Pārbaudīti un kārdināti, bet saņēmuši palīdzību
Elders Hugo Montoija
no Septiņdesmitajiem
Mēs, mūsu Debesu Tēva bērni, varam palīdzēt cits citam mūsu pārbaudījumos un kārdinājumos.
Mūsu dzīves laikā mēs tiekam pārbaudīti un kārdināti. Mums ir arī iespēja izdarīt brīvu izvēli un palīdzēt viens otram. Šīs patiesības ir daļa no brīnišķīgā un nevainojamā Debesu Tēva plāna.
Prezidents Džons Teilors mācīja: „Es dzirdēju, kā reiz, uzrunādams Divpadsmit apustuļus, pravietis Džozefs teica: „Jums būs jāiztur visu veidu pārbaudījumi. Un jums tikt pārbaudītiem ir tikpat nepieciešams, kā tas bija Ābrahāmam un citiem Dieva cilvēkiem, un (viņš teica) Dievs meklēs pēc jums, un Viņš turēs jūs savā varā un raustīs jūsu jutīgākās sirds stīgas.””1
Sasniedzot atbildības vecumu, mūsu pārbaudījumi un kārdinājumi kļūst visaptveroši. Reizēm tie kļūst par smagām nastām, bet, tos veiksmīgi pārvarot, tie mums dod arī spēku un izaugsmi.
Par laimi, mums šīs nastas nav jānes vieniem. Alma mācīja: „Jūs vēlaties nākt Dieva pulkā un tikt saukti par Viņa tautu, un esat gatavi nest viens otra slogus, lai tie kļūtu viegli.”2 Šie vārdi norāda, ka mums ir pienākums palīdzēt cits citam. Šis pienākums var nākt caur aicinājumu vai uzdevumu Baznīcā, draudzību vai kā daļa no mūsu dievišķā pienākuma — būt par vecākiem, laulātajiem draugiem vai ģimenes locekļiem —, vai vienkārši esot daļai no Dieva ģimenes.
Es minēšu četrus veidus, kā mūsu slogi kļūst vieglāki, palīdzot citiem.
1. Glābējs sacīja: „Kas tevi spiež iet vienu jūdzi, ar to paej divas.”3 Piemēram, mēs tiekam aicināti apmeklēt templi tik bieži, cik to atļauj mūsu dzīves apstākļi. Tempļa apmeklēšana nozīmē laika un naudas ziedošanu, it īpaši tiem, kam ir jāveic tāls ceļš. Tomēr šis upuris ir uzskatāms par daļu no pirmās jūdzes.
Mēs sākam iet otro jūdzi, kad saprotam vārdus „atrodiet, paņemiet un māciet”,4 kad mēs meklējam un sagatavojam mūsu senču vārdus tempļa priekšrakstiem, kad mēs palīdzam indeksēt, kad mēs kalpojam par tempļa darbiniekiem un kad mēs meklējam veidus, kā palīdzēt citiem iegūt vērtīgu tempļa apmeklējuma pieredzi.
Kad kalpoju par Reģiona Septiņdesmito, viens no stabiem manā koordinējošā padomē piedalījās lielā tempļa apmeklējuma braucienā. Templis, kuru staba locekļi apmeklēja, bija mazs, un diemžēl vairākiem Baznīcas locekļiem, par spīti garajam 12 stundu ceļojumam, bija jāpaliek ārpusē, jo bija sasniegts maksimālais apmeklētāju skaits.
Dažas dienas pēc šī brauciena es apmeklēju šo stabu un palūdzu prezidentam, vai es varētu parunāt ar dažiem Baznīcas locekļiem, kuri netika templī tajā dienā. Viens no brāļiem, ar kuru es runāju, man teica: „Elder, neuztraucieties. Es biju pie Tā Kunga nama. Es sēdēju dārzā uz soliņa un pārdomāju savā prātā priekšrakstus. Vēlāk man tika piedāvāts ieiet templī, bet tā vietā es ļāvu ieņemt manu vietu citam brālim, kurš uz templi bija atbraucis pirmo reizi, lai tiktu saistīts ar savu sievu. Tad tajā dienā viņiem bija iespēja apmeklēt divas sesijas. Tas Kungs mani zina un Viņš mani ir svētījis, un ar mums viss ir kārtībā.”
2. Smaidi! Šāda vienkārša rīcība var palīdzēt tiem, kas ir nomākti vai grūtību pārņemti. Iepriekšējās aprīļa vispārējās konferences priesterības sesijā mani nosēdināja uz paaugstinājuma kā vienu no pieciem tikko aicinātajiem Augstākajiem pilnvarotajiem. Mēs sēdējām turpat, kur tagad sēž māsas no palīgorganizāciju prezidijiem. Es biju ļoti satraukts par manu jauno aicinājumu.
Kad mēs dziedājām starpposma garīgo dziesmu, man bija tāda sajūta, ka kāds mani vēro. Es pie sevis nodomāju: „Šajā ēkā ir vairāk kā 20 tūkstoši cilvēku, un lielākā daļa skatās šajā virzienā. Protams, ka kāds tevi vēro.”
Turpinot dziedāt, man atkal radās spēcīgs iespaids, ka kāds mani vēro. Es paskatījos uz rindu, kurā sēž Divpadsmit apustuļi, un pamanīju, ka prezidents Rasels M. Nelsons bija pilnībā pagriezies uz otru pusi savā krēslā un skatījās mūsu virzienā. Mūsu skatieni pārmijās, un viņš man plaši pasmaidīja. Šis smaids ienesa mieru manā satrauktajā sirdī.
Jēzus Kristus pēc Savas Augšāmcelšanās apmeklēja Savas citas avis. Viņš aicināja un ordinēja divpadsmit mācekļus, un ar šīm pilnvarām viņi kalpoja cilvēkiem. Pats Tas Kungs, Jēzus Kristus, atradās starp viņiem. Tas Kungs aicināja viņus nomesties ceļos un lūgt. Es nezinu, vai tikko aicinātie un ordinētie divpadsmit mācekļi bija satraukti par saviem jauniem aicinājumiem, bet Svētajos Rakstos ir teikts: „Un notika, ka Jēzus svētīja tos, kad tie lūdza Viņu; un Viņa vaigs smaidīja uz tiem, un Viņa vaiga gaisma spīdēja pār tiem.”5 Iepriekšējās vispārējās konferences laikā smaids atviegloja manas nastas tūlītējā un neparastā veidā.
3. Izrādi pret citiem līdzjūtību. Ja jūs esat priesterības nesējs, lūdzu, izmantojiet savu spēku Dieva bērnu labumam, svētot viņus. Sniedziet mierinājuma un atbalsta vārdus cilvēkiem, kuriem ir ciešanas vai kādas grūtības.
4. Dieva plāna stūrakmens ir Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana. Mums vajadzētu vismaz reizi nedēļā, kā to darīja prezidents Džozefs F. Smits, meditēt par „lielo un brīnišķīgo mīlestību, ko pasludināja Tēvs un Dēls ar Pestītāja nākšanu pasaulē”.6 Citu cilvēku uzaicināšana nākt uz baznīcu un cienīga Svētā Vakarēdiena pieņemšana ļaus vairāk Debesu Tēva bērniem pārdomāt Izpirkšanu. Un, ja mēs neesam cienīgi, mēs varam nožēlot grēkus. Atcerieties, ka Visaugstā Dēls pazemojās visam un uzņēmās uz Sevis mūsu pārestības, grēkus, pārkāpumus, slimības, sāpes, ciešanas un vientulību. Svētie Raksti mums māca: „Viņu, kurš nonāca no augstumiem, kā arī Viņš pazemojās visam, tā, lai Viņš saprastu visu.”7
Nav svarīgi, kādas ir mūsu grūtības — vai tās būtu slimība, vai ilglaicīga vientulība, vai kārdinājumi un pārbaudījumi no pretinieka —, Labais gans ir līdzās. Viņš sauc mūs vārdā un aicina: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.”8
Es vēlos rezumēt šos četrus punktus:
Pirmkārt — veiciet otru jūdzi.
Otrkārt — lūdzu, smaidiet. Jūsu smaids palīdzēs citiem.
Treškārt — paudiet līdzjūtību.
Ceturtkārt — aiciniet citus nākt uz Baznīcu.
Es liecinu par Glābēju. Jēzus ir Kristus, dzīvā Dieva Dēls, un Viņš dzīvo. Es zinu, ka viņš atbalsta Tēva plānu ar visu Savu spēku un varu. Es zinu, ka prezidents Tomass S. Monsons ir pašreizējais pravietis. Viņam ir visas atslēgas, lai vadītu Dieva darbu uz Zemes. Es zinu, ka mēs, Debesu Tēva bērni, varam palīdzēt viens otram mūsu pārbaudījumos un kārdinājumos. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.