Uzmanieties no koka zirgiem
Vai esat ievērojuši, kā lietas, kas ir mums apkārt, ietekmē mūsu darbības un uzvedību? Atceros, kad kā jauns koledžas students piedalījos pārrunās ar instruktoru, kurš norādīja uz pētījumu saistībā ar vides ietekmi uz darba produktivitāti darba vietā. Viņš pastāstīja, ka daži apstākļi mudina darbiniekus strādāt enerģiskāk un uzcītīgāk, kamēr citos apstākļos efekts ir pretējs. Doma par to, ka šīm šķietami vienkāršajām lietām būtu tāda ietekme, manī radīja lielu interesi.
Viņš arī runāja par eksperimentu, kas tika veikts ar cilvēku grupu, kuri sēdēja pie galda, gatavi ieturēt maltīti, kas bija novietota uz galda. Kaut arī katrs no dalībniekiem bija izsalcis un izrādīja vēlmi ēst šo maltīti, viņu apetīte tika stipri iespaidota, mainot telpā apgaismojumu. Pēc gaismas maiņas daudzi neēda nemaz, citi ēda pavisam maz un, pārsteidzoši, nevienam no dalībniekiem maltīte negaršoja.
Fakts, ka kārdinošs ēdiens varētu zaudēt tā pievilcību tikai telpas apgaismojuma maiņas dēļ, norāda uz iespējamo vides iespaidu un iedarbību uz mūsu uzvedību.
Pēc vairākiem gadiem, manas biznesa karjeras laikā, kāds klients mani lūdza sagādāt apdrošināšanas garantiju kādam jaunam uzņēmumam, kuru viņš atvēra. Kad es ierados uz vietas, es sapratu, ka tas bija naktsklubs.
Kad mēs izgājām cauri foajē, iegājām galvenajā telpā, es biju patīkami pārsteigts par telpas iekārtojumu. Telpas iekārtojums un furnitūra, aizkari un paklāji bija ļoti saskaņoti, radot vispatīkamāko atmosfēru. Tas nebija tas, ko es gaidīju ieraudzīt, pēc tam, kad man pateica, kam šī telpa bija paredzēta. Kad es atsēdos ar uzņēmēju, lai pārrunātu nepieciešamo informāciju, pienāca kāds darbinieks un jautāja, vai viņš drīkst pārbaudīt gaismas un skaņas.
Mans klients to atļāva. Pēkšņi mierīgais iekārtojums pārvērtās līdz ar telpas apgaismojuma aptumšošanos, to nomainīja daudzkrāsainas mirgojošas gaismas un pārmērīgi skaļa mūzika. Mierīgā atmosfēra nekavējoties izzuda.
Šādos apstākļos bija neiespējami sazināties, tāpēc mēs atgriezāmies atpakaļ foajē. Pēc turpmākās sarunas, un, ņemot vērā to, ko pieredzēju, es nejutos ērti, lai turpinātu sarunu par to, tāpēc es nosūtīju savu klientu pie cita speciālista šajā apdrošināšanas jomā. Līdz pat šai dienai es dzīvi atceros stiprās pārmaiņas, kuras notika, gaismas stariem un skaļajam mūzikas pulsējošam ritmam griezīgi skanot aptumšotajā telpā.
No šīs pieredzes es ieguvu paliekošu mācību. Lietas mums apkārt var nozīmīgi ietekmēt mūsu sajūtas un mūsu uzvedību.
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsu vadītāji ir ieteikuši, ka katram Baznīcas organizētajam pasākumam būtu jānorit vidē, kur var atrasties Tā Kunga Gars. Padomājiet par šo ieteikumu. Tad padomājiet par mūsu Baznīcas pasākumiem. Ko mēs varam darīt, lai piepildītu Tā Kunga gribu attiecībā uz pilnvērtīgiem un garīgi pacilājošiem Baznīcas pasākumiem?
Trojas zirgs
Kopš savas jaunības mani apbur grieķu leģenda par Trojas zirgu. Jūs noteikti atceraties, ka grieķu armija tika ielenkusi Trojas pilsētu 10 gadu garumā, bet nespēja izlauzties necaurejamajam nocietinājumam.
Galu galā grieķi izlikās atkāpjamies, atstājot aiz sevis lielu koka zirgu ar uzbrukt gataviem kareivjiem, noslēptiem zirga iekšpusē. Trojas iedzīvotāji noticēja, ka zirgs bija kā laba zīme un, neskatoties uz citu padomiem, ieveda to pilsētas sienās. Nakts laikā grieķu kareivji izlīda no savas paslēptuves un atvēra pilsētas vārtus, ļaujot grieķu armijai ieiet un iekarot Troju.
Arī mums ir jābūt sardzē pret spēkiem, kas rīko sazvērestības, lai izlauztos cauri mūsu aizsardzībai ar nodomu iznīcināt mūsu ticības vairogu! Mūsu mājas un pielūgšanas vietas var nodrošināt patvērumu no vētras, ko rada nepiedienīgi pasaulīguma elementi, veicinot mūs būt „nelokāmiem un nesatricināmiem, vienmēr labu darbu pārpilniem” (Mosijas 5:15) un vienmēr „stāvēt svētajās vietās” (M&D 45:32).
Neizdošanās būt sardzē var citus novest pie garīgā jutīguma zaudēšanas, viņiem pieļaujot nevēlamu mūziku un nepiedienīgus pasākumus. Šādu lietu pieļaušana var ievainot mūs no iekšienes kā koka zirgs, kurš tika ievests tur, kur iepriekš bija nepārvarams cietoksnis.
Mūsu mērķim, plānojot un gatavojot pasākumus, nevajadzētu būt atdarināt vai līdzināties pasaules modei, bet nodrošināt vidi, kur Tā Kunga Gars var uzturēties. Tas attiecas uz jebkādu un jebkad notiekošu Baznīcas organizētu pasākumu, un tam vajadzētu mūs vadīt, kad izvēlamies, kādu filmu skatīties, kādas datorprogrammas pārlūkot, vai iesaistoties jebkuros citos izklaides pasākumos. Mums būtu sevišķi jāpārdomā tie pasākumi, kuri notiek Baznīcas ēkās, jo tās ir iesvētītas un paredzētas pasākumiem, kas ir „tikumīgi, jauki, labi novērtēti jeb uzslavas vērti” (Ticības apliecinājumi 1:13).
Ja Glābējam būtu jāapmeklē pasākums Baznīcas sanāksmju namā, vai Viņa reakcija būtu salīdzināma ar to, kad Viņš svieda naudas mijējus ārā no tempļa Jeruzālemē (skat. Mateja 21:12–13)? Vai Viņš līdzīgi kā Pēteris Apskaidrības kalnā paustu Savas izjūtas: „Šeit mums ir labi” (Mateja 17:4)?
Prezidents Gordons B. Hinklijs (1910– 2008) iesaka, kā sagatavoties pilna laika misionāru kalpošanai: „Es esmu pārliecināts, ka cienīguma latiņas pacelšana radīs vēlmi mūsu jauniešos, īpaši, mūsu jaunajos vīriešos, vingrināt pašdisciplīnu, dzīvot pāri pasaules zemajiem standartiem, izvairīties no pārkāpuma un doties pa pareizo ceļu visos savos pasākumos.”1
Paturot prātā šos vārdus, lai katrs no mums apņemas plānot un piedalīties pilnvērtīgos pasākumos, paceļot latiņu un atstumjot pasauli.
Vai šī nostādne ierobežos patiku un izslēgs laimes izpausmes no mūsu sabiedriskajām sanākšanām? Ne pavisam! Patiesībā — pavisam pretēji! Standartu paaugstināšanas dēļ mēs gūsim prieku no piedzīvojumiem, kas rada paliekošas atmiņas, atbilstoši apsolījumam par lielisko laimes ieceri.