Svētības no nepārtrauktās atklāsmes, ko saņem pravieši, un personīgās atklāsmes mūsu dzīves vadībai
Nepārtraukta atklāsme ir tikusi un tiek saņemta caur saziņu, ko ir iedibinājis Tas Kungs.
Šodien es runāšu par nepārtraukto atklāsmi, ko saņem pravieši, un nepārtraukto personīgo atklāsmi, kas palīdz vadīt mūsu dzīvi.
Dažkārt mēs saņemam atklāsmi pat tad, kad nezinām Tā Kunga nolūkus. Neilgi pirms elders Džefrijs R. Holands tika aicināts par apustuli 1994. gada jūnijā, man bija brīnišķīga atklāsmes pieredze par to, ka viņš tiks aicināts. Es biju reģionālais pārstāvis, un neredzēju iemeslu, kāpēc man tika dotas šādas zināšanas. Taču mēs jaunībā, 1960–to gadu sākumā, bijām pārinieki misijā Anglijā, un es viņu ļoti mīlēju. Es uzskatīju šo pieredzi par sirsnīgas žēlastības izpausmi. Pēdējos gados es prātoju, vai Tas Kungs mani gatavoja kļūt par jaunāko biedru Divpadsmito kvorumā satriecošam misionāru pāriniekam, kurš bija mans jaunākais pārinieks, kad mēs bijām jauni misionāri.1 Es dažkārt brīdinu misionārus būt laipniem pret savu jaunāko pārinieku, jo nekad nevar zināt, vai viņš nekļūs par viņu vecāko pārinieku.
Man ir nelokāma liecība, ka šo atjaunoto Baznīcu vada mūsu Glābējs, Jēzus Kristus. Viņš zina, kurus aicināt par Saviem apustuļiem un kādā secībā viņus aicināt. Viņš arī zina, kā sagatavot Savu vecāko apustuli būt par Baznīcas pravieti un prezidentu.
Šorīt mums bija tā svētība dzirdēt mūsu mīļo pravieti, prezidentu Raselu M. Nelsonu, sniedzam brīnišķīgu divsimtgades vēstījumu pasaulei par Jēzus Kristus evaņģēlija Atjaunošanas pilnību.2 Šis prezidenta Nelsona iespaidīgais paziņojums skaidri atklāj, ka Jēzus Kristus Baznīca ir cēlusies, pastāv un tiks vadīta nākotnē, pateicoties nepārtrauktās atklāsmes principam. Jaunais vēstījums atklāj mīloša Tēva saziņu ar Saviem bērniem.
Kaut kad agrāk prezidents Spensers V. Kimbals pauda tās sajūtas, kas man ir šodien. Viņš teica: „Vairāk par visu … mums ir jābūt pateicīgiem par to, ka debesis patiesi ir atvērtas un ka Jēzus Kristus atjaunotā Baznīca ir dibināta uz atklāsmes klints. Nepārtrauktā atklāsme patiesi ir dzīvā Kunga un Glābēja, Jēzus Kristus, evaņģēlija dzīvības spēks.”3
Pravietis Ēnohs paredzēja dienas, kurās mēs dzīvojam. Tas Kungs apstiprināja Ēnoham, ka valdīs liela ļaundarība, un pravietoja „lielas bēdas”. Tomēr Tas Kungs apsolīja: „Bet Savus ļaudis Es pasargāšu.”4 „Un taisnību Es sūtīšu lejā no debesīm; un patiesību sūtīšu Es no zemes, lai nestu liecību par Manu Vienpiedzimušo.”5
Prezidents Ezra Tafts Bensons spēkpilni mācīja, ka Mormona Grāmata, mūsu reliģijas noslēgakmens, iznāca no zemes, piepildot Tā Kunga paziņojumu Ēnoham. Tēvs un Dēls, un eņģeļi, un pravieši, kuri parādījās pravietim Džozefam Smitam, tika „debesu vadīti, lai atjaunotu valstībai nepieciešamos spēkus”.6
Pravietis Džozefs Smits saņēma atklāsmi pēc atklāsmes. Par dažām tika runāts šajā konferencē. Daudzas atklāsmes, ko saņēma pravietis Džozefs, mums ir saglabātas Mācībā un Derībās. Visos Baznīcas pamatrakstos ir ietverts Tā Kunga prāts un griba attiecībā uz mums šajā laiku atklāšanā.7
Papildus šiem lieliskajiem pamatrakstiem mēs esam svētīti ar nepārtrauktu atklāsmi, kas tiek dota mūsdienu praviešiem. Pravieši ir „Tā Kunga pilnvarotie pārstāvji, pilnvaroti runāt Viņa vārdā”.8
Dažām atklāsmēm ir milzu nozīme, kamēr citas vairo mūsu sapratni par būtiskām dievišķām patiesībām un sniedz vadību mūsdienās.9
Mēs esam ļoti pateicīgi par prezidentam Spenseram V. Kimbalam doto atklāsmi, kas 1978. gada jūnijā dāvāja priesterību un tempļa svētības visiem cienīgiem Baznīcas vīriešiem.10
Es esmu kalpojis ar daudziem Divpadsmitajiem, kuri bija klāt un piedalījās šīs dārgās atklāsmes saņemšanā. Katrs no viņiem mūsu personīgajās sarunās apliecināja spēcīgo un vienojoši garīgo vadību, ko prezidents Kimbals un viņi pieredzēja. Daudzi teica, ka tā bija visspēcīgākā atklāsme, ko viņi bija saņēmuši.11
Tie, kuri pašreiz kalpo Divpadsmit apustuļu kvorumā, ir svētīti, patiecoties mūsdienās saņemtajām, nozīmīgajām atklāsmēm, kas ir nākušas caur pēdējiem praviešiem.12 Prezidents Rasels M. Nelsons ir bijis pilnvarots Tā Kunga pārstāvis, it sevišķi attiecībā uz atklāsmēm, kas palīdz ģimenēm izveidot ticības svētnīcas savās mājās, sapulcina Israēlu abās priekškara pusēs un svēta endaumentu saņēmušus Baznīcas locekļus svēto tempļa priekšrakstu jautājumos.
Kad 2018. gada oktobra vispārējā konferencē tika paziņotas nozīmīgas izmaiņas, lai svētītu mūsu mājas, es liecināju, „ka Augstākā prezidija padomes un Divpadsmit apustuļu kvoruma apsvērumos templī, … kad mūsu mīļais pravietis bija lūdzies To Kungu pēc atklāsmes … , visi saņēma spēcīgu apstiprinājumu”.13
Tajā laikā tika saņemtas citas atklāsmes attiecībā uz svētajiem tempļa priekšrakstiem, bet netika paziņotas vai īstenotas.14 Šī virzība sākās ar individuālu, pravietisku atklāsmi, kas tika dota prezidentam Raselam M. Nelsonam, un maigu un spēcīgu apstiprinājumu tiem, kuri piedalījās šajā procesā. Prezidents Nelsons īpaši iesaistīja māsas, kuras prezidē pār Palīdzības biedrības, Jauno sieviešu un Sākumskolas organizācijām. Galīgā vadība, kas templī tika dota Augstākajam prezidijam un Divpadsmit apustuļu kvorumam, bija ļoti garīga un spēcīga. Mēs katrs zinājām, ka bijām dzirdējuši Tā Kunga prātu, gribu un balsi.15
Es svētsvinīgi paziņoju, ka nepārtraukta atklāsme ir tikusi un tiek saņemta caur saziņu, ko ir iedibinājis Tas Kungs. Es liecinu, ka jaunais vēstījums, ko prezidents Nelsons sniedza šajā rītā, ir atklāsme, lai svētītu visus cilvēkus.
Mēs ielūdzam visus mieloties pie Tā Kunga galda
Mēs arī paužam savu sirsnīgo vēlmi — no jauna apvienoties ar tiem, kuriem ir grūtības ar savu liecību, kuri ir bijuši mazaktīvi vai kuru vārdi ir izņemti no Baznīcas pierakstiem. Mēs vēlamies ar jums baudīt „Kristus vārdus” pie Tā Kunga galda, lai uzzinātu, kas mums visiem ir jādara.16 Jūs mums esat vajadzīgi! Jūs esat vajadzīgi Baznīcai! Jūs esat vajadzīgi Tam Kungam! Mēs no sirds jūs lūdzam mums pievienoties pasaules Glābēja pielūgšanā. Mēs zinām, ka daži no jums, iespējams, ir tikuši aizvainoti, kāds pret jums ir nelaipni vai nekristīgi izturējies. Mēs arī zinām, ka daži ir saskārušies ar ticības izaicinājumiem, kas netika pilnā mērā novērtēti, izprasti vai atrisināti.
Daži no mūsu visnelokamākajiem un uzticamākajiem Baznīcas locekļiem uz laiku ir saskārušies ar ticības izaicinājumiem. Man ļoti patīk patiesais stāsts par V. V. Felpsu, kurš bija pametis Baznīcu un liecinājis pret pravieti Džozefu Smitu tiesā Misūri štatā. Kad viņš bija nožēlojis grēkus, viņš rakstīja Džozefam: „Es zinu savu stāvokli, tu to zini, un Dievs to zina, un es vēlos tikt izglābts, ja mani draugi man palīdzēs.”17 Džozefs patiešām viņam piedeva, lika viņu atkal pie darba un mīloši rakstīja: „Tie, kas bija draugi sākumā, atkal beidzot ir draugi.”18
Brāļi un māsas, neskatoties uz jūsu situāciju, lūdzu, ziniet, ka Baznīca un tās locekļi jūs laipni uzņems atpakaļ!
Personīgā atklāsme mūsu dzīves vadībai
Personīgā atklāsme ir pieejama visiem tiem, kuri pazemīgi meklē Tā Kunga vadību. Tā ir tikpat svarīga, kā pravietiskā atklāsme. Pateicoties personīgai, garīgai atklāsmei no Svētā Gara, miljoniem cilvēku ir saņēmuši nepieciešamo liecību, lai kļūtu par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas kristītiem un konfirmētiem locekļiem.
Personīgā atklāsme ir ļoti liela svētība, kas tiek saņemta pēc kristībām, kad mēs tiekam „iesvētīti, pieņemot Svēto Garu”.19 Es atceros īpašu garīgu atklāsmi, ko saņēmu 15 gadu vecumā. Mans mīļais brālis centās saņemt vadību no Tā Kunga, lai saprastu, ko teikt mūsu dārgajam tēvam, kurš nevēlējās, lai mans brālis kalpotu misijā. Arī es lūdzu ar patiesu nolūku un saņēmu personīgu atklāsmi, ka evaņģēlijs ir patiess.
Svētā Gara loma
Personīgās atklāsmes pamatā ir garīgas patiesības, kas tiek saņemtas no Svētā Gara.20 Svētais Gars atklāj un liecina par visu patiesību, it īpaši par Glābēju. Ja nebūtu Svētā Gara, mēs nevarētu zināt, ka Jēzus ir Kristus. Viņa nozīmīgā loma ir liecināt par Tēvu un Dēlu un Viņu tituliem, un Viņu godību.
Svētais Gars var spēcīgi ietekmēt ikvienu.21 Šī ietekme nebūs pastāvīga, ja vien cilvēks netaps kristīts un nesaņems Svētā Gara dāvanu. Svētais Gars arī attīra cilvēku grēku nožēlošanas un piedošanas procesā.
Gars ar mums sazinās brīnumainos veidos. Tas Kungs to skaisti raksturoja šādi:
„Es pateikšu tev tavā prātā un tavā sirdī ar Svēto Garu, kurš nāks pār tevi un kurš mitīs tavā sirdī.
Tagad, lūk, šis ir atklāsmes gars.”22
Lai arī tā ietekme var būt neticami spēcīga, tas visbiežāk ir sajūtams kā klusa, liega balss.23 Svētajos Rakstos ir ietverti daudzi piemēri tam, kā Gars ietekmē mūsu prātu, tajā skaitā Tas iedveš mieru mūsu prātā,24 aizņem mūsu prātu,25 apgaismo mūsu prātu26 un pat sūta balsi mūsu prātā.27
Daži principi, kas mūs sagatavo atklāsmes saņemšanai, ir šādi:
-
Lūgšana pēc garīgas vadības. Mums ir godbijīgi un pazemīgi jāmeklē un jālūdz,28 un jābūt pacietīgiem un pakļāvīgiem.29
-
Sagatavošanās iedvesmas saņemšanai. Tas prasa, lai mēs būtu saskaņā ar Tā Kunga mācībām un ievērotu Viņa baušļus.
-
Svētā Vakarēdiena cienīga pieņemšana. Kad mēs to darām, mēs liecinām Dievam un slēdzam ar Viņu derību, ka uzņemsimies Viņa svētā Dēla Vārdu un atcerēsimies Viņu, un turēsim Viņa baušļus.
Šie principi mūs sagatavo saņemt un atpazīt Svētā Gara pamudinājumus un vadību un rīkoties atbilstoši tai. Tie ietver „miermīlīgās lietas … kas nes prieku [un] … dzīvi mūžīgo”.30
Mūsu garīgā sagatavošanās kļūst ievērojami labāka, kad mēs regulāri studējam Svētos Rakstus un evaņģēlija patiesās mācības un apdomājam savā prātā vadību, pēc kuras tiecamies. Taču atcerieties būt pacietīgi un uzticēties Tā Kunga noliktajam laikam. Vadību dod viszinošais Kungs, kad Viņš „apzināti izvēlas mūs pamācīt”.31
Atklāsme mūsu aicinājumos un norīkojumos
Svētais Gars sniegs atklāsmi arī mūsu aicinājumos un norīkojumos. Spriežot pēc savas pieredzes, nozīmīgu garīgo vadību visbiežāk mēs saņemam tad, kad cenšamies svētīt citus, pildot mūsu pienākumus.
Es atceros, kā, būdams jauns bīskaps, saņēmu izmisīgu zvanu no kāda precēta pāra neilgi pirms tam, kad grasījos braukt uz lidostu, lai dotos darba vizītē. Pirms viņu ierašanās es lūdzos To Kungu, lai zinātu, kā es varētu viņus svētīt. Man tika atklāta problēmas būtība un atbilde, kas man būtu jāsniedz. Caur atklāsmi saņemtā vadība man ļāva izpildīt bīskapa aicinājuma svētos pienākumus par spīti ļoti ierobežotajam laikam. Arī citiem bīskapiem visā pasaulē ir bijušas līdzīgas pieredzes. Būdams staba prezidents, es ne tikai saņēmu svarīgas atklāsmes, bet arī personīgus rājienus, kas bija nepieciešami Tā Kunga mērķu īstenošanai.
Es jums apliecinu, ka vadību caur atklāsmi var saņemt katrs no mums, kad mēs pazemīgi strādājam Tā Kunga vīnadārzā. Lielākā daļa vadības nāk no Svētā Gara. Dažkārt un dažu iemeslu dēļ tā nāk tieši no Tā Kunga. Es personīgi liecinu, ka tā ir patiesība. Vadību Baznīcai kopumā saņem Baznīcas prezidents un pravietis.
Mums, mūsdienu apustuļiem, ir bijusi tā privilēģija — strādāt un ceļot ar mūsu pašreizējo pravieti, prezidentu Nelsonu. Es pārfrāzēšu to, ko Vilfords Vudrafs teica par pravieti Džozefu Smitu; tas tikpat lielā mērā attiecas arī uz prezidentu Nelsonu. Es esmu redzējis „Dieva Garu darbojamies ar viņu un viņam dotās Jēzus Kristus atklāsmes, un šo atklāsmju piepildījumu”.32
Es pazemīgi lūdzu, lai katrs no mums tiektos pēc nepārtrauktās atklāsmes, lai saņemtu vadību savā dzīvē un sekotu Garam, pielūdzot Dievu Tēvu mūsu Glābēja, Jēzus Kristus, Vārdā, par kuru es liecinu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.