Ak, tas ir brīnums man!
Elders Ronalds A. Rasbands
no Divpadsmit apustuļu kvoruma
Manu liecību par Jēzu Kristu veido daudzas īpašas pieredzes, kuru iespaidā esmu iepazinis Viņa dižo mīlestību pret ikvienu no mums.
Mani dārgie brāļi un māsas visā pasaulē, es esmu ļoti pateicīgs Augstākajam prezidijam par aicinājumu dalīties savā pazemīgajā liecībā šajā sabata dienā. Manas šībrīža jūtas var raksturot iemīļotas pēdējo dienu svēto garīgās dziesmas vārdiem:
„Es, apbrīnas pārņemts, par Glābēju domāju —
Tik ļoti Viņš mīl manu dvēseli grēcīgu. …
Es brīnos, ka dievišķo troni Viņš atstāja,
Lai dumpīgā dvēsele mana top izglābta,
Ka mīl mani Jēzus pat vairāk kā dzīvību,
Lai izpirktu grēkus un mieru man dāvātu. …
Ak, tas ir brīnums man, tas ir brīnums man!”1
Pirms dažām dienām man bija milzīga privilēģija tikties ar Augstāko prezidiju un saņemt šo aicinājumu no mūsu dārgā pravieša, prezidenta Tomasa S. Monsona. Es vēlos jums visiem liecināt par to, ar kādu spēku un mīlestību prezidents Monsons man teica: „Šis aicinājums nāk no Tā Kunga, Jēzus Kristus.”
Es jūtos satraukts un līdz sirds dziļumiem saviļņots, domājot par šo, mūsu mīlošā pravieša maigi teikto vārdu būtisko nozīmi. Prezident Monson, prezident Airing un prezident Uhtdorf, es mīlu jūs, un es kalpošu Tam Kungam un jums ar visu savu sirdi, spēku, prātu un izturību.
Ak, cik ļoti gan es mīlēju prezidentu Boidu K. Pekeru un elderus L. Tomu Periju un Ričardu G. Skotu! Man viņu ļoti pietrūkst. Esmu bijis svētīts ar iespēju tikt sagatavots un apmācīts pie šo dārgo brāļu kājām. Es ne mazākajā mērā nespēju viņus aizvietot, taču esmu pagodināts, ka varu turpināt viņu darbu, kalpojot Tam Kungam.
Domājot par tiem, kuri man palīdzējuši kļūt tādam, kāds esmu, pirmkārt, prātā nāk mana jaukā un nesavtīgā, mūžīgā dzīvesbiedre Melānija. Gadiem ejot, viņa ir palīdzējusi veidot mani kā podnieka mālu, lai es varētu kļūt par daudz labāku Jēzus Kristus mācekli. Viņas mīlestība un atbalsts, kā arī mūsu piecu bērnu, viņu laulāto draugu un 24 mazbērnu mīlestība un atbalsts dod man spēku. Mana dārgā ģimene, es jūs mīlu!
Es, gluži kā sendienu Nefijs, esmu dzimis krietniem vecākiem un audzis evaņģēlijā, un viņi ir dzimuši krietniem vecākiem sešās paaudzēs. Mani pirmie priekšteči, kas pievienojās Baznīcai, nāk no Anglijas un Dānijas. Šie agrīnie pionieri ziedoja visu Jēzus Kristus evaņģēlijam, atstājot šo mantojumu saviem pēcnācējiem. Es esmu pateicīgs par pēdējo dienu svēto ģimeni daudzās paaudzēs, un es zinu, ka tas ir cienījams mērķis, pēc kā mums visiem jātiecas.
Ir vēl daudzi citi, kas ir snieguši savu ieguldījumu, lai sagatavotu mani šim jaunajam aicinājumam. To skaitā ir mani bērnības draugi un ģimene, jaunības dienu vadītāji, skolotāji un mentori mūža garumā. Man jāpiemin arī biedri no jaunības dienu misijas austrumu štatos un mūsu mīļie misionāri no Ņujorkas ziemeļu misijas Ņujorkas štatā. Es esmu ārkārtīgi pateicīgs par daudziem, kuri ir ietekmējuši un virzījuši manu dzīvi.
Es esmu lolojis iespēju kalpot ar saviem brāļiem Septiņdesmito kvorumā. Piecpadsmit gadus esmu bijis vienā no Baznīcas lieliskākajiem kvorumiem un mīlošākajām brālībām. Paldies jums, mani dārgie līdzgaitnieki! Tagad es ar nepacietību gaidu piederību jaunam kvorumam. Prezident Rasel M. Nelson, es ļoti mīlu jūs un ikvienu no Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļiem.
Mums ar māsu Rasbandu ir bijusi tā svētība apciemot Baznīcas locekļus, veicot daudzus norīkojumus draudzēs un misijās visā pasaulē. Mēs mīlam pēdējo dienu svētos it visur! Jūsu ticība ir stiprinājusi mūsu ticību, jūsu liecības ir stiprinājušas mūsu liecības.
Tagad, ja es varētu dalīties ar jums šodien vienā nelielā vēstījumā, tas būtu šāds: Tas Kungs ir teicis, lai jūs cits citu mīlētu, kā Viņš jūs ir mīlējis2. Es esmu pārliecināts, ka nav tādas izvēles, grēka vai kļūdas, ko jūs vai kāds cits varētu pieļaut, kas mainītu Viņa mīlestību pret jums vai pret citiem. Tas nenozīmē, ka Viņš attaisno vai pieļauj grēcīgu rīcību (esmu drošs, ka tā nav), taču tas nozīmē, ka mums jāpalīdz saviem līdzcilvēkiem, mīloši aicinot, pārliecinot, kalpojot un izglābjot. Mācot šo patieso un dziļo principu, Jēzus Kristus nepievērsa vērību cilvēku nacionalitātei, sabiedriskajam stāvoklim vai apstākļiem.
Man ir daudzkārt vaicāts, kad es saņēmu savu personīgo liecību.
Es nevaru atcerēties, kad nebūtu ticējis Debesu Tēvam un Jēzum Kristum. Esmu mīlējis Viņus kopš brīža, kad par Viņiem uzzināju pie savas — eņģelim līdzīgās — mātes ceļiem, lasot Svēto Rakstu un evaņģēlija stāstus. Tagad šī bērnu dienu ticība ir pāraugusi zināšanās un liecībā par mīlošu Debesu Tēvu, kurš uzklausa un atbild mūsu lūgšanām. Manu liecību par Jēzu Kristu veido daudzas īpašas pieredzes, kuru iespaidā esmu iepazinis Viņa dižo mīlestību pret ikvienu no mums.
Es esmu pateicīgs par mūsu Glābēja īstenoto Izpirkšanu un, gluži kā Alma, vēlētos, kaut varētu skandināt to ar Dieva bazūni.3 Es zinu, ka Džozefs Smits ir Dieva Atjaunošanas pravietis un ka Mormona Grāmata ir Dieva vārds. Un es zinu, ka prezidents Tomass S. Monsons patiesi ir Dieva kalps un mūsdienu pravietis uz Zemes.
Es lūdzu par to, kaut, sekojot savam pravietim, mūsu sirdīs būtu žēlsirdība pret apkārtējiem, lai mēs kļūtu par dzīvu ticības apliecinājumu un, patiesas apbrīnas pārņemti, domātu par to, cik ļoti Jēzus mūs mīl. Ak, kaut tas būtu „brīnums, brīnums man” un jums! Jēzus Kristus Vārdā, āmen.