Pravietojuma piepildījums
Pravietojumu, kas ir piepildīti attiecībā uz Jēzus Kristus evaņģēlija pilnības Atjaunošanu, ir daudz.
Mani dārgie brāļi un māsas, es jūtos pagodināts uzstāties šajā vēsturiskajā vispārējā konferencē, pieminot Džozefa Smita Pirmo vīziju par Dievu Tēvu un Viņa Dēlu, Jēzu Kristu, kas bez šaubām ir kā Svētā birzs. Šī vīzija bija dižens sākums evaņģēlija Atjaunošanai un visam, kas ticis atklāts, — no Mormona Grāmatas līdz priesterības pilnvaru un atslēgu atgriešanai, Tā Kunga patiesās Baznīcas izveidošanai, Dieva tempļiem, praviešiem un apustuļiem, kas vada darbu šajās pēdējās dienās.
Atbilstoši dievišķai iecerei senie Dieva pravieši, būdami Svētā Gara iedvesmoti, pareģoja Atjaunošanu un to, kam bija jānotiek mūsu dienās — pēdējā laiku pilnības atklāšanā. Šis darbs „iededza liesmu [agrīno gaišreģu] dvēselēs”.1 Cauri laika paaudzēm viņi pareģoja, sapņoja, iztēlojās un pravietoja par Dieva valstības nākotni Zemes virsū, ko Jesaja nosauca par brīnišķu un neparastu darbu.2
Pravietojumu, kas ir piepildīti attiecībā uz Jēzus Kristus evaņģēlija pilnības, tai skaitā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas Atjaunošanu, ir daudz. Tomēr šodien es izcelšu tikai dažus no saviem mīļākajiem [pravietojumiem]. Tos man mācīja manas mīļās Sākumskolas skolotājas un mana eņģelim līdzīgā māte, kad biju pavisam mazs.
Daniēls, kurš atvairīja lauvas ar savu ticību Tam Kungam, Jēzum Kristum, un Dieva kalpojošo eņģeļu palīdzību, bija viens no tiem, kurš vīzijā redzēja mūsu dienas. Izskaidrojot babiloniešu ķēniņa Nebukadnēcara sapni, Daniēls pravietoja, ka pēdējās dienās Tā Kunga Baznīca celsies kā mazs „akmens[, kas] bez cilvēku palīdzības novēl[ies] no kalna”.3 „Bez cilvēku palīdzības” nozīmē, ka ar dievišķu iejaukšanos Tā Kunga Baznīca pieaugs nozīmīgumā, līdz tā piepildīs visu zemi un „pastāvēs nesagrauta mūžīgi”.4
Tā ir spēcīga liecība, ka Daniēla vārdi tiek piepildīti, jo Baznīcas locekļi visā pasaulē šodien skatās un klausās konferenci.
Uzticīgais apustulis Pēteris raksturoja visu lietu atjaunošanas laikus kopš pasaules iesākuma.5 Apustulis Pāvils rakstīja, ka laiku pilnībā Dievs „visu apvieno[s] zem vienas galvas — Kristus”6 un „stūra akmens [būs] Kristus Jēzus”.7 Es ļoti spēcīgi sajutu šos pravietojumus, kad piedalījos Romas Itālijas tempļa iesvētīšanā. Tur visi pravieši un apustuļi liecināja par Jēzu Kristu, pasaules Pestītāju, tāpat kā to darīja Pēteris un Pāvils. Baznīca ir šīs atjaunošanas dzīvs piemērs, brāļi un māsas, un mūsu Baznīcas locekļi ir šo seno, dievišķo pareģojumu liecinieki.
Jāzeps no Ēģiptes pravietoja, ka pēdējās dienās „gaišreģi radīs Tas Kungs, mans Dievs, kurš būs izraudzīts gaišreģis maniem gurnu augļiem”.8 „Jo viņš darīs [Tā Kunga] darbu.”9 Tas gaišreģis bija Džozefs Smits, Atjaunošanas pravietis.
Jānis Atklājējs pravietoja, ka Visuvarenā eņģelis apvienos kopā Atjaunošanas svarīgās daļas, šādiem vārdiem: „Un es redzēju citu eņģeli laižamies debesu vidū; tam bija mūžīgs evaņģēlijs sludināms tiem, kas dzīvo virs zemes, un visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām.”10 Tas eņģelis bija Moronijs. Viņš redzēja mūsdienas, kā pierakstīts Mormona Grāmatā. Atkārtoti parādoties, viņš sagatavoja Džozefu Smitu viņa kalpošanai, tostarp tam, lai pārtulkotu Mormona Grāmatu — vēl vienu liecību par Jēzu Kristu.
Vēl citi pravieši ir pareģojuši par mūsdienām. Maleahijs runāja par Eliju, kuram „būs jāpiegriež tēvu sirdis bērniem un bērnu sirdis saviem tēviem”.11 Elija ir atnācis, un tā rezultātā mums šodien ir 168 tempļi visā pasaulē. Katrs templis kalpo cienīgiem Baznīcas locekļiem, kuri noslēdz svētas derības un saņem svētīgus priekšrakstus savā un savu mirušo priekšteču labā. Maleahija raksturotajam svētajam darbam ir „būtiska loma Radītāja iecerē attiecībā uz Viņa bērnu mūžīgo sūtību”.12
Mēs dzīvojam tajā laikā, par ko ticis pravietots; mēs esam ļaudis, kam ir uzdots pieteikt Jēzus Kristus Otro atnākšanu; mums ir jāsapulcina Dieva bērni — tie, kas uzklausīs un pieņems mūžīgā evaņģēlija patiesības, derības un solījumus. Prezidents Nelsons to ir nodēvējis par „vislielāko izaicinājumu, visvarenākajiem centieniem un visdiženāko darbu uz Zemes mūsdienās”!13 Par šo brīnumu es sniedzu savu liecību.
Ar prezidenta Rasela M. Nelsona rīkojumu es šā gada februārī iesvētīju Durbanas Dienvidāfrikas templi. Tā bija diena, ko es atcerēšos visu mūžu. Es biju kopā ar Baznīcas locekļiem, kuri bija nākuši pie evaņģēlija, kā izsenis bija pravietojis Jeremija: „[Viens] no katras pilsētas un divi no katras cilts.”14 Jēzus Kristus mācība mūs visus vieno — visā pasaulē — kā Dieva dēlus un meitas, kā brāļus un māsas evaņģēlijā. Neatkarīgi no tā, kā mēs izskatāmies vai ģērbjamies, mēs esam vienoti ar Tēvu Debesīs, kura plāns jau kopš iesākuma bija un ir Viņa ģimenes apvienošana, noslēdzot un turot svētās tempļa derības.
1834. gadā nelielā priesterības nesēju sanāksmē, kādā skolas ēkā Kērtlandē, Ohaio, pravietis Džozefs pravietoja: „Šovakar jūs redzat tikai riekšavu priesterības nesēju, tomēr šī Baznīca piepildīs Ziemeļameriku un Dienvidameriku, — tā piepildīs pasauli.”15
Pēdējos gados esmu ceļojis pa visu pasauli, lai tiktos ar Baznīcas locekļiem. Maniem Brāļiem Divpadsmito kvorumā ir bijuši līdzīgi uzdevumi. Tomēr, kas var turēt līdzi mūsu dārgajam pravietim, prezidentam Nelsonam, kurš pirmo divu gadu laikā, būdams Baznīcas prezidents, ir ceļojis, tiekoties ar svētajiem „32 valstīs un ASV teritorijās”16, lai liecinātu par dzīvo Kristu.
Es atceros, kad saņēmu savu misijas aicinājumu, būdams jauns vīrietis. Es gribēju kalpot Vācijā, tāpat kā mans tēvs, brālis un svainis. Negaidot, kad kāds atnāks mājās, es skrēju uz pastkastīti un atvēru aploksni. Es izlasīju, ka tieku aicināts uz Austrumu štatu misiju, kuras galvenā mītne atradās Ņujorkā. Es jutos vīlies, tādēļ es devos iekšā un atvēru savus Svētos Rakstus, lai gūtu mierinājumu. Es sāku lasīt Mācībā un Derībās: „Skatieties un raugiet, Man ir daudz ļaužu šajā vietā, apkārtējos apgabalos; un plašas durvis tiks atvērtas apkārtējos apgabalos šajā austrumu zemē.”17 Šis pravietojums, kas 1833. gadā tika dots pravietim Džozefam Smitam, bija atklāsme man. Tad es atskārtu, ka esmu aicināts tieši uz to misiju, kurā Tas Kungs gribēja, lai es kalpoju. Es mācīju Atjaunošanu un tās dramatisko sākumu, kad mūsu Tēvs Debesīs uzrunāja Džozefu Smitu un teica: „Šis ir Mans mīļais Dēls. Uzklausi Viņu!”18
Ļoti svarīgs visai Baznīcai ir Jesajas pravietojums, kas tika dots vairāk nekā 700 gadu pirms Jēzus Kristus piedzimšanas: „Laiku beigās notiks, ka Tā Kunga nama kalns stāvēs jo stingri savos pamatos un pacelsies pāri visiem kalniem … un pie tā saplūdīs visas tautas.”19
Šodien es savā prātā iztēlojos miljoniem mūsu Baznīcas locekļu un draugu, kas ir elektroniski saistīti ar šīm pārraidēm, izmantojot televīziju, internetu vai citus līdzekļus. Mēs sēžam, it kā mēs būtu kopā kalna virsotnē.20 Tas bija Brigams Jangs, kurš pateica pravietiskos vārdus: „Šī ir īstā vieta.”21 Svētie, daži no kuriem bija mani pionieru senči, strādāja, lai nodibinātu Ciānu Klinšu kalnos „caur Tā gribu un patiku, kurš pārvalda Zemes tautas”.22
Es šodien stāvu uz svētas zemes, kas ir pievilkusi miljoniem apmeklētāju. 2002. gadā Soltleiksitijā notika Ziemas olimpiskās spēles. Tabernakla koris dziedāja atklāšanas ceremonijās, un Baznīca sniedza koncertus un programmas viesiem un dalībniekiem no ļoti daudzām tautām. Es vienmēr atcerēšos, ka redzēju templi nakts ziņu raidījumu fonā visā pasaulē.
Gadu gaitā ASV prezidenti, karaļi, tiesneši, premjerministri, vēstnieki un amatpersonas no daudzām zemēm ir viesojušies Soltleiksitijā un tikušies ar mūsu vadītājiem. Prezidents Nelsons uzņēma Nacionālās apvienības dažādu rasu cilvēku aizstāvībai (National Association for the Advancement of Colored People) vadītājus — tā ir Amerikas Savienoto Valstu organizācija, kas ir apņēmusies nodrošināt vienlīdzīgas tiesības, bez diskriminācijas rases dēļ. Atceros, kā, stāvot plecu pie pleca ar šiem draugiem un līderiem, prezidents Nelsons pievienojās viņiem, aicinot uz lielāku laipnību un rasu saskaņu pasaulē.23
Vēl daudzi citi ir viesojušies Tempļa skvērā un tikušies padomē ar Baznīcas vadītājiem. Piemēram, pagājušajā gadā, minot tikai dažus piemērus, mēs uzņēmām Apvienoto Nāciju Organizācijas 68. pilsoniskās sabiedrības konferenci (United Nations 68th Civil Society Conference) — pasaules mēroga sanāksmi un pirmo šāda veida konferenci ārpus Ņujorkas. Mēs esam tikušies ar Vjetnamas Reliģisko lietu komiteju (Vietnam’s Committee for Religious Affairs) un vēstniekiem no Kubas, Filipīnām, Argentīnas, Rumānijas, Sudānas, Kataras un Saūda Arābijas. Mēs laipni uzņēmām arī Musulmaņu Pasaules līgas (Muslim World League) ģenerālsekretāru.
Tas, ko es aprakstu, ir Jesajas pravietojuma piepildījums, ka pēdējās dienās tautas saplūdīs „[pie] Tā Kunga nama kaln[a]”.24 Diženais Soltleikas templis stāv šī majestātiskuma un godības centrā.
Tā nav ainava, kas ir piesaistījusi cilvēku uzmanību, lai gan mūsu apkārtne ir krāšņa; tā ir tīrās reliģijas būtība, kas izpaužas Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas un tās locekļu attieksmē, izaugsmē, labestībā un dāsnumā, mūsu mīlestībā, kā Dievs mīl, un mūsu apņēmībā uz augstāku lietu, ko Džozefs Smits nosauca par „Kristus lietu”.25
Mēs nezinām, kad Glābējs atgriezīsies, bet mēs zinām, ka tas notiks. Mums ir jābūt sagatavotiem sirdī un prātā, cienīgiem Viņu satikt un justies pagodinātiem būt daļai no visa tā, par ko tik sen tika pravietots.
Es liecinu, ka prezidents Rasels M. Nelsons ir Tā Kunga pravietis uz Zemes un ka viņam līdzās ir Dieva aicināti apustuļi, kas ir atbalstīti par praviešiem, gaišreģiem un atklājējiem. Un, mani dārgie brāļi un māsas, Atjaunošana turpinās.
Es noslēgšu ar Džozefa Smita pravietojumu, vārdiem, kas, es liecinu, ir patiesi: „Neviena nesvētīta roka nevar apturēt šī darba gaitu; vajāšanas var plosīties, naidīgie pūļi var apvienoties, armijas var sapulcēties, apmelotāji var celt neslavu, taču Dieva patiesība virzīsies uz priekšu droši, cildeni un patstāvīgi, līdz tā būs piesātinājusi katru kontinentu, apmeklējusi katru zemi, ienākusi katrā valstī un ieskanējusi katra ausīs, līdz Dieva mērķi būs īstenoti un dižais Jehova teiks, ka darbs ir padarīts.”26 Es liecinu, ka šie Džozefa Smita pravietojumi tiek piepildīti.
Es apsolu, ka, rīkojoties pēc mūsu dārgā pravieša, prezidenta Rasela M. Nelsona, viņa padomnieku, apustuļu un citu Baznīcu vadītāju iedvesmotā padoma un pievēršot vērību senajiem praviešiem, kas pareģoja par mūsdienām, jūs tiksiet piepildīti — dziļi savā sirdī un dvēselē — ar Atjaunošanas garu un darbu. Es apsolu, ka jūs redzēsiet Dieva roku savā dzīvē, dzirdēsiet Viņa pamudinājumus un sajutīsiet Viņa mīlestību. Jēzus Kristus Vārdā, ar pateicību par Viņa evaņģēlija un Viņa Baznīcas Atjaunošanu, kas ir Viņa nepārspējamās mīlestības pierādījums, āmen.