Vērsieties pie Viņa, un jūs saņemsiet atbildes

Elders Džeimss B. Martino

no Septiņdesmitajiem

Esiet paklausīgi, atcerieties no pagātnes brīžus, kad esat jutuši Garu, un lūdziet ticībā. Jūs saņemsiet atbildi.

Kad biju pusaudzis, mani vecāki pievienojās Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcai. Mēs zinājām, ka viņus bija mācījuši misionāri, bet mani vecāki apmeklēja misionāru apmācības vieni paši.

Pēc šī pārsteidzošā paziņojuma mani brāļi un es arī sākām ieklausīties misionāros, un viņi abi uzņēma vēsti par Atjaunošanu ar prieku. Kaut arī izjutu ziņkāri, mana sirds nealka pēc pārmaiņām manā dzīvē. Tomēr es pieņēmu izaicinājumu lūgt, lai uzzinātu, vai Mormona Grāmata ir Dieva vārds, bet es nesaņēmu atbildi.

Jūs varētu vaicāt, kādēļ Debesu Tēvs neatbildēja uz šo lūgšanu; es, protams, par to prātoju. Kopš tā laika esmu sapratis, ka Moronija apsolījums ir pareizs. Dievs atbild uz lūgšanām par evaņģēlija patiesumu, bet Viņš atbild, kad mēs lūdzam „sirsnīgi” un „ar patiesu nolūku”.¹ Viņš neatbild, lai tikai apmierinātu mūsu ziņkāri.

Iespējams, jūsu dzīvē ir kāda lieta, par ko jums ir jautājumi. Varbūt ir kāda problēma, uz kuru jūs īsti nezināt, kā atbildēt. Šodien es vēlētos dalīties dažās pārdomās, kas varētu jums palīdzēt saņemt atbildes vai palīdzību, ko meklējat. Šis process sākas ar pievēršanos Jēzus Kristus evaņģēlijam.

Atklāsmes saņemšana ir atkarīga no mūsu sirds attieksmes un nodoma

Esmu domājis par vairāku personu stāstiem Svētajos Rakstos. Padomājiet, piemēram, par Lamanu un Lemuēlu. Tāpat kā Nefijs, viņi bija „[dzimuši] no krietniem vecākiem” un apmācīti „visās sava tēva zinībās”.² Tomēr tie kurnēja, jo viņu tēvs bija vīrs, kurš redzēja vīzijas. Pēc viņu domām, viņa lēmumi nebija loģiski, jo viņi nezināja Dieva darbus, un tādēļ tie neticēja.³

Interesanti atzīmēt, ka viņu izvēles ļāva viņiem piekļūt pieredzēm, kas varēja veidot ticību. Viņi atstāja savas mājas un savas bagātības. Viņi cieta savos klejojumos pa mežonīgu apvidu. Beigās viņi palīdzēja uzbūvēt kuģi, un tie piekrita ceļojumam uz nezināmu zemi.

Nefijs gāja cauri šīm pašām pieredzēm. Bet vai šīs darbības veidoja viņu ticību? Nefija ticība tika darīta stipra, bet Lamans un Lemuēls kļuva ciniskāki un dusmīgāki. Šie brāļi pat redzēja un dzirdēja eņģeli, bet, par nožēlu, viņi turpināja šaubīties.⁴

Mirstīgā dzīve nav viegla nevienam no mums. Mēs ieradāmies uz Zemes, lai tiktu pārbaudīti. Tas, kā mēs reaģējam uz dzīves pieredzēm, bieži vien ļoti ietekmēs mūsu liecības. Apdomājiet, kā dažkārt reaģēja Lamans un Lemuēls: viņi kurnēja, kad viņu tēvs lūdza tos paveikt grūti izpildāmas lietas.⁵ Viņi centās iegūt plāksnes no misiņa, taču, pieredzējuši neveiksmi, viņi padevās. Viņu attieksme bija šāda: „Mēs centāmies, ko gan vēl mēs varam darīt?”⁶

Bija pat brīži, kad viņi bija noskumuši sava ļaunuma dēļ un lūdza piedošanu.⁷ Viņi lūdza, un viņiem tika piedots. Taču Svētajos Rakstos ir teikts, ka vēlāk tie atgriezās pie žēlošanās un tie atteicās lūgt. Viņi nāca pie Nefija un teica, ka tie „[nevar] saprast tos vārdus, kurus [viņu] tēvs ir runājis”.⁸ Nefijs tiem vaicāja, vai viņi ir „jautājuši Tam Kungam”.⁹ Ievērojiet viņu atbildi: „Nē, jo Tas Kungs nedara tādas lietas mums zināmas.”¹⁰

Nepārtraukta paklausība ļauj mums saņemt atbildes

Nefija atbilde saviem brāļiem ir atslēga tam, lai mēs saņemtu nepārtrauktas atbildes uz lūgšanām:

„Kā tas ir, ka jūs neturat Tā Kunga baušļus? Kā tas ir, ka jūs aiziesit bojā dēļ savas cietsirdības?

Vai jūs neatceraties vārdus, kurus Tas Kungs ir sacījis? — Ja jūs nenocietināsit savas sirdis un lūgsit Man ticībā, ticot, ka jūs saņemsit, ar centību Manu baušļu turēšanā, šīs lietas noteikti tiks darītas jums zināmas.”¹¹

Es pazīstu dažus agrākos misionārus, kuriem ir bijušas nenoliedzamas garīgās pieredzes, taču noteiktu garīgu ieradumu trūkums, šķiet, licis tiem aizmirst tos brīžus, kad Dievs ar tiem ir runājis. Šiem misionāriem un visiem mums, ja jūs esat „jutuši vēlēšanos dziedāt dziesmu par mīlestību, kas pestī, es gribu vaicāt, vai jūs varat izjust to tagad?”¹² Ja jūs to nejūtat šobrīd, jūs varat to sajust atkal, taču ņemiet vērā Nefija padomu. Esiet paklausīgi, atcerieties no pagātnes brīžus, kad esat jutuši Garu, un lūdziet ticībā. Jūs saņemsiet atbildi, un jūs sajutīsiet Glābēja mīlestību un mieru. [Atbilde] varētu nenākt tik ātri vai tādā veidā, kā jūs vēlaties, taču tā nāks. Nepadodieties! Nekad nepadodieties!

Salīdzināsim Lamanu un Lemuēlu ar Mosijas dēliem. Abas vīru grupas bija uzaudzinātas krietnās ģimenēs, tomēr abas nomaldījās no ceļa. Abas eņģelis aicināja nožēlot grēkus, tomēr, kas bija citādāks Mosijas dēlu pieredzē?

Pārbaudījumi izveidos mūsu ticību

Viņu kā misionāru panākumi ir neaizmirstami. Tūkstošiem cilvēku tika pievērsti Tā Kunga ceļiem. Tomēr mēs bieži aizmirstam, ka tad, kad viņi sāka savas misijas, viņu sirdis bija „nospiestas un [viņi] jau [grasījās] griezties atpakaļ, [bet], lūk, Tas Kungs [viņus] mierināja”. Viņi saņēma padomu no Tā Kunga — „pacietīgi [panest] savas bēdas”.¹³

Svēto Rakstu studēšana atklāj mums Dieva gribu

Kāpēc šo Mosijas dēlu pārbaudījumi stiprināja viņu ticību un uzticību, nevis lika tiem kurnēt, šaubīties vai žēloties? Noslēpums ir tajā, ka „tie bija kļuvuši stipri patiesības zināšanā; jo tie bija vīri ar veselu saprātu un viņi bija cītīgi pētījuši Rakstus, lai viņi varētu zināt Dieva vārdu”.¹⁴ Mēs visi saskarsimies ar pārbaudījumiem un jautājumiem, taču atcerieties, ka mums jādzīvo, „pastāvīgi un cieši turoties pie margas no dzelzs”.¹⁵ „Kristus vārdi pateiks [mums] visu, kas [mums] jādara.”¹⁶ Mums jāpadara Svēto Rakstu studēšana par mūsu dzīves ikdienu, jo tas atvērs durvis atklāsmēm.

Lūgšana kopā ar gavēšanu sekmē atklāsmes saņemšanu

Mosijas dēliem „tas vēl nav viss, viņi bija daudz nodevušies lūgšanām un gavēšanai, tādēļ tiem bija pravietojuma gars un atklāsmes gars”.¹⁷ Lūgšana un gavēšana ļaus mums vieglāk uztvert garīgos pamudinājumus. Saziņa ar Debesu Tēvu laikā, kad apzināti atturamies no ēdiena un dzēriena, ļauj mums „[atraisīt] jūga važas … un [noņemt] no … pleciem ikkatru jūgu”.¹⁸ Lūgšana kopā ar gavēšanu darīs iespējamu, ka tad, kad mēs „[sauksim], Tas Kungs … atbildēs; [un, kad mēs sauksim] pēc palīdzības, Tas Kungs sacīs: redzi, še Es esmu!”¹⁹

Vērsieties pie Viņa

Šie personīgie reliģiskie ieradumi — paklausība, Svēto Rakstu studēšana, lūgšana un gavēšana — stiprināja Mosijas dēlus. Šo pašu personīgo reliģisko ieradumu trūkums bija galvenais iemesls, kas padarīja Lamanu un Lemuēlu neaizsargātus pret kārdinājumu — kurnēt un šaubīties.

Ja jūs esat izjutuši kārdinājumu kurnēt, ja jums ir bijušas šaubas, kas noved pie neticības, ja pārbaudījumi šķiet smagāki, nekā spējat panest, vērsieties pie Viņa. Ja jūs esat tas, kurš ir novērsies vai attaisnojis savu uzvedību, vērsieties pie Viņa. Vai jūs spējat atcerēties, kad Viņš „[iedvesa] mieru [jūsu] prātā …? Kāda [jums] var būt lielāka liecība kā no Dieva?”²⁰ Pajautājiet sev: „Vai šobrīd esmu tik pat tuvu tam, lai dzīvotu kā Kristus, kā iepriekš?” Lūdzu, vērsieties pie Viņa.

Es vēlētos atgriezties pie mana personīgā stāsta. Galu galā es sāku kļūt patiess. Es atceros: kad misionārs, kurš mani mācīja, jautāja, vai esmu gatavs kristīties. Es atbildēju, ka man vēl joprojām ir daži jautājumi. Šis gudrais misionārs man pateica, ka atbildēs uz maniem jautājumiem, taču vispirms man būs jāatbild uz viņa jautājumiem. Viņš man pajautāja, vai Mormona Grāmata ir patiesa un vai Džozefs Smits bija pravietis. Es viņam atbildēju, ka nezinu, taču vēlos uzzināt.

Mani jautājumi vadīja pie lielākas ticības. Man atbilžu saņemšana nebija kā notikums, bet kā process. Es ievēroju, ka tad, kad es „[pārbaudīju] … vārdus” un sāku „[izmantot] kaut kripatiņu ticības”, Mormona Grāmata kļuva „man [patīkama]” un tā „[apgaismoja] manu sapratni” un patiesi „[paplašināja] manu dvēseli”. Beidzot man bija tā pieredze, kas Svētajos Rakstos aprakstīta kā „[briešana] jūsu krūtīs”.²¹ Tas bija brīdis, kad es kvēli vēlējos kristīties un saistīt savu dzīvi ar Jēzu Kristu.

Es patiesi zinu, ka Mormona Grāmata ir Dieva vārds. Es zinu, ka Džozefs Smits bija pravietis. Ak, ir vēl lietas, kuras es neizprotu, bet mana liecība par patiesību tuvina mani Glābējam un veido manu ticību.

Brāļi un māsas, atcerieties Nefiju un Mosijas dēlus, kuriem bija garīgas pieredzes, un tad tie rīkojās ticībā tā, ka tie saņēma atbildes un to uzticība pieauga. Salīdziniet šo ar Lamanu un Lemuēlu, kuri šaubījās un kurnēja. Kaut arī tie dažkārt rīkojās pareizi, darbi bez ticības ir nedzīvi. Mūsu ticībai jāiet roku rokā ar darbiem, lai [mēs] saņemtu atbildes.

Es ceru, ka tad, kad jūs šorīt klausījāties, Gars čukstēja jūsu prātos un sirdīs, ko jūs varētu darīt, lai jūsu jautājumi tiktu atbildēti vai rastu iedvesmotu risinājumu problēmai, ar ko esat saskārušies. Es svinīgi liecinu, ka Jēzus ir Kristus. Vērsieties pie Viņa, un jūsu lūgšanas tiks atbildētas. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.