Augstākā Prezidija vēstījums
„Viņš ir augšāmcēlies”
Pravieša liecība
Prezidents Tomass S. Monsons ir paziņojis, ka „kristīgās pasaules svarīgākā vēsts” ir tā, ka Jēzus no Nācaretes ir augšāmcēlies no mirušajiem. „Augšāmcelšanās fakts dāvā ikvienam no mums un visiem mieru, kas augstāks par mūsu saprašanu” (skat. Filipiešiem 4:7).1
Turpmāk minētajos citātos prezidents Monsons dalās savā liecībā un izsaka pateicību par Glābēja augšāmcelšanos, kā arī paziņo, ka, pateicoties Glābēja uzvarai pār nāvi, visi Debesu Tēva bērni, kas nākuši dzīvot uz Zemes, dzīvos atkal.
Dzīve pēc laicīgās eksistences
„Man šķiet, ka neviens no mums nevar pilnībā aptvert, ko Jēzus paveica mūsu labā Ģetzemanē, taču es katru savas dzīves dienu esmu pateicīgs par Izpirkšanas upuri, ko Viņš veica mūsu dēļ.
Līdz pat pēdējam brīdim Viņš varēja pagriezties un aiziet. Taču Viņš to nedarīja. Viņš zemojās, lai varētu visu izglābt, un tādejādi dāvāja mums dzīvi pēc šīs laicīgās eksistences. Viņš atpirka mūs no Ādama krišanas,
un par to es esmu līdz pat sirds dziļumiem pateicīgs. Viņš mācīja mums, kā dzīvot. Viņš mācīja mums, kā mirt. Viņš nodrošināja mūsu glābšanu.”2
Nāves tumsas izkliedēšana
„Dažkārt, kad ciešam no lielām sāpēm vai slimības, nāve nāk kā žēlastības eņģelis, tomēr lielākoties mēs uzlūkojam to kā cilvēka laimes ienaidnieci.
Taču mums atklātā patiesības gaisma var uz visiem laikiem izkliedēt nāves tumsu! „Es Esmu augšāmcelšanās un dzīvība,” teica Skolotājs, „kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam!”
Šis apgalvojums, jā, varētu teikt pat, svēts apliecinājums dzīvei pēc nāves, var nest mieru, ko Glābējs tik pārliecinoši apsolīja Saviem mācekļiem: „Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.””3
Viņa nav šeitan
„Mūsu Glābējs atkal dzīvo. Ir piepildījies pats lieliskākais, mierinošākais un bēdas remdējošākais no visiem notikumiem cilvēces vēsturē — uzvara pār nāvi. Ģetzemenē un Golgātā piedzīvotās sāpes un agonija ir pagaisusi, cilvēces pestīšana ir droša — mēs esam izpirkti no Ādama krišanas.
Tukšais kaps pirmajā Lieldienu rītā sniedz atbildi uz Ījaba jautājumu: „Kad cilvēks nomiris, vai viņš var atkal dzīvot?” Visiem, kas to dzird, es paziņoju — pēc tam, kad cilvēks nomiris, viņš atkal dzīvos! Mēs to zinām, jo mums ir atklāta patiesības gaisma. …
Mani mīļie brāļi un māsas, pat dziļāko ciešanu stundā mēs varam gūt pilnīgu mieru no vārdiem, ko pirmajā Lieldienu rītā teica eņģelis: „Viņa nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies.””4
Mēs visi dzīvosim atkal
„Mēs smejamies, raudam, strādājam, spēlējamies, mīlam, dzīvojam … un tad mēs mirstam. …
Un mēs paliktu miruši, ja nebūtu kāda Vīra un Viņa misijas, ja nebūtu Jēzus no Nācaretes. …
Kā īpašais liecinieks es dedzīgi un no visas sirds un dvēseles paceļu balsi, paziņojot, ka Dievs tik tiešām dzīvo. Jēzus ir Viņa Dēls, vienīgais Tēva Vienpiedzimušais Dēls miesā. Viņš ir mūsu Pestītājs, Viņš ir mūsu Starpnieks Tēva priekšā. Tas bija Viņš, kas mira pie krusta, lai izpirktu mūsu grēkus. Viņš nesa pirmos augšāmcelšanās augļus. Pateicoties tam, ka Viņš mira, mēs visi dzīvosim atkal.”5
Personīgā liecība
„Es dalos savā personīgajā liecībā, ka nāve ir uzveikta, ka uzvara pār kapu ir gūta. Lai šie vārdi, ko Viņš piepildot darīja svētus, kļūst par kaut ko tādu, ko mēs visi patiesi zinām! Atcerieties tos, turiet tos dārgus, godājiet tos! Viņš ir augšāmcēlies!”6
Kā mācīt no šī vēstījuma?
Pēc tam, kad esat dalījušies citātos no prezidenta Monsona vēstījuma, atgriezieties pie viņa liecības par Lieldienu patieso nozīmi. Uzdodiet ģimenes locekļiem jautājumu: „Ko tev nozīmē tas, ka dzīvais pravietis mūsdienās liecina par šo patiesību? Kā tu vari to piemērot savā dzīvē?” Apsveriet dalīšanos savā liecībā.
Šaubīgais Toms, Karls Henrihs Blohs