Vispārējā konference
Mūsdienu pravietis pēdējās dienās
2023. gada aprīļa vispārējā konference


11:22

Mūsdienu pravietis pēdējās dienās

Debesu Tēvs ir izvēlējies paraugu, pēc kura patiesība caur pravieti tiek atklāta Viņa bērniem.

Kad es biju mazs zēns, man patika sestdienas, jo viss, ko es darīju tajā dienā, šķita kā piedzīvojums. Bet neatkarīgi no dienas plāna, es no sākuma darīju pašu svarīgāko — televīzijā skatījos multfilmas. Kādā sestdienas rītā, stāvot pie televizora un pārskatot kanālus, es atklāju, ka multfilma, ko es cerēju noskatīties, ir aizstāta ar Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas vispārējās konferences pārraidi. Skatoties televizorā un žēlojoties par to, ka netiek rādīta šī multfilma, es ieraudzīju sirmu vīru uzvalkā un kaklasaitē, kurš sēdēja glītā krēslā.

Viņš kaut kādā ziņā atšķīrās no citiem, tāpēc es jautāju savam vecākajam brālim: „Kas viņš ir?”

Viņš sacīja: „Tas ir prezidents Deivids O. Makejs; viņš ir pravietis.”

Es atceros, ka es kaut ko sajutu un kaut kā zināju, ka viņš tiešām ir pravietis. Tomēr, tā kā es biju zēns, kurš bija aizrāvies ar multfilmām, es pārslēdzu kanālu. Bet es nekad neesmu spējis aizmirst to, ko sajutu šajā īsajā, negaidītajā atklāsmes brīdī. Attiecībā uz pravieti, dažreiz ir nepieciešams tikai mirklis, lai to apjaustu.1

Ar atklāsmi iegūtas zināšanas par to, ka mūsdienās uz Zemes ir pravietis, maina visu.2 Tās nerada interesi iesaistīties debatēs par to, kad pravietis runā kā pravietis, vai par to, vai cilvēks tiek attaisnots, ja izvēlas kādu no pravieša padomiem noraidīt.3 Šādas saņemtās zināšanas rosina uzticēties mūsdienu pravieša padomam, pat ja mēs to pilnībā neizprotam.4 Galu galā, pilnīgais un mīlošais Debesu Tēvs ir izvēlējies veidu, kādā tiek atklāta patiesība Viņa bērniem, un tas ir caur pravieti, — caur kādu, kurš nekad nav tiecies pēc tik svēta aicinājuma un kuram nav vajadzīga mūsu palīdzība, lai viņš apzinātos savas nepilnības.5 Pravietis ir kāds, kuru Dievs ir personīgi sagatavojis, aicinājis, pārmācījis, iedvesmojis, norājis, iesvētījis un atbalstījis.6 Tieši tāpēc mēs nekad neesam garīgi apdraudēti, ja sekojam pravietiskam padomam.

Neatkarīgi no tā, vai mums tas patīk vai nē, mēs visi kādā noteiktā veidā tikām izvēlēti pirmszemes dzīvē, lai piedzimtu šajās pēdējās dienās. Ir divas patiesības, kas ir saistītas ar pēdējām dienām. Pirmā patiesība ir tāda, ka Kristus Baznīca tiks atjaunota uz Zemes. Otrā patiesība ir tāda, ka dzīve kļūs patiešām sarežģīta. Svētajos Rakstos ir atklāts, ka pēdējās dienās „tiks stipra krusa sūtīta, lai iznīcinātu labību uz zemes”7, būs slimības8, būs „dzirdams par kariem un karu daudzināšanu, un visa zeme būs satraukta, … un nekrietnība ies vairumā”.9

Kad es biju bērns, šie pēdējo dienu pareģojumi mani biedēja un mudināja mani lūgt, lai mana mūža laikā nepienāktu Otrā atnākšana, — tiktāl esmu guvis zināmus panākumus. Bet tagad es lūdzu par pretējo — lai gan pravietotie izaicinājumi tiks īstenoti10, tomēr, kad Kristus atgriezīsies valdīt, Viņš ļaus Saviem ļaudīm „mierīgi dzīvot”.11

Pašreizējie apstākļi pasaulē dažos ir izraisījuši paniku. Mums kā Dieva derības bērniem nav jādzenas pēc šī vai tā, lai zinātu, kā pārvarēt šos nemierīgos laikus. Mums nav jābaidās.12 Doktrīna un principi, kas mums ir jāievēro, lai izdzīvotu garīgi un izturētu fiziski, ir atrodami mūsdienu pravieša vārdos.13 Tāpēc prezidents M. Rasels Balards paziņoja, ka „tā nav maza lieta, ka mūsu vidū ir Dieva pravietis”.14

Prezidents Rasels M. Nelsons ir liecinājis: „Jau sen noteiktais Dieva veids, kā mācīt Savus bērnus caur praviešiem sniedz mums pārliecību, ka Viņš svētīs katru pravieti un ka Viņš svētīs tos, kuri uzklausa praviešu padomus.”15 Tāpēc ir svarīgi sekot mūsdienu pravietim.16 Brāļi un māsas, atšķirībā no senām komiksu grāmatām un klasiskajām automašīnām, pravietiskās mācības, laikam ejot, nekļūst vērtīgākas. Tāpēc mums nevajadzētu censties izmantot sendienu praviešu vārdus, lai noraidītu mūsdienu praviešu mācības.17

Man patīk Jēzus Kristus izmantotās līdzības, kas māca evaņģēlija principus. Šorīt es vēlētos dalīties ar jums vienā līdzībā no reālās dzīves.

Kādu dienu es iegāju Baznīcas galvenās pārvaldes kafejnīcā paēst pusdienas. Paņēmis paplāti ar ēdienu, es iegāju ēdamzālē un pamanīju galdu, pie kura sēdēja visi trīs Augstākā prezidija locekļi, kā arī vienu tukšu krēslu pie viņu galda. Juzdamies nedrošs, es ātri novērsos no šī galda un tad izdzirdēju mūsu pravieša, prezidenta Rasela M. Nelsona, balsi, kurš sacīja: „Alen, šeit ir brīva vieta. Nāc un sēdi pie mums.” Un tā es arī izdarīju.

Tuvojoties pusdienu beigām, es biju pārsteigts, izdzirdot skaļu, čirkstošu troksni, un, pacēlis skatienu, ieraudzīju, ka prezidents Nelsons noliek taisni savu plastmasas ūdens pudeli, to saplacina un uzliek tai atpakaļ vāciņu.

Pēc tam prezidents Dalins H. Oukss uzdeva jautājumu, ko vēlējos uzdot es: „Prezident Nelson, kāpēc jūs saplacinājāt savu plastmasas ūdens pudeli?”

Viņš atbildēja: „Tas atvieglo darbu tiem, kuri strādā ar pārstrādājamiem materiāliem, jo tā neaizņem tik daudz vietas pārstrādes konteinerā.”

Apdomājot šo atbildi, es atkal izdzirdēju to pašu čirkstošo skaņu. Es paskatījos pa labi, un prezidents Oukss saplacināja savu plastmasas ūdens pudeli tieši tāpat, kā to bija darījis prezidents Nelsons. Pēc tam es šo troksni izdzirdēju pa kreisi, jo arī prezidents Henrijs B. Airings saplacināja savu plastmasas ūdens pudeli, lai gan viņš izvēlējās citu stratēģiju — viņš to darīja, pudeli novietojot horizontāli, kas prasīja vairāk pūļu, nekā ja pudele atrastos vertikāli. To pamanījis, prezidents Nelsons viņam laipni parādīja, ka, nostādot pudeli taisni uz augšu, to saplacināt ir vieglāk.

Tajā brīdī es pieliecos pie prezidenta Ouksa un klusi pajautāju: „Vai plastmasas ūdens pudeles saplacināšana ir jauna kafejnīcas prasība?”

Prezidents Oukss atbildēja ar smaidu sejā: „Nu, Alen, tev ir jāseko pravietim.”

Esmu pārliecināts, ka prezidents Nelsons todien kafejnīcā nepasludināja kādu jaunu ar atkritumu pārstrādi saistītu doktrīnu. Taču mēs varam mācīties no prezidenta Ouksa un prezidenta Airinga, kā reaģēt tūlītēji18 uz prezidenta Nelsona piemēru un prezidenta Nelsona vērīgumu, palīdzot iesaistītajiem apgūt labāku rīcības veidu.19

Pirms vairākiem gadiem elders Nīls A. Maksvels dalījās ar dažiem novērojumiem un padomu, kas pravietiski attiecas tieši uz mūsdienām.

„Tuvākajos mēnešos un gados notikumi, visticamāk, mudinās katru Baznīcas locekli izlemt, vai viņš [vai viņa] sekos Augstākajam prezidijam. Baznīcas locekļiem būs grūtāk svārstīties starp divām pusēm. …

… Dzīvosim tādu dzīvi, lai izvēles būtu skaidras, ļaujot citiem rīkoties pēc viņu ieskatiem, kad tie saņem pravietisku padomu. …

Jēzus teica, ka tad, kad vīģes kokiem plauks lapas, „vasara [būs] tuvu”. … Ja esam brīdināti, ka tuvojas vasara, tad nesūdzēsimies par karstumu!”20

Jaunā paaudze aug laikā, kad ir vairāk vīģu lapu un lielāks karstums. Šī patiesība uzliek lielāku atbildību jau pieaugušajai paaudzei, it īpaši, ja runa ir par sekošanu pravietiskam padomam. Ja vecāki neņem vērā mūsdienu pravieša padomu, viņi ne tikai zaudē apsolītās svētības savā dzīvē, bet, kas ir vēl traģiskāk, — viņi māca saviem bērniem, ka pravieša teiktais ir nenozīmīgs vai ka pret pravietiskiem padomiem var attiekties kā pret „zviedru galdu”, nebaidoties, ka tas nesniegs pietiekamu garīgo stiprinājumu.

Elders Ričards L. Evanss reiz novēroja: „Daži vecāki kļūdaini uzskata, ka viņi var nedaudz atslābt attiecībā uz uzvedību un atbilstību …, ka viņi var nedaudz atvieglot pamatprincipus, tā neietekmēdami savu ģimeni vai ģimenes nākotni. Bet, ja vecāki nedaudz novirzās no kursa, tad bērni, visticamāk, atļausies vairāk par to, ko ir darījuši vecāki.”21

Kā paaudzei, kurai ir svēts uzdevums sagatavot jauno paaudzi tās pravietotajai lomai pēdējās dienās22, un šī loma ir jāpilda laikā, kad pretiniekam ir vislielākā ietekme23, mēs nevaram radīt apjukumu attiecībā uz to, cik svarīgi ir sekot pravietiskam padomam. Tieši šis padoms ļaus jaunajai paaudzei ieraudzīt „ienaidnieku, kamēr tas vēl ir tālu”, un tad viņi varēs sagatavoties gūt uzvaru pār pretinieka uzbrukumu.24 Mūsu šķietami nelielā novirzīšanās no ceļa, klusa nolaidība vai čukstus izteikta kritika par pravietiskiem padomiem var novest pie tā, ka mēs bīstami pietuvojamies derības ceļa malai; bet, ja ienaidnieks to vairos jaunās paaudzes dzīvē, šādas rīcības rezultātā viņi var izvēlēties pamest šo ceļu pavisam. Šāds rezultāts ir pārāk augsta paaudzes cena.25

Dažiem no jums var šķist, ka jums nav izdevies visā pilnībā sekot prezidenta Rasela M. Nelsona padomam. Ja tas tā ir, tad nožēlojiet grēkus un sāciet no jauna sekot Dieva izredzētā pravieša padomam. Nolieciet malā bērnišķīgo multfilmu skatīšanos un uzticieties Tā Kunga iesvaidītajam. Priecājieties, jo Israēlā atkal ir pravietis.26

Pat ja jūs neesat pārliecināti, es liecinu, ka mēs varam izturēt pēdējo dienu karstumu un pat uzplaukt šajās dienās. Mēs esam svētie pēdējās dienās, un šīs ir lieliskas dienas. Mēs ļoti vēlējāmies ierasties uz Zemes šajā laikā, būdami pārliecināti, ka necietīsim neveiksmi, saskaroties ar pretinieka arvien tumšākajiem un mulsinošākajiem tumsības spēkiem27, bet gan pieņemsim padomu un norādījumus no tā, kurš ir pilnvarots teikt mums un visai pasaulei: „Tā saka Dievs Tas Kungs.”28 Tā pravieša svētajā Vārdā, kuru Dievs uzmodināja, Israēla Svētā29, patiesi Jēzus Kristus, Vārdā, āmen.

Atsauces

  1. Prezidents Rasels M. Nelsons nesen aicināja Brigama Janga universitātes studentus iegūt tādu pašu personīgo atklāsmes pieredzi: „Pajautājiet savam Debesu Tēvam, vai mēs patiešām esam Tā Kunga apustuļi un pravieši. Pajautājiet, vai mēs esam saņēmuši atklāsmi par šo un citiem jautājumiem” („The Love and Laws of God” [Brigama Janga universitātes svētbrīdis, 2019. g. 17. sept.], speeches.byu.edu). Skat. arī Nīla L. Andersena vispārējās konferences uzrunu „Dieva pravietis”, Liahona, 2018. g. maijs, 26. lpp.: „Būdami pēdējo dienu svētie, mēs esam pagodināti ar iespēju saņemt personīgu apliecinājumu tam, ka prezidents Nelsons ir Dieva aicināts.” Stāsts par Almas pievēršanos, kad viņš klausījās pravietī Abinadijā, sniedz papildu pierādījumus tam, ka ikviens var iegūt atklāsmi par pravieti (skat. Mosijas 13:5; 17:2).

  2. „Mums vai nu ir pravietis, vai mums nav nekā; un ja mums ir pravietis, tad mums ir viss” (Gordons B. Hinklijs, „We Thank Thee, O God, for a Prophet”, Ensign, 1974. g. janv., 122. lpp.).

  3. „Viņi pārstāja ticēt pravietojuma garam un atklāsmes garam; un Dieva sodi jau kļuva tiem acīmredzami” (Helamana 4:23; skat. arī Mācības un Derību 11:25). „Mēs dziedam un esam to darījuši pastāvīgi: „Par Pravieti, Dievs, pateicamies, ko devi šo pēdējo dien.” Ir ļoti daudzi, kuriem [vajadzētu] pievienot tam šādu tekstu un teikt: „Ja vien viņš mūs vadīs atbilstoši mūsu pašu iedomām un kaprīzēm”” (Teachings of Presidents of the Church: Heber J. Grant [2002], 80. lpp.).

  4. „Dažreiz mēs saņemsim padomu, ko nevarēsim saprast, vai mums šķitīs, ka tas uz mums neattiecas pat pēc rūpīgām lūgšanām un pārdomām. Neatmetiet padomu, uzticieties tam. Ja kāds, kuram jūs uzticaties, jums iedotu parastas smiltis un dotu solījumu, ka tajās ir zelts, jūs droši vien tās uzmanīgi turpinātu turēt rokā, maigi tās pakratot. Katru reizi, kad es šādi esmu rīkojies ar pravieša padomu, pēc kāda laika ir sākušas parādīties zelta pārslas, un es esmu bijis pateicīgs” (Henrijs B. Airings, „Finding Safety in Counsel”, Ensign, 1997. g. maijs, 26. lpp.; skat. arī 3. Nefija 1:13; Mācības un Derību 1:14).

  5. Skat. 2. Nefija 4:17–18. „Nenosodiet mani dēļ manas nepilnības, nedz manu tēvu dēļ viņa nepilnības, … bet drīzāk pateicieties Dievam, ka Viņš ir izpaudis jums mūsu nepilnības, lai jūs varētu mācīties kļūt gudrāki, nekā mēs esam bijuši” (Mormona 9:31).

  6. Skat. Mācības un Derību 3:6–8; skat. arī Mācības un Derību 93:47.

  7. Mācības un Derību 29:16.

  8. Skat. Mācības un Derību 84:97; skat. arī Mācības un Derību 87:6.

  9. Mācības un Derību 45:26, 27.

  10. Skat. Mācības un Derību 1:38.

  11. Hozejas 2:18. „Jo Es atklāšu Sevi no debesīm ar spēku un lielu godību, ar visiem debesu pulkiem, un dzīvošu taisnībā ar cilvēkiem uz zemes tūkstoš gadus, un ļaunie nepastāvēs” (Mācības un Derību 29:11).

  12. Skat. 1. Nefija 22:16–17; skat. arī Mācības un Derību 59:23.

  13. „Jo lūk, viņi bija noraidījuši praviešu vārdus. Tādēļ, ja mans tēvs dzīvotu zemē pēc tam, kad viņam bija pavēlēts bēgt projām no šīs zemes, lūk, viņš arī ietu bojā” (1. Nefija 3:18; skat. arī 2. Nefija 26:3; Mācības un Derību 90:5).

  14. M. Rasels Balards, „His Word Ye Shall Receive”, Liahona, 2001. g. jūlijs, 65. lpp.

  15. Rasels M. Nelsons, „Lūdziet, meklējiet, klaudziniet” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2009. g. nov., 82. lpp. „Neviens nevar būt laimīgāks par to, kurš paklausa dzīvā pravieša padomam” (The Teachings of Lorenzo Snow, red. Clyde J. Williams [1996], 86. lpp.).

  16. „Sekojiet līdzi tiem, kuri šodien vai rīt prezidē Baznīcā, un veidojiet savu dzīvi pēc viņu parauga, nevis kavējieties domās par to, kā izskatījās, domāja vai runāja senie pravieši” (The Teachings of Harold B. Lee [1996], 525. lpp.).

  17. Prezidents Spensers V. Kimbals reiz novēroja, ka „tie, kuri reiz cēla godā nu jau mirušos praviešus, tagad sāk nopelt dzīvos praviešus” (The Teachings of Spencer W. Kimball, red. Edward L. Kimball [1982], 462. lpp.). „Vissvarīgākie vārdi, ko varam dzirdēt, apdomāt un kam varam sekot, ir tie, kas ir atklāti caur mūsdienu pravieti” (Ronalds A. Rasbands, „Manai dvēselei nozīmīgas lietas” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2021. g. nov., 40. lpp.).

  18. „Dzirdot Tā Kunga padomu, ko pauž Baznīcas prezidents, mums uz to vajadzētu atsaukties pozitīvi un nekavējoties” (M. Rasels Balards, His Word Ye Shall Receive”, Liahona, 2001. g. jūlijs, 65. lpp.).

  19. „Jēzus Kristus Baznīcu vienmēr ir vadījuši pravieši un apustuļi. Lai gan Tā Kunga kalpi ir pakļauti cilvēcīgām kļūdām, viņi tiek iedvesmoti, lai mums palīdzētu izvairīties no apstākļiem, kas apdraud mūsu garīgo labklājību, un lai palīdzētu caur laicīgo dzīvi nonākt drošībā mūsu pēdējā un beidzamajā debesu galamērķī” (M. Rasels Balards, „Stūre ir Dieva rokās” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. nov., 24. lpp.).

  20. Neal A. Maxwell, „A More Determined Discipleship”, Ensign, 1979. g. febr., 69., 70. lpp.

  21. Richard L. Evans, „Foundations of a Happy Home”, Conference Report, 1964. g. okt., 135.–136. lpp.

  22. Skat. Mācības un Derību 123:11; skat. arī Roberts D. Heilzs, „Mūsu pienākums pret Dievu: vecāku un vadītāju uzdevums attiecībā uz jauno paaudzi” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2010. g. maijs, 95.–98. lpp.

  23. Skat. Mācības un Derību 52:14.

  24. Mācības un Derību 101:54.

  25. Skat. Mosijas 26:1–4.

  26. 2. Ķēniņu 5:8.

  27. „Tu pievērsīsi vērību visiem viņa vārdiem un pavēlēm, ko viņš dos jums, kā viņš tos saņem, … jo jums tā darot, … Dievs Tas Kungs izklīdinās tumsības spēkus jūsu priekšā un satricinās debesis jūsu labumam un Viņa Vārda godībai” (Mācības un Derību 21:4, 6). „Neviens cilvēks, kurš jebkad ir sekojis mācībām vai ir pieņēmis padomu no tā, kurš stāv kā Tā Kunga pārstāvis, nekad nav nomaldījies” (Doctrines of Salvation: Sermons and Writings of Joseph Fielding Smith, red. Bruce R. McConkie [1998], 243. lpp.).

  28. Ecēhiēla 3:27. „Jo jūs saņemsit Viņa vārdu it kā no manas mutes pilnā pacietībā un ticībā” (Mācības un Derību 21:5).

  29. Skat. 1. Nefija 22:20–21; skat. arī 3. Nefija 20:23.