Oziannas sauciens
Tagad, mani dārgie brāļi un māsas, pieminot Džozefa Smita Pirmo vīziju, kurā viņš redzēja Tēvu un Dēlu, mēs esam sajutuši, ka mums būtu pienācīgi kopīgi palīksmot, piedaloties Oziannas saucienā.
Šinī evaņģēlija atklāšanas laikmetā šis svētais sauciens pirmoreiz tika izpildīts Kērtlandes tempļa iesvētīšanā 1836. gada 27. martā. Tagad tas tiek izpildīts katra tempļa iesvētīšanā. Tas ir svēts slavinājums Tēvam un Dēlam, kas simbolizē ļaužu pūļa rīcību, Glābējam uzvaroši ierodoties Jeruzālemē. Tas arī atkārtoti apstiprina to, ko jaunais Džozefs todien redzēja Svētajā birzī — proti, ka Tēvs un Dēls ir divas godības pilnas Būtnes, kuras mēs pielūdzam un slavējam.
Tagad es parādīšu, kā šis Oziannas sauciens tiek izpildīts. To darot, es aicinu mūsu kolēģus no plašsaziņas līdzekļiem attiekties pret šo ļoti svēto rituālu ar godbijību un cieņu.
Katrs dalībnieks paņem tīru, baltu kabatlakatiņu un, turot to aiz viena stūra, vicina to, vienbalsīgi sakot: „Ozianna, ozianna, ozianna Dievam un Jēram,” trīsreiz atkārtojot to un pēc tam sakot: „Āmen, āmen un āmen.” Ja jums nav balta kabatlakatiņa, jūs varat vienkārši māt ar roku.
Brāļi un māsas, tagad es aicinu jūs piecelties un piedalīties Oziannas saucienā, pēc kura tiks dziedāta „Oziannas himna” un dziesma „Dievišķais Gars”.1
Pēc diriģenta dotā signāla, lūdzu, pievienojieties dziesmai „Dievišķais Gars”.
Ozianna! Ozianna! Ozianna Dievam un Jēram.
Ozianna! Ozianna! Ozianna Dievam un Jēram.
Ozianna! Ozianna! Ozianna Dievam un Jēram.
Āmen, āmen un āmen!