„Ozianna!” un „Aleluja!” — dzīvais Jēzus Kristus — Atjaunošanas un Lieldienu būtība
Šajā laikā, kad dziedam „Ozianna!” un „Aleluja!”, dziediet „Aleluja!”, jo Viņš valdīs mūžīgi!
Dārgie brāļi un māsas, ar vārdiem „Ozianna!” un „Aleluja!” šajā nerimstošajā Atjaunošanas un Lieldienu laikā mēs priekā gavilējam par dzīvo Jēzu Kristu. Ar pilnīgu mīlestību mūsu Glābējs mums apliecina: „[Jums būs miers Manī.] Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!”1
Pirms vairākiem gadiem mēs ar māsu Gongu satikām kādu jauku ģimeni. Viņu jaunākā meita Aivija bikli iznesa priekšā savu vijoles futrāli. Viņa izņēma vijoles lociņu, nospriegoja to un iesmērēja ar kolofoniju. Pēc tam viņa ielika lociņu atpakaļ futrālī, uztaisīja kniksi un apsēdās. Viņa bija iesācēja un tikko bija dalījusies visās savās zināšanās par vijoli. Tagad, kad pagājuši vairāki gadi, Aivija brīnišķīgi spēlē vijoli.
Šīs laicīgās dzīves laikā mēs visi nedaudz līdzināmies mazajai Aivijai un viņas vijolei. Mēs sākam sākuma punktā. Neatlaidīgi vingrinoties, mēs augam un pilnveidojamies. Laikam ritot, pielietojot tikumisko rīcības brīvību un gūstot laicīgās pieredzes, mēs kļūstam līdzīgāki mūsu Glābējam, kad kopā ar Viņu kalpojam Viņa vīnadārzā2 un ejam pa Viņa derību ceļu.
Gadskārtas, arī šī divsimtgade, iezīmē dažāda veida atjaunošanas.3 Atzīmējot Jēzus Kristus evaņģēlija nerimstošo atjaunošanu, mēs gatavojamies arī Lieldienām. Abos notikumos mēs priecājamies par Jēzus Kristus atgriešanos. Viņš dzīvo — ne tikai toreiz, bet arī tagad; ne tikai dažu, bet visu cilvēku labā. Viņš ieradās un turpina būt klātesošs, lai dziedinātu salauztās sirdis, atsvabinātu cietumniekus, aklajiem dotu gaismu un saistītiem — brīvību.4 Tas ir ikviens no mums. Viņa Izpirkšanas solījumi uz mums attiecas neatkarīgi no mūsu pagātnes, tagadnes vai mūsu bažām par nākotni.
Rīt būs Pūpolsvētdiena. Tradicionāli palmu zari tiek uzskatīti par svētu simbolu, lai paustu prieku mūsu Kungā, kā atainots Kristus triumfālā ieiešanā Jeruzālemē, kur „ļaužu pulks … ņēma palmu zarus un izgāja Viņam pretim.”5 (Iespējams, jums būtu interesanti uzzināt, ka šīs Harija Andersona gleznas oriģināls ir prezidenta Rasela M. Nelsona birojā, tieši aiz viņa rakstāmgalda.) Jāņa atklāsmes grāmatā mēs lasām, ka tie, kuri slavē Dievu un Jēru, ir „apģērbti baltās drēbēs un ar palmu zariem rokās”.6 Kērtlandes tempļa iesvētīšanas lūgšanā mēs lasām vārdus par „taisnības [apmetņiem]” un „godības [kroņiem]”, kā arī palmu zariem.7
Protams, ka Pūpolsvētdienas nozīmīgums nebeidzas vien ar to, ka ļaužu pulki sveicināja Jēzu ar palmu zariem. Pūpolsvētdienā, kad Jēzus ienāca Jeruzālemē, uzticīgie atpazina pravietojuma piepildīšanos. Kā Caharija8 un Psalmu autors pravietoja, mūsu Kungs ieradās Jeruzālemē, jājot uz ēzeļa, un ļaužu pulki, viņu atpazīstot, gavilēja: „Ozianna visaugstākās debesīs!”9 „Ozianna” nozīmē „izglāb mūs tagad”.10 Kā toreiz, tā arī tagad mēs priecājamies: „Slavēts lai ir, kas nāk Tā Kunga Vārdā!”11
Nedēļu pēc Pūpolsvētdienas ir Lieldienu svētdiena. Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja, ka Jēzus Kristus „nāca, lai atmaksātu parādu, ko nebija aizņēmies, jo mēs bijām parādā to, ko nebijām spējīgi atmaksāt”.12 Patiesi, pateicoties Kristus īstenotajai Izpirkšanai, visi Dieva bērni „var tikt [izglābti], ja [tie] paklausīs evaņģēlija likumiem un priekšrakstiem”.13 Lieldienās mēs dziedam: „Aleluja!” „Aleluja!” nozīmē „Lai slavēts Tas Kungs, Jehova!”14 Kora dziesma „Aleluja!” no Hendeļa oratorijas Mesija ir visu mīlēts Lieldienu paziņojums, ka Viņš ir „ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs”.15
Stāsts par to, kas ir „Ozianna!” un „Aleluja!”, slēpjas svētajos notikumos, kas norisinājās starp Pūpolu un Lieldienu svētdienu. „Ozianna!” ir mūsu lūgums Dievam mūs glābt. Ar vārdu „Aleluja!” mēs slavējam To Kungu par cerību uz glābšanu un paaugstināšanu. Ar vārdiem „Ozianna!” un „Aleluja!” mēs atzīstam, ka dzīvais Jēzus Kristus ir Lieldienu un pēdējo dienu atjaunošanas centrā.
Pēdējo dienu atjaunošana sākas ar teofāniju — notikumu, kad Dievs Tēvs un Viņa Dēls Jēzus Kristus burtiski parādījās jaunajam pravietim Džozefam Smitam. Pravietis Džozefs sacīja: „Ja jūs varētu ieskatīties Debesīs uz piecām minūtēm, jūs uzzinātu vairāk, nekā izlasot visu, kas jebkad ir ticis uzrakstīts par šo tematu.”16 Pateicoties tam, ka debesis atkal ir atvērtas, mēs zinām un „ticam Dievam, Mūžīgajam Tēvam, un Viņa Dēlam Jēzum Kristum, un Svētajam Garam”17 jeb dievišķai Dievībai.
1836. gada 3. aprīļa Lieldienu svētdienā, Atjaunošanas agrīnajās dienās, pēc Kērtlandes tempļa iesvētīšanas parādījās dzīvais Jēzus Kristus. Tie, kas Viņu redzēja, liecināja par Viņu, izmantojot savstarpēji papildinošus uguns un ūdens kontrastus: „Viņa acis bija kā uguns liesma; mati uz Viņa galvas bija balti kā tīrs sniegs; Viņa vaigs spīdēja spožāk par sauli; un Viņa balss bija kā lielu bangojošu ūdeņu skaņa, patiesi Jehovas balss.”18
Toreiz Glābējs paziņoja: „Es esmu pirmais un pēdējais; Es esmu Tas, kurš dzīvo, Es esmu Tas, kurš tika nokauts; Es esmu jūsu aizstāvis Tēva priekšā.”19 Atkal savstarpēji papildinoši pretstati — pirmais un pēdējais, dzīvais un nokautais. Viņš ir Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais,20 ticības sācējs un piepildītājs.21
Pēc Jēzus Kristus parādīšanās nāca arī Mozus, Ēlija un Elija. Saskaņā ar dievišķo vadību šie diženie seno laiku pravieši atjaunoja priesterības atslēgas un pilnvaras. Tādējādi „šīs atklāšanas atslēgas tiek nodotas”22 Viņa atjaunotajai Baznīcai, lai svētītu visus Dieva bērnus.
Elijas ierašanās Kērtlandes templī arī piepildīja Maleahija Vecās Derības pravietojumu, ka Elija atgriezīsies, „iekāms nāks Tā Kunga lielā un šausmu pilnā diena”.23 Elijas parādīšanās sakrita, taču ne nejauši, ar ebreju Pashā svētkiem, kuru laikā godbijīgi tiek gaidīta Elijas atgriešanās.
Daudzas dievbijīgas ebreju ģimenes atvēl vietu Elijam pie sava Pashā galda. Daudzi piepilda viņa kausu līdz malām, šādi viņu aicinot un cerot sagaidīt. Un citi tradicionālās Pashā svētku maltītes laikā aizsūta bērnu apskatīties pie durvīm, kas dažkārt ir atstātas pavērtas, vai Elija laukā negaida uzaicinājumu ienākt.24
Piepildot pravietojumu un saskaņā ar apsolīto visu lietu atjaunošanu,25 Elija ieradās, kā bija solīts, — Lieldienās un Pashā svētku priekšvakarā. Viņš ieradās ar saistīšanas pilnvarām, kas sasaista ģimenes uz zemes un debesīs. Kā Moronijs mācīja pravietim Džozefam, Elija „iedēstīs bērnu sirdīs solījumus, kas doti tēviem, un bērnu sirdis pievērsīsies saviem tēviem. Ja tas tā nebūtu,” Moronijs turpināja, „visa zeme tik[tu] pilnīgi nopostīta pie [Tā Kunga] atnākšanas.”26 Elijas gars, kas ir Svētā Gara izpausme, caur mūsu ģenealoģiju, vēsturi un kalpošanu templī satuvina mūs ar mūsu pagātnes, tagadnes un nākotnes paaudzēm.
Īsumā atkārtosim, ko nozīmē Pashā svētki. Pashā svētku laikā tiek atzīmēta Israēla bērnu atbrīvošana no 400 gadu ilgā jūga. Otrajā Mozus grāmatā mēs lasām, ka šī atbrīvošana notika pēc sērgas, ko bija atnesušas vardes, utis, mušas, pēc lopu miršanas, augoņiem, krusas un uguns, siseņiem un biezas tumsas. Pēdējā sērga apdraudēja tās zemes pirmdzimtos, taču ne starp Israēla ļaudīm, ja viņi apsmērēja durvju palodas ar nevainojama pirmdzimtā jēra asinīm.27
Nāves eņģelis pagāja garām tām mājām, kas simboliski bija iezīmētas ar jēra asinīm.28 Šī paiešana garām simbolizē to, kā Jēzus Kristus vēlāk pārvarēja nāvi. Patiesi, Dieva Jēra Izpirkšanas asinis dod mūsu Labajam Ganam varu sapulcināt drošībā Savā ganāmpulkā ļaudis, kuri mīt dažādās vietās un apstākļos abās priekškara pusēs.
Zīmīgi, ka Mormona Grāmata raksturo „Kristus spēku un augšāmcelšanos”29, kas ir Lieldienu būtība, divos atjaunošanas veidos.
Pirmkārt, augšāmcelšanās nodrošina atjaunošanu „īstā un pilnīgā ķermenī” — „katrs loceklis un locītava” tiks atjaunota un „neviens mats no galvas nezudīs”.30 Šis solījums sniedz cerību tiem, kuri ir zaudējuši ķermeņa daļas, spēju redzēt, dzirdēt vai staigāt, vai slimo ar neārstējamu vai garīgu slimību, vai cieš no jebkādām nepilnībām. Viņš mūs atrod. Viņš mūs padara veselus.
Otrais Lieldienu un mūsu Kunga Izpirkšanas solījums ir tāds, ka garīgā ziņā „visas lietas tiks atjaunotas to pareizajā kārtībā”.31 Šī garīgā atjaunošana atspoguļo mūsu darbus un vēlmes. Kā maize pār plašo jūru32 tā atjauno „to, kas ir labs”, „taisnīgs”, „taisns” un „žēlastīgs”.33 Nav nekāds brīnums, ka pravietis Alma izmanto vārdu atjaunot 22 reizes,34 mūs skubinot „rīko[ties] taisni, sprie[st] taisnīgi un dar[īt] labu nepārtraukti”.35
Tā kā „Dievs pats izpērk pasaules grēkus”,36 Tā Kunga īstenotā Izpirkšana var dziedināt ne tikai to, kas ir bijis, bet arī to, kas var notikt. Tāpēc ka Viņš zina mūsu sāpes, ciešanas, slimības, mūsu dažādos kārdinājumus,37 Viņš var žēlastībā palīdzēt mums mūsu vājībās.38 Tā kā Dievs ir „pilnīgs, taisns Dievs, un arī žēlīgs Dievs”, žēlsirdības iecere var „[apmierināt] taisnības prasības”.39 Mēs nožēlojam grēkus un darām visu, kas ir mūsu spēkos. Viņš ieskauj mūs mūžīgi „[Savās] mīlestības rokās”.40
Šodien mēs svinam Atjaunošanu un Augšāmcelšanos. Kopā ar jums es priecājos par nerimstošo Jēzus Kristus evaņģēlija pilnības Atjaunošanu. Šī gaisma un atklāsme, kas aizsākās pavasarī, pirms 200 gadiem, turpina nākt caur Tā Kunga dzīvo pravieti un Viņa Baznīcu, kas nosaukta Viņa vārdā, — Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu — un caur personīgo atklāsmi un Svētā Gara dāvanas dievišķo iedvesmu.
Kopā ar jums šajā Lieldienu laikā es liecinu par Dievu, mūsu Mūžīgo Tēvu, un Viņa mīļoto Dēlu, dzīvo Jēzu Kristu. Mirstīgie cilvēki tika nežēlīgi piesisti krustā un vēlāk augšāmcēlās. Taču tikai dzīvajam Jēzum Kristum Viņa pilnīgajā, augšāmceltajā veidolā joprojām ir krustā sišanas rētas uz rokām, kājām un sānā. Tikai Viņš var teikt: „Es esmu iezīmējis tevi uz Savu roku delnām.”41 Tikai Viņš var sacīt: „Es esmu tas, kurš tika paaugstināts. Es esmu Jēzus, kas tika sists krustā. Es esmu Dieva Dēls.”42
Gluži kā mazā Aivija ar savu vijoli, arī mēs kaut kādā ziņā esam tikai sākumā. Patiesi, „ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi, un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl”.43 Šajā laikā mēs varam daudz mācīties par Dieva labestību un mūsu dievišķo potenciālu, lai Dieva mīlestība augtu mūsos, mums meklējot Viņu un sniedzoties pretī viens otram. Jaunā veidā un jaunās vietās mēs varam darīt un kļūt, rīkojoties rindiņu pēc rindiņas, laipnību pēc laipnības — individuāli un kopā!
Dārgie brāļi un māsas visā pasaulē, tiekoties ar jums un kopā mācoties, jūsu ticība un labestība piepilda mani ar aizrautību un pateicību par evaņģēliju. Jūsu liecības un ceļojums evaņģēlijā bagātina manu liecību un ceļojumu evaņģēlijā. Jūsu raizes un prieki, jūsu mīlestība pret Dieva saimi un svēto kopienu un caur pieredzi gūtā izpratne par atjaunoto patiesību un gaismu vairo manu izpratni par atjaunoto evaņģēliju, kura centrā ir Jēzus Kristus. Kopā mēs paļaujamies, ka Pestītājs paliks ar mums mūžīgi.44 Vienoti mēs atceramies — savās nastās un rūpēs — cik daudz mums ir dāvāts.45 Ikdienas sīkumos un mazajās un vienkāršajās lietās mēs varam redzēt lielas lietas, kas īstenojas mūsu dzīvē.46
„Un notiks, ka taisnīgie tiks sapulcināti no visām tautām un nāks uz Ciānu, dziedādami mūžīgā prieka dziesmas.”47 Šajā laikā, kad dziedam „Ozianna!” un „Aleluja!”, dziediet „Aleluja!”, jo Viņš valdīs mūžīgi! Sauciet „Ozianna!” Dievam un Jēram! Jēzus Kristus svētajā un svētīgajā vārdā, āmen.