Ticība apturēt plūdus
Tas bija kādā pavasara dienā Helsinkos, Somijā. Spoži spīdēja saule, un ātri kusa sniegs. Stundām es ar saviem zēniem, Juhu, astoņus gadus vecu, un Hannu, sešus, strādājām, lai neļautu kūstošajam sniegam noplūdināt mūsu pagrabu. Tuvējā noteka, kura būtu varējusi tikt galā ar sakrājušos ūdeni, bija vēl joprojām pamatīgi aizsalusi.
Pirms mans vīrs torīt devās uz darbu, viņš piekodināja mums neielaist pagrabā ūdeni. Mēs smagi strādājām līdz pēcpusdienai, kad bija laiks doties uz Sākumskolu. (Tajā laikā Sākumskola notika darba dienā). Es saviem zēniem tomēr teicu, ka viņiem būs jāizlaiž Sākumskola, lai palīdzētu apturēt ūdens ieplūšanu pagrabā. Turklāt mans vīrs nebija Baznīcas loceklis, un viņš varētu nesaprast, cik svarīga bija Sākumskola mūsu zēniem.
Juha un Hannu vienā balsī pārliecināja mani, ka, ja mēs iesim uz Sākumskolu, Debesu Tēvs parūpēsies, lai ūdens nenokļūst mūsu pagrabā. Es skatījos uz priekšu un atpakaļ no kūstošā ūdens uz manu zēnu ticības pilnajām sejām. Daļa no manis teica: „Tu nevari iet, jo nekāds spēks nevar atturēt ūdeni no pagraba appludināšanas”. Es savā sirdī griezos pie Debesu Tēva ar lūgšanu. Tad es pieņēmu grūtu lēmumu.
„Mēs tagad ejam uz Sākumskolu!” es paziņoju un nometu spaiņus. Vienalga, kas notiktu, es negribēju ievainot savu bērnu ticību.
Zēni brīnišķīgi pavadīja laiku Sākumskolā. Taču vēlāk, kad mēs braucām uz mājām, jo vairāk mēs tuvojāmies savām mājām, jo lielākas kļuva manas bailes. Sasniedzot dārzu, zēni ātri skrēja pie pagraba durvīm. Paskatoties lejā, viņi izsaucās: „Māt, ko mēs tev teicām?” Es piesteidzos klāt. Es nekad neaizmirsīšu to skatu, ko manas acis ieraudzīja. Apkārtne bija pilnīgi sausa, it kā kāds to būtu uzslaucījis. Nekur nebija ne miņas no ūdens. Pat tagad, pēc 40 gadiem, man ir grūti noticēt tam, ko es redzēju.
Spožums manu zēnu acīs atspoguļoja prieku un ticību Debesu Tēvam. Prieks — un pateicība — piepildīja arī manu sirdi!
Nekāds spēks pasaulē nevar uzvarēt bērnišķo ticību. Svētajos Rakstos teikts, ka, ja mēs ticam un nešaubāmies, mēs varam pārcelt kalnus (skat. Mateja 17:20). Tajā dienā manu bērnu ticības spēks apturēja plūdus.