„Kā es guvu prieku klavierspēles kalpošanā”, Jauniešu spēkam, 2023. g. janv.
Drošais pamats
Kā es guvu prieku klavierspēles kalpošanā
Emīlijas Džounsas ilustrācija
Kad man bija septiņi gadi, es sāku apmeklēt klavierspēles nodarbības. Sākumā man bija grūti nolasīt notis un nodarbībās noturēt uzmanību. Man vienkārši nepatika mācīties klavierspēli.
Tad mamma man palūdza manās kristībās nospēlēt dziesmu „Es vēlos kristīties” (Bērnu dziesmu grāmata, 53. lpp.). Tā bija pirmā reize, kad es spēlēju baznīcā. Es biju satraucies, taču lepojos, ka to izdarīju.
Drīz vien es kļuvu ļoti aizņemts skolā un vēlējos pamest klavierspēles nodarbības, taču vecāki mani iedrošināja turpināt mācīties. Viņi teica: ja es turpināšu spēlēt, es gūšu prieku, kalpojot Tam Kungam.
No tā brīža man ļoti iepatikās spēlēt klavieres. Es sāku spēlēt Svētā Vakarēdiena dievkalpojumā, un, kad man palika 12 gadi, es oficiāli tiku aicināts par bīskapijas pianistu. Es biju sajūsmā! Es spēlēju Sākumskolas priekšnesumos un spēlēju pavadījumu mūsu bīskapijas korim bīskapijas konferencēs un svētbrīžos. Es pat tiku aicināts par staba kora pianistu un spēlēju staba konferencē.
Es esmu pateicīgs saviem vecākiem par to, ka viņi mani iedrošināja darīt labāko, ko spēju. Es vienmēr būšu pateicīgs Debesu Tēvam par talantu, ko Viņš man ir devis. Es zinu, ka kādu dienu es varēšu pielietot savus talantus misijā un citās kalpošanas reizēs. Es patiešām gūstu prieku, kalpojot Tam Kungam.
Džils S., Valsts galvaspilsētas reģions, Filipīnas