Sagatavojieties tempļa svētībām
Katrs templis ir simbols mūsu ticībai Dievam un liecība tam, ka mēs ticam dzīvei pēc nāves. Templis ir katras Baznīcas aktivitātes, katras nodarbības, katras izaugsmes mērķis.
Tā kā tempļi ir sagatavoti cilvēkiem, cilvēkiem ir nepieciešams sagatavoties templim
Uz katra tempļa ir iekalti vārdi „Svēts Tam Kungam”.1 Šis paziņojums norāda, ka gan templis, gan tā nolūki ir svēti. Arī tiem, kuri ieiet templī, ir jāpiemīt svētuma iezīmei.2 Tā kā tempļi ir sagatavoti cilvēkiem, cilvēkiem ir nepieciešams sagatavoties templim.
Templis atšķiras no citiem lūgšanu namiem. Atšķirībā no sanāksmju nama templis sabatā ir slēgts, lai cilvēki šajā svētajā dienā varētu apmeklēt baznīcu un būt kopā ar savām ģimenēm. Tempļi svētajam darbam ir atvērti pārējās nedēļas dienās. Templis ir Tā Kunga nams burtiskā nozīmē, paredzēts priekšrakstiem ar mūžīgu nozīmību. Šie priekšraksti ietver kristīšanos, laulības, endaumentus un saistīšanas.
Katrs templis ir simbols mūsu ticībai Dievam un liecība tam, ka mēs ticam dzīvei pēc nāves. Templis ir katras Baznīcas aktivitātes, katras nodarbības, katras izaugsmes mērķis. Visas mūsu pūles evaņģēlija sludināšanā, svēto pilnveidošanā un mirušo pestīšanā ved uz svēto templi. Tempļa priekšraksti ir pilnīgi izšķiroši. Bez tiem mēs nevaram atgriezties Dieva klātbūtnē.
Katrs tempļa priekšraksts ir svinīga solījuma akts
Templī mēs saņemam endaumentu, kas burtiski nozīmē dāvanu. Mums nepieciešams izprast šīs dāvanas garīgo nozīmi un to, cik svarīgi ir turēt svētās derības un saistības, kuras mēs noslēdzam, saņemot šo dāvanu. Katrs „tempļa priekšraksts nav tikai rituāls, kas tiek veikts, — tas ir svinīgs solījuma akts.”3
Tempļa endauments tika dots caur atklāsmi. Tādēļ to vislabāk var izprast caur atklāsmi, enerģiski tiecoties to saņemt ar šķīstu sirdi. Prezidents Brigams Jangs paskaidroja, ka „jūsu endauments nozīmē līdzdalību visos priekšrakstos Tā Kunga namā, kas jums nepieciešami, lai pēc aiziešanas no šīs dzīves jūs spētu atgriezties Tēva klātbūtnē, paejot garām eņģeļiem, kuri stāv kā sargi, … un sasniegt mūžīgu paaugstināšanu.”4
Paklausība svētajām derībām, kuras mēs noslēdzam templī, sagatavo mūs mūžīgajai dzīvei
Katrā templī tiek pielietots priesterības saistīšanas spēks. Prezidents Gordons B. Hinklijs paskaidroja, ka „nevienam karalim, nācijas prezidentam vai organizācijas amatpersonai nav pilnvaru attiecībā uz to, kas notiek aizkapa dzīvē. Ikviens no viņiem ir bezspēcīgs nāves priekšā, taču vienkāršs, labs, taisnīgs augstais priesteris, kurš ir saņēmis šīs saistīšanas pilnvaras, var saistīt debesīs to, kas tiek saistīts uz Zemes.”5
Tāpat kā priesterība ir mūžīga — bez sākuma un gala — tāpat arī šīs priesterības pilnvaras ir mūžīgas.6 Tātad priesterības priekšrakstus un derības neietekmē laiks. Pirmā atklāsme, ko eņģelis Moronijs deva pravietim Džozefam Smitam, bija par priesterības pilnvarām.7 Vēlāk sniedzot pravietim norādījumus par templi, Tas Kungs teica:
„Lai šis nams tiek uzcelts Manam Vārdam, lai Es varētu atklāt Savus priekšrakstus tanī Saviem ļaudīm;
jo Man labpatīk atklāt Manai baznīcai tās lietas, kas ir tikušas turētas apslēptas kopš pasaules radīšanas, lietas, kas piederas laiku pilnības atklāšanai.”8
Mēs dzīvojam tajā atklāšanā. Tempļi, priekšraksti, derības, endaumenti un saistīšanas ir atjaunotas, tieši kā bija pravietots. Tempļa priekšraksti nodrošina izlīgumu ar To Kungu un ģimeņu saistīšanu uz mūžību. Paklausība svētajām derībām, kas tiek noslēgtas templī, sagatavo mūs mūžīgajai dzīvei — lielākajai no Dieva dāvanām cilvēkam.9
Templī var ienākt ikviens, kurš ir gatavs pienācīgi sagatavoties
Tāpēc, ka templis ir svēts, Tas Kungs pieprasa, lai tas būtu pasargāts no apgānīšanas. Tajā drīkst ienākt ikviens, kurš ir gatavs pienācīgi sagatavoties šai privilēģijai. Jēdziens par sagatavošanos pastāv arī citās dzīves jomās. Es atceros, kad vēl biju mazs zēns, es teicu saviem vecākiem, ka vēlos mācīties universitātē. Viņi teica, ka es to varēšu darīt vienīgi tad, ja uzcītīgi mācīšos vidējās izglītības iegūšanai un atbildīšu visām prasībām uzņemšanai universitātē. Līdzīgā veidā, lai tiktu uzņemti templī, mums ir jābūt sagatavotiem. Mēs sagatavojamies fiziski, intelektuāli un garīgi. Atbilstība prasībām katrai personai tiek noteikta individuāli, kad tā piesakās tempļa apmeklējuma rekomendācijas saņemšanai.
Tie, kuri tur priesterības pilnvaru atslēgas un nes šo atbildību, palīdz mums sagatavoties, intervējot tempļa rekomendācijas saņemšanai. Šie vadītāji rūpējas par mums un palīdz mums noteikt, vai mēs esam gatavi apmeklēt templi. Viņi arī mīl To Kungu un nodrošina to, „lai nekam netīram nebūtu ļauts ieiet [Viņa] namā.”10 Tādējādi šīs intervijas tiek noturētas atbildības garā.
Kādā veidā jūs varat sagatavoties tempļa rekomendācijai? Jūs varat apspriesties ar savu bīskapību, kā arī ar saviem vecākiem, ģimeni, staba prezidiju, skolotāju vai kvoruma padomdevēju. Prasības ir vienkāršas. Īsumā izsakoties, no cilvēka tiek prasīts turēt Tā baušļus, kura nams tas ir. Viņš ir noteicis standartus. Viņa namā mēs ieejam kā viesi.
Tas būtu patīkami Tam Kungam, ja katrs pieaudzis Baznīcas loceklis būtu cienīgs saņemt derīgu tempļa apmeklējuma rekomendāciju. „Pārrunas … tempļa rekomendāciju saņemšanai ar [jūsu bīskapības locekļiem] un jūsu staba prezidija locekļiem ir vērtīga pieredze. Un savā ziņā to var uzskatīt par nozīmīgu „ģenerālmēģinājumu”, lai sagatavotos tai nozīmīgajai sarunai, kad jūs stāvēsit diženā Tiesneša priekšā.”11
Pirms došanās uz templi sagatavojieties fiziski
Tagad, turot rokās tempļa rekomendāciju, jūs esat gatavi veikt vēl citu sagatavošanos. Jūs sagatavojaties fiziski, atbilstoši ģērbjoties, lai dotos uz templi. Tā nav vieta, uz kuru doties ikdienišķā apģērbā. Pēdējo dienu pravieši ir uzsvēruši, ka pret fizisko ķermeni jāizturas ar cieņu. Šī cieņa ir jāievēro īpaši tiem, kuri vēlas ieiet svētajā templī.12
Templī visi ir ģērbušies tīrās, baltās drānās. „Baltā krāsa, kas simbolizē šķīstumu, mums arī atgādina, ka Dievam būs šķīsti ļaudis.”13 Vecumam, tautībai, valodai — pat amatam Baznīcā — ir mazāk svarīga nozīme. Es esmu apmeklējis daudzas endaumenta sesijas, kurās ir piedalījies Baznīcas prezidents. Ikvienam cilvēkam tajā telpā tika pievērsta tāda pat uzmanība kā Baznīcas prezidentam. Visi sēž viens otram līdzās un Tā Kunga acīs tiek uzskatīti par vienlīdzīgiem. Demokrātiskais apģērbs templī mums atgādina, ka „Dievs neuzlūko cilvēka vaigu.”14
Līgavas un līgavaiņi ienāk templī, lai tiktu salaulāti uz laiku un uz mūžību. Līgavas templī valkā vienkāršas baltas kleitas ar garām piedurknēm no vienkārša auduma un bez sīki izstrādātiem rotājumiem. Vīrieši nenāk smokingos vai formālā apģērbā. Prezidents Boids K. Pekers, tagadējais Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents, rakstīja: „Tam Kungam ir tīkami, kad mazgājamies un apvelkam tīras drēbes, lai cik lētas tās būtu. Mums jāģērbjas tā, lai varētu justies ērti Svētā Vakarēdiena vai citas cienīgas sanāksmes laikā.”15
Runājot par piemērotu tempļa apģērbu, mātes un vecmāmiņas šajā ziņā var spēcīgi ietekmēt savus bērnus un mazbērnus. Atbilstoši savām prasmēm un apstākļiem viņas savām ģimenēm var sniegt taustāmu motivāciju. Mātes dāvāts, ar rokām darināts kabatlakatiņš vai cits tempļa apģērba izstrādājums var būt spēcīgs pamudinājums, ko mīlošs bērns vai mazbērns var glabāt par piemiņu.
Tempļa gārments simbolizē pastāvīgu apņemšanos
Tempļa gārmenta valkāšanai ir liela simboliskā nozīme un tā simbolizē pastāvīgu apņemšanos. Tieši kā Glābējs sniedza mums piemēru, spējot izturēt līdz galam, gārmenta valkāšana ir viens veids, kā mēs izrādām nemitīgu ticību Viņam un Viņa mūžīgajām derībām, kuras esam noslēguši.
Augstākais Prezidijs par šo tēmu ir sagatavojis Baznīcai vēstuli. Viņi rakstīja:
„Paradumi, kas nereti tiek novēroti Baznīcas locekļu vidū, liek domāt, ka daži Baznīcas locekļi pilnībā neizprot derību, ko viņi ir noslēguši templī, — valkāt gārmentu atbilstoši svētā endaumenta garam.
Baznīcas locekļi, kuri templī ir tikuši ietērpti gārmentā, ir noslēguši derību valkāt to visu savu mūžu. Tas nozīmē, ka tas valkājams kā apakšveļa dienu un nakti. … Apsolījumam par aizsardzību un svētībām ir nosacījums — mums jābūt cienīgiem un uzticīgiem, turot šo derību.
Galvenais princips ir tāds, ka gārments ir jāvalkā un nav jāmeklē izdevības, lai to novilktu. Tādēļ Baznīcas locekļiem nevajadzētu gārmentu pilnībā vai daļēji novilkt, strādājot dārzā vai atpūšoties mājās peldkostīmā vai kādā nepiedienīgā apģērbā. Tiem arī nevajadzētu to novilkt, piedaloties kādos atpūtas pasākumos, kuros var piedalīties, gārmentu atbilstoši valkājot zem parastā apģērba. Gadījumos, kad gārments ir jānovelk, piemēram, ejot peldēties, to pēc iespējas ātrāk ir atkal jāuzvelk.
Pieticības un auguma atbilstošas apsegšanas principi ir ietverti derībā, un tiem jānoteic visa valkājamā apģērba izskats. Endaumentu saņēmušie Baznīcas locekļi valkā gārmentu kā atgādinājumu par svētajām derībām, kuras viņi noslēguši ar To Kungu, un arī kā aizsardzību pret kārdinājumiem un ļaunumu. Gārmenta valkāšana ir iekšējās apņemšanās — sekot Glābējam — ārējā izpausme.”16
Pirms došanās uz templi sagatavojieties intelektuāli un garīgi
Papildus tam, lai sagatavotos fiziski, mums nepieciešams sagatavoties intelektuāli un garīgi. Tā kā tempļa priekšraksti un derības ir svētas, mēs nekādā ziņā nedrīkstam templī notiekošo pārrunāt ārpus tempļa. Pret svētām lietām jāizturas ar atbilstošu cieņu.
Šajā mācīšanās namā mums tiek mācīts Tā Kunga ceļš. Viņa ceļi nav mūsu ceļi.17 Mums nevajadzētu būt pārsteigtiem, ja mācīšanas metodes atšķiras no tām, kas tiek lietotas mums ierastajā pedagoģiskajā praksē. Tempļa priekšraksti un derības ir bijusi neatņemama evaņģēlija sastāvdaļa kopš Ādama un Ievas laikiem. Senatnē, lai mācītu pilnīgas patiesības, tika izmantoti simboli, un šī mācīšanas metode tiek lietota templī mūsdienās.
Tādēļ ir nepieciešams, lai mēs apdomātu templī pasniegtos simbolus un izprastu, kādu spēcīgu realitāti katrs simbols pārstāv.18 „Tempļa priekšraksti ir tik piesātināti ar simbolisku nozīmi, ka tos cītīgi jāpārdomā un jāmācās mūža garumā.”19 Tempļa mācības ir skaisti vienkāršas un vienkārši skaistas. Tās var saprast cilvēki, kuri ieguvuši nelielu laicīgo izglītību, tomēr tie var rosināt arī augsti izglītotu cilvēku prātu.
Baznīcas locekļiem, kuri uz templi dodas pirmo reizi, es iesaku izlasīt tematus Svēto Rakstu ceļvedī, kas attiecas uz templi, piemēram, „Derība”, „Iesvaidīšana”, „Templis” un „Upuris”. Kāds, iespējams, vēlētos izlasīt 2. Mozus grāmatas 26.–29. nodaļu un 3. Mozus grāmatas 8. nodaļu. Vecā Derība, kā arī Mozus un Ābrahāma grāmatas Dārgajā Pērlē apliecina tempļa darba senatnīgumu un tā priekšrakstu nezūdošo būtību.
Derības turēšana ar Dievu sniedz gan aizsardzību, gan iespējas
Sagatavojoties templim, mums sevišķi prātā jāpatur divi jēdzieni. Pirmais no tiem ir derība. Mums jāatceras, ka derība ir solījums. Derību ar Dievu vajadzētu uzskatīt nevis kā ierobežojošu, bet gan kā aizsargājošu. Derības, kas noslēgtas ar Viņu, pasargā mūs no briesmām.
Šis jēdziens nav jauns. Piemēram, ja ūdens, ko mēs lietojam, ir apšaubāmas kvalitātes, mēs to filtrējam. Līdzīgi arī derības ar Dievu aizsargā mūs no ļaunuma. Kad mēs izvēlamies noraidīt jebkādu bezdievību,20 mēs neko vērtīgu nezaudējam un iegūstam godību, kas zināma tikai tiem, kuri iemanto mūžīgo dzīvi. Tempļa derības turēšana mūs neierobežo, bet sniedz iespējas. Tā mūs paceļ virs mūsu pašu redzesloka un spēju ierobežojumiem. To varētu salīdzināt kā atšķirību starp lēnu pārvietošanos pa dubļainu lauku un traukšanos debesīs reaktīvajā lidmašīnā. Derības turēšana ar Dievu sniedz gan aizsardzību, gan iespējas.
Otrs jēdziens, kas jāuzsver intelektuālās sagatavošanās veikšanā, ir Grēku Izpirkšana. Jēzus Kristus veiktā Grēku Izpirkšana ir galvenais notikums visā cilvēces vēsturē. Tas ir glābšanas ieceres pamats. Ja nebūtu bezgalīgās Izpirkšanas, visa cilvēce būtu neglābjami zudusi. Tempļa priekšraksti un derības māca par Izpirkšanas glābjošo spēku.
Paklausot derībām, kas tiek noslēgtas templī, mēs varam iegūt mūžīgo dzīvi
Kalpošana templī sniedz mums svētības gan šajā dzīvē, gan mūžībā. Elders Nīls A. Maksvels, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, teica, ka „tempļa darbs nav bēgšana no pasaules, bet mūsu vajadzības — uzlabot pasauli — stiprināšana, tai pat laikā sagatavojoties citai un daudz labākai pasaulei. Tādēļ atrašanās Tā Kunga namā var mums palīdzēt kļūt atšķirīgiem no pasaules, lai pasaulē radītu vairāk pārmaiņu.”21
Ja mēs esam patiesi un uzticīgi šajā dzīvē, mēs varam iegūt mūžīgo dzīvi. Nemirstība nozīmē dzīvot mūžīgi. Mūžīgā dzīve nozīmē vairāk nekā tikai būt nemirstīgam. Mūžīgā dzīve nozīmē iegūt paaugstināšanu augstākajās debesīs un dzīvot ģimenes vienībā. Dievs paziņoja, ka Viņa diženā misija — „Mans darbs un Mana godība” — ir „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi.”22 Viņa nemirstības dāvana ir beznosacījumu — glābšanas dāvana par brīvu visai cilvēcei. Iespēja iegūt mūžīgo dzīvi — pat paaugstināšanu — ir mums pieejama paklausot Dieva svētajos tempļos noslēgtajām derībām un saņemtajiem priekšrakstiem.
Tempļa svētības vislielāko nozīmi iegūst tad, kad mēs savā ģimenē zaudējam kādu no tuviniekiem. Zināšanas par to, ka mūsu atšķirtības periods ir tikai pagaidu, sniedz mieru, kas ir augstāks par vienkāršu saprašanu.23 Prezidents Džozefs Fīldings Smits rakstīja: „Ar šīs priesterības spēku, ko piešķīra Elija, vīrs un sieva var tikt saistīti jeb salaulāti uz mūžību; bērni var tikt saistīti uz mūžību ar saviem vecākiem; tādējādi ģimene kļūst mūžīga un nāve nešķir tās locekļus.”24 Esot svētīti ar saistīšanu uz mūžību, mēs varam attiekties pret nāvi kā pret Dieva diženās laimes ieceres būtisku sastāvdaļu.25
Mūžības perspektīva, ko mēs saņemam templī, dod mums spēku izturēt dzīves pārbaudījumus
Mūžības perspektīva palīdz mums saglabāt pilnīgu uzticību noslēgtajām derībām. Prezidents Pekers uzsvēra, ka „priekšraksti un derības kļūst par mūsu pilnvarām nokļūšanai [Dieva] klātbūtnē. Lai tās cienīgi saņemtu, pēc tā jātiecas visu mūžu; to turēšana pēc tam ir mirstīgās dzīves uzdevums.”26
Tempļa priekšraksti attiecas ne tikai uz mūsu mūžīgo godību, bet arī uz mūsu mirušo senču mūžīgo godību. „Jo viņu glābšana ir nepieciešama un būtiska mūsu glābšanai … viņi bez mums nevar sasniegt pilnību — nedz mēs bez saviem mirušajiem varam sasniegt pilnību.”27 Kalpošana viņu labā sniedz iespēju pastāvīgi kalpot templī, kas ir nesavtīgs aizstājošs darbs pēc Tā Kunga sniegtās kalpošanas parauga, kad Viņš paveica Grēku Izpirkšanu, lai svētītu visus, kas jebkad dzīvos.
Kādu dienu mēs noteikti satiksim mūsu Radītāju un stāvēsim Viņa tiesas priekšā. Svētajos Rakstos ir mācīts, ka „vārtu sargs ir Israēla Svētais; un Viņš tur nenodarbina nevienu kalpu; un nav neviena cita ceļa, kā tikai caur vārtiem; jo Viņš nevar tikt pievilts, jo Dievs Tas Kungs ir Viņa Vārds”.28 Tas Kungs pats noteiks, vai mēs esam bijuši uzticīgi derībām, kuras mēs esam noslēguši ar Viņu templī, tādā veidā izpelnoties brīnišķīgās svētības, kuras Viņš ir apsolījis tiem, kuri tur savas derības.
Šī perspektīva dod mums spēku izturēt dzīves pārbaudījumus. Prezidents Pekers paziņoja: „Augstākais mērķis visam, ko mēs mācām, ir vienot vecākus un bērnus ticībā Tam Kungam, Jēzum Kristum, lai viņi būtu laimīgi mājās, saistīti mūžīgajā laulībā, savienoti ar savām paaudzēm un saņēmuši pārliecību par paaugstināšanu mūsu Debesu Tēva klātbūtnē.”29
Katrs templis stāv kā simbols mūsu piederībai Baznīcai, kā zīme mūsu ticībai dzīvei pēc nāves un kā solis mums un mūsu ģimenēm ceļā uz mūžīgo godību. Es lūdzu, lai katrs Baznīcas loceklis sagatavotos brīnišķīgajām tempļa svētībām.
Hjūstonas Teksasas Templis. Iesvētīts 2000. g. 26. augustā.
Johannesburgas Dienvidāfrikas Templis. Iesvētīts 1985. g. 24. augustā.
Helsinku Somijas Templis. Iesvētīts 2006. g. 22. oktobrī.
Recifes Brazīlijas Templis. Iesvētīts 2000. g. 15. decembrī.