Tāmāhia e te tātarahapa
Maoti te fa’anahora’a a te Atua ’e te tāra’ehara a Iesu Mesia, e ti’a ia tātou ’ia tāmāhia nā roto i te ’ohipa nō te tātarahapara’a.
I te tāhuti nei tei raro a’e tātou i te mau ture a te ta’ata ’e te mau ture a te Atua. ’Ua fāna’o vau i te ’ohipa ta’a ’ē ’ia ha’avā i te tahi mau ’ohipa tano ’ore i raro a’e i teie nā ture—nā mua roa ’ei ha’avā nō te Tiripuna rahi nō Utah, ’e i teienei ’ei melo nō te Peresidenira’a Mātāmua. ’Ua fa’arahi te ta’a-’ē-ra’a tā’u i ’ite i roto i te mau ture a te ta’ata ’e te mau ture a te Atua i tō’u māuruuru nō te pāpū ’e te mana o te tāra’ehara a Iesu Mesia. I raro a’e i te mau ture a te ta’ata, nō te hō’ē ta’ata tei fa’ahapahia i te hara teimaha roa, e nehenehe ’oia e fa’autu’ahia i te fare ’āuri nō tōna orara’a tā’āto’a ’e ’aita e parau fa’ati’a nō te matara mai nā te fare ’āuri. E mea ta’a ’ē rā i raro a’e i te fa’anahora’a aroha a te Metua here i te Ao ra. ’Ua ’ite au ē, e ti’a i teie mau hara e fa’a’orehia i te tāhuti nei maoti te tusia tāra’ehara a tō tātou Fa’aora nō te mau hara o « rātou ato’a tei noa’a te ’ā’au paruparu ’e te ’oto » (2 Nephi 2:7). E fa’aora te Mesia, ’e e mea pāpū tāna tāra’ehara.
’Ua fa’ahitihia te here aumihi o tō tātou Fa’aora i roto i te hīmene tei hīmenehia a’enei e te pupu hīmene.
Haere mai ia Iesu, e fa’aro’o noa mai ’oia ia ’oe,
Noa atu ’oe i hahi ’ē i roto i te pōiri.
E ’ite mai tōna here ia ’oe nō te arata’i mai ma te marū
Mai te pō pōiri i te mahana ra.1
Tē ’īriti nei te tusia tāra’ehara a Iesu Mesia i te ’ūputa « i te mau ta’ata ato’a ’ia tātarahapa ’e ’ia haere mai iāna ra » (Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 18:11 ; hi’o ato’a Mareko 3:28 ; 1 Nephi 10:18 ; Alama 34:8, 16). Tē parau nei te buka a Alama nō te tātarahapara’a ’e te fa’a’orera’a hara a te mau ta’ata ’ī’ino ’e te tītau toto (hi’o Alama 25:16 ; 27:27, 30). Tā’u poro’i i teie mahana e poro’i fa’atupu tīa’ira’a ïa nō tātou pā’āto’a, nō rātou ato’a tei ’ere i te ti’ara’a melo i roto i te ’Ēkālesia nā roto i te hurira’a i rāpae ’aore rā te ’īritira’a i’oa. E mau ta’ata hara ana’e tātou e nehenehe e tāmāhia e te tātarahapa. « E ’ere i te mea ’ōhie ’ia tātarahapa », ’ua ha’api’i ’o Elder Russell M. Nelson i roto i te hō’ē ’āmuira’a rahi i ma’iri. « E mea ho’ona rā te rē ».2
I. Te tātarahapara’a
E ha’amata te tātarahapara’a nā ni’a i tō tātou Fa’aora, e ’oa’oara’a te reira, e ’ere i te hōpoi’a. I te purera’a Noela nō Tītema ra, ’ua ha’api’i te peresideni Nelson ē : « E ’ere te tātarahapa mau i te hō’ē ’ohipa ’o tē tupu i te hō’ē noa taime ». E ha’amaita’ira’a hope’a ’ore rā. E mea faufa’a roa te reira nō te haerera’a i mua ’e nō te noa’ara’a te hau o te vārua, te tāmāhanahanara’a, ’e te ’oa’oa ».3
Te tahi mau ha’api’ira’a rahi roa a’e nō ni’a i te tātarahapa, tei roto ïa i te ha’api’ira’a a Alama, i roto i te Buka a Moromona, i te mau melo o te ’Ēkālesia tāna i parau i muri iho tei roto i te « fa’aro’o-’ore-ra’a rahi », « fa’ateiteihia i roto i te te’ote’o », ’e ma te ’ā’au « tu’u… i ni’a i te tao’a ’e te mau mea ma’ama’a o teie nei ao » (Alama 7:6). E ha’api’ira’a tā te melo tāta’itahi o teie ’Ēkālesia i fa’aho’ihia mai e nehenehe e ’apo mai i roto i te mau ha’api’ira’a fa’auru a Alama.
E ha’amata tātou nā ni’a i te fa’aro’o ia Iesu Mesia, inaha « ’o ’oia tē tae mai, ’ia hōpoi ’ē atu i tā tō te ao nei mau hara » (Alama 5:48). E mea tītau ’ia tātarahapa tātou nō te mea ’ua ha’api’i Alama : « ’Ia ’ore ’outou ’ia tātarahapa, e ’ore roa ’outou e pārahi i te bāsileia o te ao » (Alama 5:51). E tuha’a faufa’a rahi te tātarahapa nō te fa’anahora’a a te Atua. Nō te mea e hara tātou pā’āto’a i roto i tō tātou tere tāhuti nei ’e e tāpū-’ē-hia mai mua i te aro o te Atua, e ’ore te ta’ata « e fa’aorahia » ’aita ana’e e tātarahapa (Alama 5:31 ; hi’o ato’a Helamana 12:22).
’Ua ha’api’ihia te reira mai te ha’amatara’a mai ā. ’Ua fa’aue te Fatu ia Adamu ē : « ’A ha’api’i atu i tā ’outou mau tamari’i ē, ’ia tātarahapa te mau ta’ata ato’a, i te mau vāhi ato’a, e ti’a ai ; ’e ’ia ’ore rā, e ’ore ïa e noa’a ia rātou te bāsileia o te Atua, ’aore ho’i te mea vi’ivi’i e pārahi i reira, ’e ’aore ato’a e pārahi i mua iāna » (Mose 6:57). E mea tītau ’ia tātarahapa tātou i tā tātou mau hara ato’a—tā tātou mau ’ohipa ato’a i rave ’e i ’ore i rave, ’o tē pāto’i nei i te mau fa’auera’a a te Atua. ’Aita e ’apera’a. Inapō rā tō te peresideni Nelson a’ora’a ia tātou : « E te mau taea’e, tītauhia ’ia tātarahapa pā’āto’a tātou ».4
’Ia tāmāhia tātou e te tātarahapa, e mea tītau ’ia fa’aru’e tātou i tā tātou mau hara ’e ’ia ’aāfā’i i te reira i mua i te Fatu ’e i mua i tāna mau ha’avā i te tāhuti nei mai te mea e tītauhia (hi’o Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 58:43). ’Ua ha’api’i Alama ē e mea tītau ato’a ia tātou ’ia « fa’atupu i te ’ohipa a te parau ti’a » (Alama 5:35). Tei roto teie mau mea ato’a i te anira’a tāmau a te pāpa’ira’a mo’a ’ia haere mai i te Mesia.
Tītauhia ’ia rave tātou i te ’ōro’a i te mau mahana sābati ato’a. I roto i terā ’ōro’a, e fafau tātou ’e e fāri’i tātou i te mau ha’amaita’ira’a e tauturu ia tātou ’ia upo’oti’a i te mau ’ohipa ato’a ’e te mau hina’aro e tāpe’a ia tātou ’ia tae i te maita’i roa tā te Fa’aora e ani nei ia tātou ’ia tae (hi’o Mataio 5:48 ; 3 Nephi 12:48). « ’Ia fa’aru’e [tātou] i te mau mea paieti ’ore ra, ’e ’ia aroha atu i te Atua ma tō [tātou] ’ā’au ato’a, ’e te mana’o ato’a, ’e te pūai ato’a », ’ei reira tātou e « maita’i roa [ai] i te Mesia ra » ’e e « mo’a » ai nā roto i te ha’amani’ira’a toto nō te riro « ’ei feiā mo’a ma te pōra’o ’ore » (Moroni 10:32–33). ’Auē ïa parau fafau ! ’Auē ïa semeio ! ’Auē ïa ha’amaita’ira’a !
II. Te ti’a’aura’a ’e te mau ha’avāra’a i te tāhuti nei
Hō’ē fā nō te fa’anahora’a a te Atua nō teie tere tāhuti nei, ’o te « tāmata[ra’a] » ïa ia tātou « [nō te hi’o ē] e ha’apa’o ānei [tātou] i te mau mea ato’a tā te Fatu [tō tātou] Atua e fa’aue ia [tātou] » (Aberahama 3:25). I roto i tāua fa’anahora’a ra, e ti’a’aura’a tā tātou i mua i te Atua ’e i mua i te mau tāvini tāna i mā’iti, nō reira e to’opiti ha’avāra’a e tūa’ti i teie ti’a’aura’a, tā te tāhuti nei ’e tā te Atua.
I roto i te ’Ēkālesia a te Fatu, e fa’aterehia te mau ha’avāra’a tāhuti nei nō te mau melo ’e te mau ta’ata e tano ’ei melo, e te feiā fa’atere, ’o tē ’imi i te arata’ira’a a te Atua. Tei ia rātou te hōpoi’a e ha’avā i te mau ta’ata e ’imi nei i te haere mai i te Mesia nō te fāri’i i te mana o tāna tāra’ehara i ni’a i te ’ē’a nō te fafaura’a e tae atu ai i te ora mure ’ore. E fa’aoti te ha’avāra’a tāhuti nei ’ua ineine ānei te ta’ata nō te bāpetizora’a. ’Ua ti’amā ānei te ta’ata nō te hō’ē parau fa’ati’a nō te hiero ? Nā roto i te tāra’ehara a Iesu Mesia, ’ua nava’i ānei te tātarahapara’a a te ta’ata tei ’īritihia te i’oa mai roto atu i te mau parau melora’a a te ’Ēkālesia, nō te fāri’i fa’ahou iāna nā roto i te bāpetizora’a ?
’Ia ha’amana ana’e te hō’ē ha’avā i pi’ihia e te Atua i te tāhuti nei i te haerera’a i mua o te hō’ē ta’ata, mai te mau ha’amaita’ira’a hiero, ’aita ’oia e parau nei ē, ’ua tae ’oia i te fāito maita’i roa, ’e ’aita ato’a ’oia e fa’a’ore nei i te hara. ’Ua ha’api’i Elder Spencer W. Kimball ē, i muri iho i te mea tā tātou e parau nei te « tātarara’ahia te mau utu’a » i te tāhuti nei, « e mea tītau [i terā ta’ata] ’ia ’imi ’e ’ia ha’apāpū i te tātarahapara’a hope’a nō ’ō mai i te Atua i te ra’i ra, ’e ’o ’ōna ana’e tē nehenehe e hō mai i te fa’a’orera’a hara ».5 ’E mai te mea e vai noa te mau ’ohipa ’e te mau hina’aro nō te hara ’e ’aita e tātarahapara’a ē tae noa atu i te Ha’avāra’a hope’a, e vai vi’ivi’i noa ïa terā ta’ata. Te ti’a’aura’a hope’a roa, mai te ’ohipa tāmāra’a hope’a a te tātarahapa, tei roto ïa ia tātou tāta’itahi ’e te Atua.
III. Te Ti’afa’ahoura’a ’e te Ha’avāra’a hope’a
Te ha’avāra’a i fa’ahiti-pinepine-hia i roto i te mau pāpa’ira’a mo’a, ’o te Ha’avāra’a hope’a ïa e tae mai i muri iho i te Ti’afa’ahoura’a (hi’o 2 Nephi 9:15). E rave rahi ’īrava e parau nei ē « e ti’a ato’a ho’i tātou i mua i te ha’avāra’a a te Mesia ra » (Roma 14:10 ; hi’o ato’a 2 Nephi 9:15 ; Mosia 27:31) « ’ia ha’avāhia i tā te mau ’ohipa i ravehia ra i te tino pohe noa nei » (Alama 5:15 ; hi’o ato’a Apokalupo 20:12 ; Alama 41:3 ; 3 Nephi 26:4). E ha’avāhia te tā’āto’ara’a « i te au i tā rātou mau ’ohipa » (3 Nephi 27:15) ’e « mai te au ho’i i te [mau] hina’aro o tō rātou ra mau ’ā’au » (Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 137:9 ; hi’o ato’a Alama 41:6).
Te fā nō teie Ha’avāra’a hope’a, ’o te fa’aotira’a ïa ’ua oti ānei ia tātou i tā Alama i parau te « fa’ahuru-’ē-ra’a rahi i roto i [te] ’ā’au » (hi’o Alama 5:14, 26), ’e ’ua riro ānei tātou ’ei ta’ata ’āpī « i ’ore ai [tātou] i hina’aro ai i te rave i te ’ino, ’ia rave rā i te maita’i ma te fa’aea ’ore » (Mosia 5:2). Te ta’ata ha’avā nō te reira, o tō tātou ïa Fa’aora, ’o Iesu Mesia (hi’o Ioane 5:22 ; 2 Nephi 9:41). I muri mai i tāna ha’avāra’a, e fā’i pā’āto’a tātou ē « e parau ti’a tāna ra mau [ha’avāra’a] » (Mosia 16:1 ; hi’o ato’a Mosia 27:31 ; Alama 12:15), maoti ho’i tōna ’ite i te mau mea ato’a (hi’o 2 Nephi 9:15, 20) ’ua noa’a iāna te hō’ē ’ite maita’i roa nō tā tātou mau ’ohipa ato’a ’e tō tātou mau hina’aro, te mea parau ti’a ’e tei tātarahapahia, ’e tae noa atu te mau mea i ’ore i tātarahapahia ’e i ’ore i taui.
Tē fa’a’ite nei te mau pāpa’ira’a mo’a i te terera’a ’ohipa nō taua Ha’avāra’a hope’a ra. Tē ha’api’i nei Alama ē, e tītau te parau ti’a a tō tātou Atua ē, ’ei te taime nō te Ti’afa’ahoura’a, e « fa’aho’ihia te mau mea ato’a i tō rātou huru nehenehe » (Alma 41:2). Te aura’a ra, « mai te mea e mea maita’i ra tā rātou mau ’ohipa i te ora nei, ’e ’ua ti’a ho’i te mau hina’aro o tō rātou ’ā’au, e [fa’aho’ihia] ïa rātou i tei maita’i ra i te mahana hope’a » (Alma 41:3). Nā reira ato’a, « mai te mea e mea ’ino tā rātou mau ’ohipa i rave ra [’aore rā te mau hina’aro], e fa’aho’ihia ïa te reira ’ei mea ’ino ia rātou ra » (Alama 41:4–5 ; hi’o ato’a Helamana 14:31). Nā reira ato’a, ’ua ha’api’i te peropheta Iakoba ē, i te Ha’avāra’a hope’a, e « parau ti’a ā te feiā parau ti’a ra, ’e [e] vi’ivi’i ā ho’i te feiā vi’ivi’i ra » (2 Nephi 9:16 ; hi’o ato’a Moromona 9:14 ; 1 Nephi 15:33). ’O te terera’a ’ohipa ïa teie nā mua a’e tō tātou ti’ara’a i mua i tā Moroni i parau « te ha’avāra’a [au] a Iehova teitei, ’o te Ha’avā mure ’ore nō tei ora ’e tei pohe ra » (Moroni 10:34 ; hi’o ato’a 3 Nephi 27:16).
Nō te ha’apāpū ē e mea mā tātou i mua i te Atua, tītauhia ia tātou ’ia tātarahapa nā mua te Ha’avāra’a hope’a (hi’o Moromona 3:22). Mai tā Alama i parau i tāna tamaiti hara ra, e’ita tā tātou e nehenehe e huna i tā tātou mau hara i mua i te Atua, « ’e ’ia ’ore ’oe ’ia tātarahapa i te reira, e riro ïa ’ei fa’a’itera’a hapa ia ’oe i te mahana hope’a ra » (Alama 39:8 ; reta tei fa’ahuru-’ē-hia). Tē hōro’a mai nei te tāra’ehara a Iesu Mesia i te rāve’a ana’e e oti ai te tāmāra’a tītauhia nā roto i te tātarahapara’a, ’e ’o teie orara’a tāhuti nei te taime nō te rave i te reira. Noa atu ā tē ha’api’ihia ra tātou ē, e tātarahapara’a tē nehenehe e tupu i te ao vārua (hi’o Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 138:31, 33, 58), e ’ere te reira i te mea pāpū. ’Ua ha’api’i Elder Melvin J. Ballard ē : « E mea ’ōhie a’e ’ia upo’oti’a ’e ’ia tāvini i te Fatu i te taime ’ua ’āmui te tino ’i’o ’e te vārua ’ei hō’ē. Teie te taime e mea fatifati a’e ’e e mea fāri’i a’e te ta’ata… ’O teie orara’a te taime nō te tātarahapa ».6
’Ia tātarahapa tātou, e noa’a ia tātou te ha’apāpūra’a a te Fatu ē, e tāmāhia tā tātou mau hara ’e tae noa atu i tā tātou mau ’ohipa ’e mau hina’aro, ’e i tō tātou ha’avāra’a aroha hope’a ra, « e ’ore [e ha’amana’o-fa’ahou-hia] te reira » (Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 58:42 ; hi’o ato’a Isaia 1:18 ; Ieremia 31:34 ; Hebera 8:12 ; Alama 41:6 ; Helamana 14:18–19). Tāmāhia e te tātarahapa, ’ua ti’a atura ia tātou ’ia manuia nō te ora mure ’ore, ’o tā te ari’i Beniamina i parau ’ei « [pārahira’a] ’e te Atua ato’a i roto i te ’oa’oa hope ’ore ra » (Mosia 2:41 ; hi’o ato’a Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 14:7).
’Ei tuha’a ato’a nō te « rāve’a o te ora » a te Atua (Alama 41:2), e riro te Ti’afa’ahoura’a i te fa’aho’i i « te mau mea ato’a ra i tō rātou iho vāhi mau » (Alama 40:23). Tei roto ïa te maita’i-roa-ra’a o tō tātou mau paruparu ato’a ’e mau humara’a pae tino i ro’ohia i te tāhuti nei, i te fānaura’a ānei ’aore rā nō te tahi pēpē ’aore rā te tahi ma’i.
E ha’amaita’i roa ānei teie fa’aho’ira’a i tō tātou mau hina’aro vi’ivi’i ato’a ’e tei ’ore i ha’avīhia ’e tae noa atu te hia’ai fa’atītī ? E’ita e nehenehe. ’Ua ’ite tātou i roto i te heheura’a o teie anotau ē, e ha’avāhia tātou nā ni’a i tō tātou mau hina’aro ’e tā tātou mau ’ohipa (hi’o Alama 41:5 ; Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 137:9) ’e e riro ato’a tō tātou mau mana’o i te fa’ahapa ia tātou (hi’o Alama 12:14). ’Eiaha roa atu tātou e « fa’aroaroa i te mahana o tā [tātou] tātarahapa » ē tae roa i te pohe, tā Amuleka ïa i ha’api’i (Alma 34:33 inaha te vārua e mana tōna i ni’a i tō tātou tino i roto i teie orara’a nei—tā te Fatu ānei ’aore rā tā te diabolo—’ei « ni’a [ïa] i tō [tātou] tino i taua ao mure ’ore ra » (Alama 34:34). E mana tō te Fa’aora nō te tāmā ia tātou i te ’ino, ’e tē ti’a ineine nei ’oia nō te rave i te reira. I teienei te taime nō te ’imi i tāna tauturu nō te tātarahapa i tō tātou mau hina’aro ’e mau mana’o ’ī’ino ’e te tano ’ore, ’ia tāmāhia tātou ’e ’ia fa’aineinehia ho’i nō te ti’a atu i mua i te Atua i te Ha’avāra’a hope’a.
IV. Te rima o te aroha
Nā ni’a roa i te fa’anahora’a a te Atua ’e tāna mau fa’auera’a ato’a, ’o tōna here ïa nō tātou tāta’itahi, ’o te « mea hina’arohia i te mau mea ato’a… [’e te] mea ’oao’a roa ïa i te vārua » (1 Nephi 11:22–23). ’Ua ha’apāpū ato’a te peropheta Isaia ē noa atu e ta’ata ’ino roa, ’a « ho’i ai ’oia [i te Fatu ra]… nāna ’oia e aroha mai… [’e] tē rahi ra ho’i iāna te fa’a’ore i te hara » (Isaia 55:7). ’Ua ha’api’i Alama : « Inaha, tē hāpono mai ra ’oia i te parau i te mau ta’ata ato’a, tē fa’atorohia ra te rima o te aroha i te mau ta’ata ato’a » (Alama 5:33 ; hi’o ato’a 2 Nephi 26:25–33). ’Ua parau te Fatu ti’afa’ahou i te mau ’āti Nephi : « Inaha, ’ua fa’atorohia atu tō’u rima aroha ia ’outou, ’e ’o tē haere mai nei, ’o tā’u ïa e ’ite mai » (3 Nephi 9:14). Mai roto i teie mau ’īrava ha’api’ira’a, ’e tē vai atu ra, tē ’ite nei tātou ē, ’ua matara noa te rima o tō tātou Fa’aora here nō te fāri’i i te mau tāne ato’a ’e te mau vahine mai te au i te mau tītaura’a here tāna i tu’u mai nō te pōpou i te mau ha’amaita’ira’a rahi roa a’e a te Atua nō tāna mau tamari’i.7
Maoti te fa’anahora’a a te Atua ’e te tāra’ehara a Iesu Mesia, tē fa’a’ite pāpū nei au « ma te tīa’i pāpū roa » ē, ’ua here te Atua ia tātou ’e e ti’a ia tātou ’ia tāmāhia nā roto i te ’ohipa nō te tātarahapara’a. ’Ua parauhia mai tātou ē « ’ia haere ti’a [tātou] i mua ma te ’oa’oa i te ’ite i te parau a te Mesia, ma te tāpe’a ho’i ē tae noa atu i te hope’a ra, inaha, tē nā ō mai ra te Metua, e ora mure ’ore tō ’outou i reira ra » (2 Nephi 31:20). E mea maita’i e nā reira pā’āto’a tātou, ’o tā’u nei tāparura’a ’e te pure i te i’oa o Iesu Mesia ra, ’āmene.