Izaicinājums ar tēju

Kādā ziemīgā dienā mēs ar draugiem Alisi un Trevoru pastaigājāmies pa skolas pagalmu un ieraudzījām zīmi ar uzrakstu „Karsta tēja”. Būdams iepriecināts, Trevors katrai no mums piedāvāja nopirkt tasi tējas. „Nē, paldies,” es atteicu.

Trevors man piedāvāja tēju katru dienu, un es turpināju atteikties. Visbeidzot viņš man pajautāja, kāpēc es nedzeru tēju. Es viņam pastāstīju par Gudrības vārdu, cerot, ka viņš sapratīs. Bet viņš to pārvērta lielā jokā. Viņš centās panākt, lai es pārkāptu Gudrības vārdu.

„Tās jau nav narkotikas,” viņš teica. „Tase tējas ir nekaitīga!”

Nākamajā nedēļā viņš ar draugiem sāka mani ķircināt vēl vairāk. Es centos iet ar augsti paceltu galvu, lai gan tas nebija viegli.

Pēc kāda laika viņi sajutās slikti par savu rīcību un pārtrauca mani ķircināt. Kādu dienu mana skolotāja man teica: „Tu vienmēr esi bijusi savas ticības un reliģijas piemērs. Es ar tevi lepojos.”

Arī es ar sevi lepojos. Tas ne vienmēr ir viegli, taču es zinu, ka tikšu svētīta, ja iestāšos par saviem standartiem.

Nikola M., Rietummidlenda, Apvienotā Karaliste