Ticības lūgšanas
Lūdzot Dievu ticībā, mēs sniedzam būtisku ieguldījumu Tā Kunga darbā, kad Viņš sagatavo pasauli Savai Otrajai atnākšanai.
Eldera Meinsa lūgšana šīs vispārējās konferences pirmās sesijas sākumā tiek atbildēta. Mēs esam guvuši iedvesmu caur brīnišķīgiem vēstījumiem un skaistu mūziku. Prezidenta Rasela M. Nelsona solījums, ka šī konference būs neaizmirstama, jau sāk piepildīties.
Prezidents Nelsons šo gadu ir nodēvējis par „divsimtgades laika posmu, kad mēs pieminam 200 gadus, kopš Dievs Tēvs un Viņa mīļotais Dēls, Jēzus Kristus, parādījās Džozefam Smitam vīzijā”. Prezidents Nelsons mūs aicināja izstrādāt personisku plānu, kā sagatavoties šai vēsturiskajai konferencei, kuras piemiņa, kā viņš teica, būtu „pagrieziena punkts Baznīcas vēsturē, un jūsu loma ir ļoti svarīga”.1
Varbūt jūs, tāpat kā es, dzirdējāt viņa vēstījumu un jautājāt sev: „Kādā ziņā mana loma ir ļoti svarīga?” Iespējams, jūs lasījāt un lūdzāt par Atjaunošanas notikumiem. Iespējams, vairāk nekā jebkad agrāk jūs lasījāt pierakstus par tām dažām reizēm, kad Dievs Tēvs iepazīstināja ar Savu mīļoto Dēlu. Iespējams, jūs lasījāt par gadījumiem, kad Glābējs runāja ar mūsu Debesu Tēva bērniem. Es zinu, ka es visu to darīju un pat vairāk.
Es savā lasāmvielā atradu norādes uz Dieva priesterību un atklāšanas laikmetu aizsākšanu. Es izjutu pazemību, kad es sapratu to, ka mana gatavošanās šai konferencei bija pagrieziena punkts manā personiskajā vēsturē. Es sajutu pārmaiņas savā sirdī. Es izjutu jaunu pateicību. Mani pārņēma prieks par iespēju, ka mani uzaicinās piedalīties šīs aizvien norisošās evaņģēlija Atjaunošanas svinībās.
Es iztēlojos, ka citi rūpīgās sagatavošanās dēļ jūtas vēl priecīgāki, optimistiskāki un apņēmīgāki, lai kalpotu jebkurā veidā, kas vajadzīgs Tam Kungam.
Neparastie notikumi, kurus mēs godinām, bija pareģotās pēdējās laiku atklāšanas sākums, kurā Tas Kungs sagatavo Savu Baznīcu un Savus ļaudis — tos, kuri nes Viņa vārdu, — lai Viņu uzņemtu. Gatavojoties Viņa atnākšanai, Viņš atbalstīs mūs visus, lai mēs varētu tikt galā ar garīgajiem izaicinājumiem un iespējām, kādas vēl nav pieredzētas šīs pasaules vēsturē.
1840. gada septembrī pravietis Džozefs Smits un viņa padomnieki Augstākajā prezidijā paziņoja: „Tā Kunga darbs šajās pēdējās dienās ir bezgala svarīgs un gandrīz pārsniedz mirstīgo saprašanas spēju. Tā godību nav iespējams aprakstīt, un tā lieliskums ir nepārspējams. Tā ir tēma, kas ir saviļņojusi praviešu un taisnīgo sirdis kopš pasaules radīšanas — cauri katrai nākamajai paaudzei — līdz pat mūsu dienām; un šī patiesi ir laiku pilnības atklāšana, kad viss, kas ir Kristū Jēzū, vai tas būtu Debesīs vai uz Zemes, tiks sapulcināts kopā Viņā un kad viss tiks atjaunots, kā ir runāts ar visu svēto praviešu muti kopš pasaules iesākuma; jo šajā atklāšanā notiks to solījumu, kuri doti tēviem, brīnišķīgs piepildījums, kad pieredzēsim lielas, brīnišķas un diženas Visaugstākā spēka izpausmes.”
Viņi turpināja, sakot: „Mēs izjūtam nepieciešamību doties uz priekšu, apvienojot mūsu spēkus, lai uzceltu Valstību un nostiprinātu priesterību tās pilnībā un godībā. Darbs, kas jāpaveic šajās pēdējās dienās, ir ārkārtīgi svarīgs, un tas prasīs likt lietā svēto spēku, prasmes, talantus un spējas tā, lai šis darbs varētu virzīties uz priekšu ar tādu godību un varenību, kuru aprakstījis pravietis [Daniēls] [skat. Daniēla 2:34–35, 44–45]; un tādējādi tas prasīs svēto koncentrēšanos, lai paveiktu tik svarīgu un lielisku darbu.”2
Daudz kas vēl nav konkrēti atklāts, ko mēs darīsim un kad to darīsim, atjaunojot uz Zemes evaņģēliju. Tomēr Augstākais prezidijs pat tajās agrīnajās dienās jau zināja, cik apjomīgs un pamatīgs ir tas darbs, ko Tas Kungs ir nolicis mūsu priekšā. Tālāk ir minēti daži piemēri tam, kas, atbilstoši mūsu zināšanām, notiks:
Caur Saviem svētajiem Tas Kungs piedāvās Sava evaņģēlija dāvanu „katrai tautai, ciltij, valodai un tautībai”.3 Tehnoloģijas un brīnumi turpinās spēlēt savu lomu — tāpat kā atsevišķie „cilvēku zvejnieki”4, kas kalpo ar spēku un pieaugošu ticību.
Mēs kā ļaudis kļūsim vienotāki pieaugošo konfliktu vidū. Mēs tiksim sapulcināti grupu un ģimeņu garīgajā spēkā, kas piepildīts ar evaņģēlija gaismu.
Pat neticīgā pasaule atpazīs Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu un saskatīs Dieva spēku pār to. Uzticīgi un drosmīgi mācekļi bezbailīgi, pazemīgi un atklāti uzņemsies Kristus Vārdu savā ikdienas dzīvē.
Kā tad mēs katrs varam piedalīties šajā tik svarīgajā un lieliskajā darbā? Prezidents Nelsons ir mācījis mums par to, kā pieaugt garīgajā spēkā. Kad mēs uztveram grēku nožēlošanu kā priekpilnu iespēju, pateicoties mūsu pieaugošajai ticībai tam, ka Jēzus ir Kristus, kad mēs saprotam un ticam, ka Debesu Tēvs dzird katru mūsu lūgšanu, kad mēs cenšamies paklausīt baušļiem un dzīvot pēc tiem, mēs augam savā spēkā, lai saņemtu pastāvīgu atklāsmi. Svētais Gars var būt mūsu pastāvīgais pavadonis. Gaismas sajūta paliks ar mums pat tad, kad pasaule ap mums satumst.
Džozefs Smits ir piemērs tam, kā pieaugt šādā garīgā spēkā. Viņš mums parādīja, ka ticības lūgšana ir atslēga atklāsmes saņemšanai no Dieva. Viņš lūdza ticībā, ticēdams, ka Dievs Tēvs atbildēs uz viņa lūgšanu. Viņš lūdza ticībā, ticēdams, ka vienīgi caur Jēzu Kristu viņš var tikt atbrīvots no vainas, ko viņš izjuta par saviem grēkiem. Un viņš lūdza ticībā, ticēdams, ka viņam ir jāatrod patiesā Jēzus Kristus Baznīca, lai iegūtu šo piedošanu.
Visā savā pravietiskajā kalpošanā Džozefs Smits izmantoja ticības lūgšanas, lai iegūtu nepārtrauktu atklāsmi. Sastopoties ar šodienas izaicinājumiem un tiem, kas vēl ir gaidāmi, arī mums vajadzēs rīkoties pēc tāda paša parauga. Prezidents Brigams Jangs teica: „Man nav neviena cita ieteikuma pēdējo dienu svētajiem, kā vien tas, lai katrs elpas vilciens īstenībā būtu kā lūgšana Dievam — vadīt un virzīt Viņa ļaudis.”5
Šiem vārdiem no Svētā Vakarēdiena lūgšanā vajadzētu raksturot mūsu ikdienas dzīvi — „vienmēr atcerēties Viņu”. „Viņu” attiecas uz Jēzu Kristu. Nākamie vārdi „un pildīt Viņa baušļus” liek domāt, ko tas mums nozīmē — atcerēties Viņu.6 Kad mēs vienmēr atceramies Jēzu Kristu, mēs klusā lūgšanā varētu jautāt: „Ko Viņš vēlas, lai es darītu?”
Šāda lūgšana, pausta ticībā Jēzum Kristum, aizsāka šo pēdējo evaņģēlija atklāšanu. Un tai būs izšķiroša nozīme tajā, ko katrs no mums paveiks, turpinot šo evaņģēlija atklāšanu. Tāpat kā jūs, arī es esmu atradis brīnišķīgus šādas lūgšanas piemērus.
Pirmais ir Džozefs Smits. Viņš bērna ticībā jautāja, ko Tas Kungs vēlas, lai viņš darītu. Viņa atbilde izmainīja pasaules vēsturi.
Es ieguvu svarīgu mācību no Džozefa atbildes uz Sātana uzbrukumu, kad Džozefs nometās ceļos, lai lūgtu Dievu.
Es no pieredzes zinu, ka Sātans un viņa kalpi cenšas likt mums justies tā, ka mums nav jālūdz. Kad Džozefs Smits sakopoja visus savus spēkus, lai piesauktu Dievu atbrīvot viņu no varas, kas centās viņu saistīt, viņa lūgšana pēc atbrīvošanas tika atbildēta un parādījās Debesu Tēvs un Jēzus Kristus.
Sātana mēģinājums izjaukt Atjaunošanas sākumu bija tik spēcīgs, tāpēc ka Džozefa lūgšana bija tik svarīga. Jums un man būs mazākas lomas, ko spēlēt šajā nepārtrauktajā evaņģēlija Atjaunošanā. Tomēr Atjaunošanas ienaidnieks mēģinās mūs apturēt no lūgšanas. Džozefa ticības un viņa apņēmības piemērs var stiprināt mūsu apņemšanos. Tas ir viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc manas lūgšanas ietver pateicību Debesu Tēvam par pravieti Džozefu.
Ēnoss Mormona Grāmatā ir vēl viens paraugs manai ticības lūgšanai, kad es mēģinu piedalīties šajā nepārtrauktajā Atjaunošanā. Lai kāda arī būtu jūsu loma, jūs varat viņu pieņemt kā personīgo mentoru.
Tāpat kā Džozefs — Ēnoss lūdza ticībā. Viņš aprakstīja savu pieredzi šādi:
„Un mana dvēsele bija izsalkusi; un es nometos ceļos sava Radītāja priekšā, un es piesaucu Viņu varenā lūgšanā un aizlūgšanā par savu dvēseli; un visu dienu es piesaucu Viņu; jā, un, kad pienāca nakts, es vēl aizvien raidīju savu balsi augšup, lai tā sasniegtu debesis.
Un tur nāca balss pie manis, sakot: Ēnoss, tavi grēki ir tev piedoti un tu būsi svētīts.
Un es, Ēnoss, zināju, ka Dievs nevar melot; tāpēc mana vaina bija aizslaucīta prom.
Un es sacīju: „Kungs, kā tas ir paveikts?”
Un Viņš man sacīja: Dēļ tavas ticības Kristum, kuru tu nekad iepriekš neesi nedz dzirdējis, nedz redzējis. Un daudz gadu paies, pirms Viņš parādīsies miesā; tāpēc ej, tava ticība darījusi tevi veselu!”7
Mācība, kas mani ir svētījusi, ir ietverta šajos vārdos: „Dēļ tavas ticības Kristum, kuru tu nekad iepriekš neesi nedz dzirdējis, nedz redzējis.”
Džozefam bija ticība Kristum, lai dotos birzī un arī lūgtu par atbrīvošanu no Sātana spēkiem. Viņš vēl nebija redzējis Tēvu un Dēlu, bet no visa sirds spēka lūdzās ticībā.
Ēnosa pieredze man ir mācījusi to pašu dārgo mācību. Kad es lūdzos ticībā, man ir Glābējs kā mans aizstāvis Tēva priekšā, un es varu sajust, ka mana lūgšana sasniedz Debesis. Atbildes nāk. Svētības tiek saņemtas. Miers un prieks ir gūstams pat grūtos brīžos.
Es atceros, kad, būdams Divpadsmit apustuļu kvoruma jaunākais loceklis, nometos ceļos lūgšanā ar elderu Deividu B. Heitu. Viņš bija apmēram tajā vecumā, kādā es tagad esmu, ar problēmām, kādas es tagad piedzīvoju. Es atceros viņa balsi, kad viņš lūdza. Es neatvēru acis, lai paskatītos, bet man izklausījās tā, it kā viņš smaidītu. Viņš runāja ar Debesu Tēvu priecīgā balsī.
Es savā prātā varu dzirdēt viņa prieku, kad viņš teica: „Jēzus Kristus Vārdā.” Man tas izklausījās tā, it kā elders Heits sajustu, ka Glābējs tajā brīdī apstiprina to vēstījumu, ko viņš bija lūdzis Tēvam. Un es biju pārliecināts, ka tas tika saņemts ar smaidu.
Mūsu spēja sniegt savu būtisko devumu brīnišķīgajā, aizvien norisošajā evaņģēlija Atjaunošanā pieaugs, kad mēs pieaugsim savā ticībā pret Jēzu Kristu kā mūsu Glābēju un pret mūsu Debesu Tēvu kā mūsu mīlošo Tēvu. Lūdzot Dievu ticībā, mēs sniedzam būtisku ieguldījumu Tā Kunga darbā, kad Viņš sagatavo pasauli Savai Otrajai atnākšanai. Es lūdzu, lai mēs visi varētu rast prieku, darot to darbu, ko Viņš aicina ikvienu no mums veikt.
Es liecinu, ka Jēzus Kristus dzīvo. Šī ir Viņa Baznīca un valstība uz Zemes. Džozefs Smits ir Atjaunošanas pravietis. Prezidents Rasels M. Nelsons ir Tā Kunga pravietis uz Zemes šodien. Viņš tur visas priesterības atslēgas Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.