa i Te Parau Ha’api’ira’a e te mau Parau Fafau 20 :37 nō te uiui iā’u iho. I roto i teie ’īrava te vai ra te mau tītaura’a nō te bāpetizora’a tā te Atua i heheu mai i te peropheta Iosepha. Tei roto i te reira te mau tītaura’a, tā te mau ta’ata ato’a e hina’aro ra ’ia bāpetizohia e ti’a ’ia ha’apa’o. Te ’ite nei au ē, tē tauturu nei te reira ia’u iho ’ia fāri’i i te fa’a’āpīra’a i te mau fafaura’a e roa’a nā roto i te ’’ōro’a mo’a.
Hōho’a nā Getty Images
Ma te fa’a’ohipa i te reira pāpa’ira’a mo’a ’ei arata’i nō’u, teie te tahi mau uira’a tā’u e uiui iā’u iho ē, ’ua ineine ānei au nō te rave i te ’ōro’a mo’a.
’Ua fa’aha’eha’a ānei au iā’u iho i mua i te aro o te Atua ?
Te tītaura’a mātāmua tei tāpurahia i roto i Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 20 :37 ’oia ho’i, ’ia fa’aha’eha’a ia ’oe iho i mua i te aro o te Atua. Te rave nei tātou i te reira nā roto i te fāri’ira’a ’e te hina’arora’a i te pe’e i tōna hina’aro mai tei pāpa’ihia i roto i te mau pāpa’ira’a mo’a, tei ha’api’ihia mai e tōna mau tāvini, ’e ’aore rā, tei tae mai ia tātou ra nā roto i te reo-iti-ha’iha’i.
Te uiui nei au ia’u iho ē, te ’aro ra ānei nei au i te Atua i ni’a i te tahi mea i roto i tō’u nei orara’a i teienei. Te pāto’i rā ānei au i tāna arata’ira’a ? ’Ua ara ānei au i te mau ha’api’ira’a ā tōna mau tāvini ? Mai te mea ē, ’aita, e rave ïa vau i te tahi mau fa’anahora’a ’e e fafau ’ia rave pāpū maita’i atu ā fa’aineine ai au nō te rave i te ’ōro’a mo’a. E ’ite-tā’āto’a te Atua—’ia ’ite ana’e au ē, tē ’ite nei ’oia i te tā’āto’ara’a o te hōho’a o tō’u orara’a, e mea ’ōhie a’e iā’u ’ia fa’aha’eha’a iā’u iho i mua iāna ’e ’ia ti’aturi ē, e arata’i ’oia iā’u i te mau mea hau atu i te maita’i.
E ā’au ’oto ānei tō’u ’e te vārua tātarahapa ?
Te ā’au oto ’e te vārua tātarahapa, e tū’ati ïa te reira i te ha’eha’a. Te aura’a ra, ’ia fa’atupu i te ha’eha’a i mua i te hina’aro o te Atua. Te aura’a nō teie parau ha’eha’a, o te fa’aitera’a ïa, ē te tātarahapa atu nei tātou ’e te fa’a’ore ato’a ho’i i te hara noa atu ē, e mea fifi roa nō ’oe ’e ’aore rā, te ’itera’a ē tei roto roa vetahi ē i te hape. E parau ānei ’outou ē, « aore tō’u ’ā’au i hara i te mau ta’ata ato’a » ? ’Ua ha’amauiui ānei ’outou ia vetahi ē ’ati a’e ia ’outou, ’e ’aore rā, te ’ino’ino rā ānei ’outou ia vetahi ē ? E hina’aro ānei ’outou e ani i te fa’aorera’a hara ?
Mai te mea e ’ā’au ’oto ’e te vārua tātarahapa tō’u, e hina’aro ïa vau e tauto’o nō te rave i te mau ’ohipa ti’a i mua i te Atua ’e i te feiā ’ati a’e ia’u. ’E tāmata ato’a vau i te tūmā i te mau mana’o ’e te mau nīno’a-parau tano ’ore ia vetahi ’ē. ’E’ita te Vārua e noho mai i roto ia tātou, mai te mea ē, te vai ra te mana’o ’a’a-mōmoto i roto ia tātou, e nō reira, te fa’aorera’a i te reira, o te hō’ē ïa ta’ahira’a faufa’a roa nō te fa’aineinera’a ia tātou iho nō te fari’i i te fafaura’a nō te ’ōro’a mo’a.
Te hina’aro ra ānei au ’ia mā faahou vau, ’e, e nehenehe ānei iā’u ’ia fa’a’ite i tō’u ’itera’a pāpū ē ’ua tātarahapa vau i tā’u mau hara ato’a ?
Te tahi atu ā tītaura’a i roto i Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 20 :37 o te « tātarahapa mau ïa i tā tātou mau hara ato’a ». I tō tātou bāpetizo-ra’a-hia, ’ua tāmāhia tātou i tā tātou mau hara. ’Ua fafau tātou ’ia tāmata i te ha’apa’o i te mau fa’auera’a a te Atua ’e ’ia tātarahapa ’ia rave ana’e tātou i te mau hape.
Te ui nei au iā’u iho, « te rave noa ānei au i te ’ōro’a mo’a nō te mea te mana’o nei au ē, e ti’a iā’u ’ia rave, ’e ’aore rā te hina’aro mau ra ānei au ’ia mā fa’ahou ā vau ? » E hi’o vau i tā’u mau hara ’e tā’u mau hape i roto i taua hepetoma ra, ’e e uiui au ia’u iho ē, e hina’aro mau ānei au i te taui ’e te fa’a’ore i te reira. ’Ia hina’aro ana’e ’outou ’ia mā, e ’ite ’outou, nā roto i te Vārua, i te mau mea e ti’a ia ’outou ’ia ha’amaita’i, ’e, e tāmau noa ’oia i te fa’auru ia ’outou ’ia tātarahapa ’e ’ia rave i te mau mā’itira’a maita’i a’e.
Te fā’ira’a i te Fatu (’e ia vetahi ē, o tā tātou paha i ha’amauiui ’e ’aore rā i fa’atupu i te ’ino’ino, mai te mea e tītauhia) o te hō’ē ïa tuha’a nō tō tātou fa’aineinera’a.
’A ui ia ’outou iho, « te vai rā ānei te tahi mea e ti’a iā’u ’ia taui ’aita ā vau i na reira atu ra ? Tē vai ra ānei te tahi mea o tā’u tē tītau-noa-hia ā ia’u ’ia tātarahapa ? » Te fa’a’āfarora’a i te mau fifi nā roto i te tātarahapa mau e nehenehe te reira e fa’ati’a ia tātou ’ia rave i te ’ōro’a mo’a ma te ti’amā.
E hina’aro ānei au i te rave i te i’oa ’o Iesu Mesia i ni’a iho iā’u ?
Te fafaura’a tāta’itahi tā tātou e rave nei o te hō’ē ïa fafaura’a nō te ravera’a i te i’oa o te Mesia i ni’a iho ia tātou. ’Ia bāpetizo ana’e hia tātou, te fa’aite rā ïa tātou i tō tātou hina’aro i te rave i ni’a iho ia tātou i te i’oa ’o Iesu Mesia ’e ’ia ha’apa’o i tāna mau fa’auera’a. ’Ia rave ana’e tātou i te tahi atu ā mau fafaura’a i roto i te hiero ’e ’aore rā, ’ia fāri’i tātou i te mau pi’ira’a, e rave ïa tātou i ni’a iho ia tātou i te iho tumu o te Mesia ’e i tāna mau ha’api’ira’a. Te fa’aitera’a i tō tātou hina’aro i te rave i ni’a iho ia tātou i tōna i’oa ’ei tuha’a nō te ’ōro’a mo’a i te mau hepetoma ato’a, e au ïa ē, te fa’a’āpī fa’ahou ra ā i te mau fafaura’a ato’a ’e te mau fafaura’a tā tātou i rave a’ena iāna ra.
I tō’u hi’ohi’ora’a i tō’u fa’aineinera’a nō te rave i te ’ōro’a mo’a, ’ua uiui au ia’u iho i te tahi mau uira’a mai teie te huru : « te rave rā ānei au i te mea hau atu i te maita’i ’ia riro vau ’ei hi’ora’a nō te Mesia ’e nō tāna mau ha’api’ira’a ? Te ha’apa’o rā ānei au i te tā’āto’ara’a o te mau ’euhe tā’u i rave ma te ’āmui atu i tā’u mau fafaura’a ? Te ’euhe rā ānei au i te Mesia i teie mahana tae noa atu i tā’u mau fafaura’a iāna mai te taime mātāmua i tō’u ravera’a i te reira ? »
E hina’aro mau ānei tō’u i te tāvini iāna ’e tae noa atu i te hōpe’a ?
’Ua fafau tātou i te Fatu i te taime ’a rave ai tātou i tā tātou mau fafaura’a nō te bāpetizora’a, ē, e tūtava tātou i te ha’apa’ora’a i tāna mau fa’auera’a. E piti tau fa’auera’a faufa’a roa, ’oia hoi’, te here ïa i te Fatu ’e te arohara’a i tō ’outou ta’ata tupu (a hi’o Mataio 22 :36–40). Te fa’a’ite ra tātou i tō tātou here i te Atua ’e i tō tātou mau ta’ata tupu nā roto i te tāvinira’a ia rātou.
Te uiui nei au iā’u iho ē, « te rave ra ānei au i te taime nō te aupuru ? ’Ua taiā ānei au i te tāvinira’a, ’e ’aore rā, ’ua ’oa’oa ānei au i te tāvinira’a ? » « Te tāmata ra ānei au i te fa’arahi i tō’u pi’ira’a ? » ’Ua riro te tāvinira’a ia vetahi ’ē ’ei rāve’a fa’ahiahia nō te fa’aineine nō te ravera’a i te ’ōro’a mo’a. ’Oia mau, e mea pinepine tei roto i te tāvinira’a ia vetahi ’ē, e hina’aro ai tātou i te arata’ira’a a te Vārua.
’A ti’aturi i roto i te mau fafaura’a a te Fatu
’Ia fa’aineine ana’e tātou ia tātou ma te ’a’au tae mau i te hepetoma tata’itahi nō te rave i te ’ōro’a mo’a ma te ti’amā, e ti’a ia tātou ’ia fāri’i noa i te Vārua nō te fa’auru mai e nō te arata’i i tō tātou orara’a. E fafaura’a teie nō ’ō mai i te Fatu ra.