„Mūsu apsolījums — būt par gaismu”, Jauniešu spēkam, 2023. g. janv.
Nāciet, sekojiet Man!
Mūsu apsolījums — būt par gaismu
Jēzus Kristus ir pasaules gaisma. Darīsim visu iespējamo, lai tajā dalītos.
Cilvēku pūļi nāca no malu malām, lai satiktu cilvēku tuksnesī, kurš valkāja kamieļu ādas drēbes un ēda siseņus un medu. Viņi vēlējās dzirdēt viņa mācības par Glābēju, grēku nožēlu un kristīšanos. Pēc viņa uzklausīšanas daudzi ļaudis vēlējās kristīties. Viņš kristīja tos, kuri bija nožēlojuši grēkus. Šī vīra vārds bija Jānis Kristītājs.
Kādu dienu, kad Jānis Kristītājs kristīja cilvēkus Jordānas upē, pie viņa atnāca Jēzus un lūdza, lai viņš Viņu nokrista. Jānis bija pārsteigts. Viņš zināja, ka Jēzus vienmēr bija ievērojis Dieva baušļus un ka Viņam nebija grēku, ko nožēlot. Patiesībā viņš domāja, ka Jēzum būtu jākristī viņš! (Skat. Mateja 3:14.) Jēzus paskaidroja, ka Dievs ir pavēlējis visiem cilvēkiem kristīties, tādēļ arī Viņam bija jātiek kristītam, lai parādītu piemēru. Jānis piekrita un kristīja Jēzu Jordānas upē.
Jēzus kristības mums māca, ka arī mums ir jākristās. Kad tu tiki kristīts, tu noslēdzi derību un parādīji, ka esi gatavs sekot Glābēja piemēram ne tikai savās kristībās, bet vienmēr.
Apsolījumi un iespējas
Kristībās tu noslēdz derību ar Dievu un apsoli uzņemties Jēzus Kristus vārdu (skat. Mosijas 5:8–10). Tāpat tu apsoli ievērot Viņa baušļus un būt Dieva liecinieks „visos laikos un visās lietās, un visās vietās” (Mosijas 18:9), un Viņam kalpot (skat. Mosijas 18:8–10; Mācības un Derību 20:37).
Katru nedēļu tu baznīcā atjauno šo derību, pieņemot Svēto Vakarēdienu (skat. Mācības un Derību 20:77, 79). Tad tu virzies „uz priekšu ar nelokāmību Kristū, esot ar pilnīgu cerības spožumu un ar mīlestību uz Dievu un uz visiem cilvēkiem” (2. Nefija 31:20).
Šajā ceļā tev būs daudz iespēju sekot Glābēja piemēram un izrādīt mīlestību gan Viņam, gan apkārtējiem. Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir teicis: „Mums ir jāsvēta savi tuvākie, jāaizsargā bērni, jāuzmundrina grūtībās nonākušie un jāaizstāv patiesība. Mums ir jālabo kļūdas, jādalās patiesās mācībās un jādara labi darbi. Īsumā sakot, mums ir jādzīvo pilnvērtīga mācekļa dzīve.”1
Gaisma tiem, kuri nonākuši grūtībās
Mūsu nevainojamais piemērs — Glābējs — vienmēr mīlēja un kalpoja citiem, un „[gāja] apkārt, labu darīdams” (Apustuļu d. 10:38).
Grūtībās Jēzus Kristus ir gaisma, kas „spīd tumsībā” (Jāņa 1:5). Viņš ir mācījis, ka arī mums ir jābūt par gaismu. Viņš teica: „Lūk, Es esmu gaisma, ko jums būs turēt augstu — kā to jūs esat redzējuši Mani darām” (3. Nefija 18:24).
Kad tu kristies, tu apsoli, ka „[nesīsi citu] slogus, lai tie kļūtu viegli”, un „[sērosi] ar tiem, kas sēro … un [mierināsi] tos, kuriem nepieciešams mierinājums” (Mosijas 18:8–9).
Kad tu sastop kādu, kurš jūtas bēdīgs vai zaudējis dūšu, daudzreiz ir iespējams saprast, kā viņam palīdzēt. Taču ir reizes, kad tu nezini, ko teikt vai darīt. Tādos brīžos atver savu sirdi. Ieklausies viņos un sniedz atbalstu.
Ja tu mīli un kalpo citiem, Glābēja gaisma tevī sāk spīdēt spožāk un izgaismo ceļu tavā priekšā. Tā piesaista arī citus, kuri meklē Glābēja gaismu. Virzoties uz priekšu un turot solījumus, ko devi kristoties, tu atradīsi daudzus veidus, kā padarīt šo pasauli labāku un gaišāku.