Lūgums manām māsām
Prezidents Rasels M. Nelsons
Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents
Mums ir nepieciešams jūsu spēks, jūsu pievēršanās, jūsu pārliecība, jūsu prasme vadīt, jūsu gudrība un jūsu balss.
Dārgo elder Rasband, elder Stīvenson un elder Renland, mēs, jūsu brāļi, sveicam jūs Divpadsmit apustuļu kvorumā. Mēs pateicamies Dievam par atklāsmēm, ko Viņš sniedz Savam pravietim, prezidentam Tomasam S. Monsonam.
Brāļi un māsas, kad mēs tikāmies vispārējā konferencē pirms sešiem mēnešiem, neviens no mums nenojauta par gaidāmajām pārmaiņām, kas aizkustināja visus Baznīcas locekļus līdz sirds dziļumiem. Elders L. Toms Perijs sniedza spēcīgu vēstījumu par laulības un ģimenes neaizstājamo lomu, ko tā ieņem Tā Kunga iecerē. Tikai dažas dienas vēlāk mūs pārsteidza ziņa par audzēju, kas drīz vien paņēma viņu prom no mums.
Lai gan prezidenta Boida K. Pekera veselība pasliktinājās, viņš turpināja „braši soļot”, pildot Tā Kunga darbu. Pagājušajā aprīlī viņš bija vārgs, taču apņēmības pilns paust savu liecību, kamēr vien viņš elpoja. Vien 34 dienas pēc tam, kad mūžībā bija aizgājis elders Perijs, prezidents Pekers arī devās priekškara otrajā pusē.
Iepriekšējā konferencē mēs izjutām eldera Ričarda G. Skota trūkumu, taču mēs pārdomājām viņa spēcīgās liecības par Glābēju, ko viņš bija sniedzis daudzās iepriekšējās konferencēs. Un tikai pirms 12 dienām elders Skots tika aizsaukts atpakaļ mājās un atkal apvienojās ar savu mīļoto sievu Žanīnu.
Man bija privilēģija būt kopā ar visiem šiem brāļiem viņu pēdējās dienās, līdz ar prezidenta Pekera un eldera Skota tuvākajiem ģimenes locekļiem tieši pirms šo brāļu aiziešanas mūžībā. Man ir grūti noticēt, ka šie trīs dārgie draugi, lieliskie Tā Kunga kalpi, ir aizgājuši. Man pietrūkst viņu vairāk, nekā es vārdiem varu paust.
Pārdomājot šo negaidīto notikumu gaitu, uz mani lielu iespaidu atstāja šo brāļu palikušās sievas. Manā prātā cieši ir iespiedies māsas Donas Smitas Pekeres un māsas Barbaras Daitones Perijas tēls, kā katra sēdēja pie sava vīra gultas malas, abas mīlestības, patiesības un skaidras ticības pilnas.
Atrodoties blakus savam vīram viņa pēdējās stundās, no māsas Pekeres izstaroja miers, kas ir augstāks par visu saprašanu.1 Lai gan viņa apzinājās, ka mīļotais dzīvesbiedrs, ar ko viņa bija kopā gandrīz 70 gadus, drīz dosies aizsaulē, viņa pauda ar ticību piepildītas sievietes mieru. Viņa līdzinājās eņģelim, gluži tāpat kā šajā fotogrāfijā Brigamsitijas Jūtas tempļa iesvētīšanā.
Es redzēju, kā šādu pašu mīlestību un ticību izstaroja māsa Perija. Viņas pieķeršanās gan savam vīram, gan Tam Kungam bija acīmredzama un mani dziļi aizkustināja.
Savu vīru pēdējās stundās un līdz pat šodienai šīs uzticamās sievietes ir izrādījušas spēku un drosmi, ko vienmēr pauž tās sievietes, kas tur derības.2 Nav iespējams izmērīt, kādu ietekmi šādas sievietes atstāj ne tikai ģimenē, bet arī Tā Kunga Baznīcā, būdamas sievas, mātes, vecāsmātes, māsas un tantes, skolotājas un vadītājas, un it īpaši paraugi, un dedzīgas ticības aizstāves.3
Tā tas ir bijis katrā evaņģēlija atklāšanas laikmetā kopš Ādama un Ievas dienām. Tomēr šī atklāšanas laikmeta sievietes atšķiras no jebkura cita laikmeta sievietēm, jo šis atklāšanas laikmets ir atšķirīgs no citiem.4 Šī atšķirība sniedz kā privilēģijas, tā arī pienākumus.
1979. gadā, kas bija pirms trīsdesmit sešiem gadiem, prezidents Spensers V. Kimbals sniedza svarīgu pravietojumu par to, kādu ietekmi Tā Kunga Baznīcā nākotnē atstās sievietes, kuras tur derības. Viņš pravietoja: „Liela daļa Baznīcas izaugsmes pēdējās dienās notiks, pateicoties daudzajām labajām sievietēm šajā pasaulē, … kuras pievienosies Baznīcai lielā skaitā. Tas notiks tādā mērā tāpēc, ka Baznīcas sievietes savā dzīvē atspoguļos taisnīgumu un inteliģenci, un tāpēc, ka Baznīcas sievietes uzlūkos atšķirīgāk un citādāk, labā nozīmē, salīdzinājumā ar citām pasaules sievietēm.”5
Manas dārgās māsas, jūs, kas esat mūsu ļoti svarīgās līdzgaitnieces šajā pēdējā ainā, tā diena, par kuru pravietoja prezidents Kimbals, ir šodiena. Jūs esat tās sievietes, par kurām viņš pareģoja! Jūsu tikumība, gaisma, mīlestība, zināšanas, drosme, raksturs, ticība un taisnīgā dzīve piesaistīs Baznīcai labās pasaules sievietes līdz ar viņu ģimenēm — vēl iepriekš nepieredzētā skaitā!6
Mums, jūsu brāļiem, ir nepieciešams jūsu spēks, jūsu pievēršanās, jūsu pārliecība, jūsu prasme vadīt, jūsu gudrība un jūsu balss. Dieva valstība nav un nevar būt pilnīga bez sievietēm, kuras noslēdz svētās derības un tad tur tās, sievietēm, kuras var runāt ar Dieva spēku un pilnvarām!7
Prezidents Pekers paziņoja:
„Mums ir nepieciešamas sievietes, kuras ir organizētas, un sievietes, kuras var organizēt. Mums ir nepieciešamas sievietes ar vadītāju dotībām, kuras var plānot, vadīt un pārvaldīt; sievietes, kuras var mācīt un kuras var droši runāt. …
Mums ir nepieciešamas sievietes ar spriestspēju, kuras var skatīt pasaules tendences un atpazīt tās, kas, lai arī cik populāras būdamas, tomēr ir maldīgas un bīstamas.”8
Šodien atļaujiet man papildināt, ka mums ir nepieciešamas sievietes, kuras zina, kā paveikt svarīgus darbus ar savu ticību un kuras ir drosmīgas tikumības un ģimenes aizstāves grēku pārņemtajā pasaulē. Mums ir nepieciešamas sievietes, kuras ar apņemšanos vada Dieva bērnus pa derību ceļu uz paaugstināšanu; sievietes, kuras zina, kā saņemt personīgu atklāsmi, kuras izprot tempļa endaumenta spēku un mieru; sievietes, kuras zina, kā piesaukt debesu spēkus, lai aizsargātu un stiprinātu bērnus un ģimenes; sievietes, kuras bezbailīgi māca.
Visas dzīves laikā es biju svētīts ar šādu sievieti. Mana mūžībā aizgājusī sieva Dancela bija šāda sieviete. Es vienmēr būšu pateicīgs par spēcīgo ietekmi, ko viņa atstāja uz mani visos dzīves aspektos, tai skaitā manos centienos attīstīt atvērtās sirds ķirurģiju.
Pirms piecdesmit astoņiem gadiem mani palūdza operēt kādu mazu meitenīti, kura sirga ar smagu, iedzimtu sirds slimību. Viņas vecākais brālis jau bija nomiris no šīs kaites. Viņas vecāki lūdza palīdzēt. Es nebiju optimistiski noskaņots par iespējamo iznākumu, taču apsolīju, ka darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai glābtu viņas dzīvību. Par spīti maniem labākajiem centieniem, bērniņš nomira. Pēc kāda laika šie paši vecāki atveda pie manis vēl vienu meitiņu, kurai toreiz bija tikai 16 mēneši, arī viņa bija piedzimusi ar nepilnīgu sirsniņu. Atkal, pēc vecāku lūguma, es veicu operāciju. Arī šis bērniņš nomira. Trešais šīs ģimenes sirdi plosošais zaudējums mani burtiski salauza.
Es devos mājās — bēdu pārņemts. Es sabruku uz dzīvojamās istabas grīdas un visu nakti raudāju. Dancela bija man blakus, klausoties, kā es atkal un atkal paziņoju, ka vairs nekad neveikšu nevienu sirds operāciju. Tad, ap 5.00 no rīta, Dancela paskatījās uz mani un ar mīlestību sacīja: „Vai esi beidzis raudāt? Tad apģērbies. Dodies atpakaļ uz slimnīcu. Ej strādāt! Tev ir vairāk jāmācās. Ja tu padosies tagad, citiem caur sāpīgu pieredzi būs jāapgūst tas, ko tu jau zini.”
Ak, kā man bija nepieciešams manas sievas skatījums, rakstura stingrība un mīlestība! Es devos atpakaļ uz darbu un mācījos vairāk. Ja Dancela mani nebūtu iedrošinājusi, es nebūtu nodevies atvērtās sirds ķirurģijai un 1972. gadā nebūtu bijis gatavs veikt operāciju prezidentam Spenseram V. Kimbalam, kas izglāba viņam dzīvību.9
Māsas, vai jūs apzināties, cik dziļa ir jūsu ietekme, kad jūs paužat tos vārdus, kas ienāk jūsu sirdī un prātā, Gara vadīti? Kāds lielisks staba prezidents pastāstīja man par staba padomes sapulci, kurā viņi centās rast risinājumu kādam sarežģītam jautājumam. Vienā brīdī viņš ievēroja, ka staba Sākumskolas prezidente nebija bildusi ne vārda, tad viņš vaicāja, vai viņai būtu, kas sakāms. „Īstenībā man ir,” viņa atbildēja un tad dalījās kādā domā, kas pilnībā izmainīja sapulces gaitu. Staba prezidents teica: „Kad viņa runāja, Gars man liecināja par to, ka viņa vārdos pauda atklāsmi, kuru mēs kā padome bijām meklējuši.”
Manas dārgās māsas, lai arī kāds būtu jūsu aicinājums, lai arī kādi jūsu apstākļi, mums ir nepieciešams jūsu skatījums, jūsu domas un jūsu iedvesma. Mums ir nepieciešams, lai jūs drosmīgi paustu savas domas bīskapiju un staba sapulcēs. Mums ir nepieciešams, lai katra precētā māsa runātu kā „ pilntiesīga partnere, sniedzot savu ieguldījumu ”10, kopā ar vīru vienoti vadot ģimeni. Precētas vai neprecētas, jums, māsas, piemīt atšķirīgas spējas un īpaša intuīcija, ko esat saņēmušas kā dāvanu no Dieva. Mēs, brāļi, nevaram aizstāt jūsu unikālo ietekmi.
Mēs zinām, ka visas radīšanas kulminācijas punkts bija sievietes radīšana!11 Mums ir nepieciešams jūsu spēks!
Pret Baznīcu, tās doktrīnu un mūsu dzīvesveidu vērstā kritika tikai pieaugs. Šī iemesla dēļ mums ir nepieciešamas sievietes, kurām ir skaidra izpratne par Kristus mācību un kuras pielietos šo izpratni, mācot un palīdzot audzināt paaudzi, kas spēj pretoties grēkam.12 Mums ir nepieciešamas sievietes, kuras var atpazīt maldus visos to veidolos. Mums ir nepieciešamas sievietes, kuras zina, kā piekļūt spēkam, ko Dievs dāvā tiem, kas tur derības; sievietes, kuras pauž savu ticību ar pārliecību un žēlsirdību. Mums ir nepieciešamas sievietes ar drosmi un izpratni, kāda piemita mūsu mātei Ievai.
Manas dārgās māsas, jūsu mūžīgajai dzīvei nav nekā svarīgāka par jūsu pašu pievēršanos. Tieši šo sieviešu, kuras būs pievērsušās un turēs derības, — tādu sieviešu kā mana dārgās dzīvesbiedres Vendijas — taisnīgās dzīves aizvien vairāk izcelsies šajā lejupslīdošajā pasaulē, un tādēļ viņas uzlūkos citādāk un atšķirīgāk vislabākajā nozīmē.
Tāpēc šodien es lūdzu savām Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas māsām „iznākt priekšā”! Ieņemiet savu pilntiesīgo un vairāk kā jebkad iepriekš nepieciešamo vietu — savās mājās, savā apkaimē un Dieva valstībā. Es lūdzu jums piepildīt prezidenta Kimbala pravietojumu. Un es jums apsolu, Jēzus Kristus vārdā: ja jūs tā darīsiet, Svētais Gars palielinās jūsu ietekmi nepieredzētā veidā!
Es sniedzu savu liecību par Tā Kunga, Jēzus Kristus, īstenumu un par Viņa pestīšanas, Izpirkšanas un svētīšanas spēku. Un kā viens no Viņa apustuļiem, es pateicos jums, manas dārgās māsas, un svētu jūs, lai jūs varētu sasniegt savu pilno potenciālu, piepildīt savu radīšanas nolūku, mums ejot roku rokā un pildot šo svēto darbu. Kopā mēs palīdzēsim sagatavot šo pasauli Tā Kunga Otrajai atnākšanai. Par to es liecinu, kā jūsu brālis, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.