Dodoties pretī gaišākai nākotnei

Marisa Vidisona

Baznīcas žurnāli

Tie, kuri ir cietuši no vardarbības, var gūt cerību, palīdzību un dziedināšanu.

Reiz es izlidoju no zonas, kas bija dūmu pārņemta tuvējā meža ugunsgrēka dēļ. Lidmašīnai paceļoties, mēs izlauzāmies cauri pelnu pelēkai dūmakai, nonākot skaidrās, saulainās debesīs. Es sapratu, ka spožā saule un tīrais gaiss tur bija visu laiku, taču es nespēju to izbaudīt, jo to bija nobloķējis kaut kas ārpus manas kontroles. Es nebiju vainīga pie meža ugunsgrēka, taču tas tik un tā bija ietekmējis manu dzīvi.

Ar vardarbību ir tāpat. Tie, kuri piedzīvo vardarbību, nekad nav vainīgi, taču viņiem tik un tā ir jātiek galā ar tās sekām. Vardarbība var aptumšot mūsu pašvērtību un neļaut mums sajust Dieva mīlestību. Var paiet laiks, līdz tie, kuri to ir piedzīvojuši, izlaužas cauri Sātana melu mākonim, lai atjaunotu saikni ar mūžīgo patiesību. Tomēr ik uz soļa ir rodama cerība, palīdzība un dziedināšana.

Kāds stāsts

Steisijas¹ tēvs bija vardarbīgs. Viņai augot, viņš teica, ka viņa neko nesasniegs. Viņš lika viņai justies nevērtīgai.

Kad Steisija pārcēlās, lai studētu augstskolā, viņa spēja domāt skaidrāk. Viņa atsāka iet uz baznīcu un sajuta Dieva mīlestību pret sevi un savu ģimeni. Ar laiku viņa sajuta pieaugošu mieru evaņģēlijā un savās attiecībās ar Glābēju.

Aptuveni viens miljards bērnu visā pasaulē šogad pieredzēs kaut kāda veida vardarbību.² Varbūt tu vai kāds, kuru tu pazīsti, piedzīvo ko līdzīgu Steisijas pieredzei. Viņiem var palīdzēt tālāk sniegtie avoti.

Ja tu piedzīvo vardarbību

Ja tev dara pāri, lūdzu, pastāsti kādam, kas ar tevi notiek. Esi drošs, ka Dievs tevi mīl! Tevi mīl arī tavi taisnīgie ģimenes locekļi, draugi un Baznīcas locekļi. Viņi būs tev līdzās un palīdzēs tikt ar to galā.

Un, lūdzu, atceries, ka „vardarbība nebija, nav un nekad nebūs tava vaina. … Tu neesi tas, kuram ir jānožēlo grēki; tu neesi par to atbildīgs.”³

Dr. Šeldons Mārtins, Baznīcas ģimenes pakalpojumu dienesta psihoterapeits, saka, ka tiem, kuri ir piedzīvojuši vardarbību, vajadzētu pievērsties mūžīgajai patiesībai attiecībā uz viņu pagātni, tagadni un nākotni.

Pagātne: „Tu rūpi cilvēkiem daudz vairāk, nekā tu vari iedomāties,” saka Dr. Mārtins, norādot, ka, pirmkārt un galvenokārt, tu esi Debesu vecāku bērns. Tava mūžīgā ģimene ir daudz plašāka par tavu ģimeni uz Zemes. Un papildus spēkam un mierinājumam, ko tev sniedz Debesu Tēvs, Jēzus Kristus un Svētais Gars, tev ir mīloši priekšteči, kuri atrodas otrpus priekškaram un par tevi rūpējas, un tev kalpo.
Tagadne: „Ir normāli mīlēt sevi tādu, kāds esi pašlaik,” saka Dr. Mārtins, neskatoties uz to, kādā dziedināšanas posmā tu esi. Ir normāli būt dusmīgam, iedragātam vai apjukušam. Esi pacietīgs pret sevi.
Nākotne: „Ar laiku tu jutīsies labāk,” saka Dr. Mārtins. „Es to zinu, jo es pazīstu Glābēju. Tu Viņam rūpi.” Dari visu iespējamo, lai paliktu Viņa tuvumā. To darot, tu spēsi norobežoties no toksiskām attiecībām un arvien vairāk sajutīsi Viņa mieru un mīlestību.

Ja tev liekas, ka tavs draugs piedzīvo vardarbību

Skaidri viņam pajautā: „Vai tev kāds dara pāri?”
Uzmanīgi ieklausies viņa teiktajā. Izrādi viņam laipnību un līdzjūtību.
Pastāsti par to kādam, kurš var palīdzēt, piemēram, skolotājam, vecākam, skolas psihologam vai Baznīcas vadītājam.
Turpini ar viņu draudzēties. Izturies pret viņu normāli. Palīdzi viņam sadraudzēties ar citiem labiem cilvēkiem.

Turpini virzīties uz priekšu

Šodien Steisijai ir veiksmīga karjera un mīloša ģimene. Dažkārt viņai joprojām ir grūti, taču viņa izjūt daudz prieka un spēj piedot citiem.

„Es zinu, ka Jēzus Kristus spēj sadziedēt visas mūsu brūces,” saka Steisija. Viena doma, ar ko viņa gribētu dalīties ar vardarbības upuriem, ir šāda — saglabājiet cerību.

„Kristū vienmēr ir cerība,” viņa saka, „pat piedzīvojot grūtības, kas, šķiet, nekad nebeigsies.”

Par spīti visām grūtībām, ko piedzīvo, turpini virzīties uz priekšu. Piepildi savu dzīvi ar labestību un ticību visos iespējamos veidos. Tev priekšā ir gaišāka nākotne!