Bīskapijas padomes darbībā
Pēdējo dienu svētie izmanto bīskapiju un draudžu padomes, lai svētītu tos, kam nepieciešama palīdzība.
2011. gada 22. maija naktī pašā Džoplinas pilsētas sirdī, Misūrī štatā, ASV gaudojošu sirēnu pavadībā piezemējās milzīgs tornado, izpostot mājas un atņemot dzīvības. Viesuļvētra smagi skāra Džoplinas pirmo bīskapiju, tādēļ bīskaps Kriss Hofmans un bīskapijas padome sāka nekavējoties uzskaitīt bīskapijas locekļu zaudējumus.
„Mums jau bija rīcības plāns, jo iepriekš draudzes padomē bijām apsprieduši priekšdarbus, kas jāveic, ja kaut kas tāds atgadītos,” stāsta bīskaps. „Lai zinātu, ko darīt, mēs paļāvāmies arī uz Garu. Strāvas padeve bija pārrauta, mobilie telefoni nedarbojās. Mēs lūdzām un ieklausījāmies, lai saņemtu atbildi, un tā nāca — kā vienmēr. Es kā bīskaps jutos gandarīts, dzirdot Baznīcas locekļus sakām: „Esmu paveicis to un to”, nevis „Ko jūs gribētu, lai es darītu?”
Palīdzības pasākumi Džoplinā parāda vienotas bīskapijas padomes spēku. „Bīskapijas padomes tikšanās ir viena no svarīgākajām Baznīcas sanāksmēm,” raksta elders M. Rasels Balards, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, „jo priesterības kvoruma un palīgorganizāciju vadītāji var visu pārrunāt un plānot kopā ar bīskapību. … Esmu pārliecināts, ka no visām Baznīcas padomēm un komitejām tieši bīskapijas padome var vislabāk palīdzēt mūsu Tēva bērniem.”1
Vienoti mīlestībā un ticībā
Puerto Francisko de Orelana, Ekvadoras džungļos esoša izolēta ciemata, Baznīcas locekļus vieno ciešas mīlestības un ticības saites. Viņu gādība atspoguļojas ikmēneša draudzes padomes sapulcēs, kur sākumā uzmanība tiek pievērsta indivīdiem un ģimenēm un tikai tad tam, kā viņiem var palīdzēt Baznīcas programmas. Iedvesma neizpaliek.
Daudziem draudzes locekļiem vajag palīdzību darba atrašanā. Draudzes padome atklājusi, ka grūtības, ar kurām sastopas Baznīcas locekļi, bieži vien var atrisināt vietējā līmenī. Kad padomē tika runāts par vientuļo māti ar mazu meitiņu, kurai ir veselības problēmas, Palīdzības biedrības prezidente zināja kādu darbu, ko māte varētu veikt, paliekot tuvumā meitiņai.
Draudzes padome izmanto arī Baznīcas resursus, piemēram, PDS nodarbinātības pakalpojumu semināru materiālus par karjeras plānošanu.2 Viņi organizēja nodarbības, ko pasniedza viens no Baznīcas locekļiem, kas savukārt palīdzēja kādam citam Baznīcas loceklim atrast labāku darbu.
Par draudzes padomi saka draudzes prezidenta pirmais padomnieks Ramiro Rejs: „Mēs esam instrumenti Tā Kunga rokās. Caur saviem darbiem mēs sasniegsim Viņa mērķus.”
Ceļš uz templi
Sākumskolas prezidente Melisa Fiska par bīskapijas padomes spēku pārliecinājās, apmeklējot padomes sapulci Liverpūlē, Ņujorkā, ASV. Meklējot somā pierakstu blociņu, viņa uzgāja bildi ar divdesmit astoņiem Sākumskolas bērniem uz tempļa kāpnēm Palmīrā, Ņujorkā. Viņi visi bija noklāti lapseņu dzēlieniem. Šī fotogrāfija uz brīdi atrāva viņu no sapulces, jo viņa atcerējās dienu, kad bīskapijas Sāumskolas bērni bija devušies uz Palmīru, lai izbaudītu svētumu, kas pārņem tempļa tuvumā. Par nelaimi, izklājot segas, bērni nejauši bija uzdūrušies lapseņu pūznim.
Kad kodumi bija aprūpēti, vadītājas aicināja bērnus pieskarties templim. Bērni atteicās to darīt, jo baidījās, ka atkal varētu ciest no lapsenēm. Tad vadītājas un vecāki sastājās rindā, izveidojot ceļu līdz templim, un tas deva bērniem drosmi doties uz priekšu.
No jauna pievēršoties bīskapijas padomes sapulcei, Melisa nodomāja: „Cik labi gan būtu, ja ceļā uz templi visi varētu būt šādu mīlošu draugu un vadītāju ieskauti!”
Viņas pārdomas iztraucēja Palīdzības biedrības prezidentes teiktais par kādu māsu, kurai nepieciešama palīdzība: „Pagājušo svētdien viņa neatnāca uz Baznīcu. Es pārliecināšos, lai apmeklējošās māsas paziņo viņai par plānoto tempļa braucienu.”
„Šobrīd viņiem klājas diezgan smagi,” piebilda elderu kvoruma prezidents, „es parunāšu ar viņu mājskolotājiem, lai redzētu, vai mēs varam kaut kā palīdzēt.”
„Jaunās sievietes varētu palīdzēt pieskatīt bērnus,” teica Jauno sieviešu prezidente.
Ielūkojieties bīskapijas padomes locekļu acīs, Melisa ieraudzīja patiesu sirsnību un rūpes. Viņas sejā atplauka smaids. „Tas Kungs ir sagatavojis ceļu, lai Viņa bērni tiktu sargāti un mīlēti,” viņa nodomāja, „Viņš ir devis bīskapijas padomi!”
Gluži kā Džoplinā, Puerto Francisko de Orelanā un Liverpūlē, Baznīcas vadītāji visā pasaulē atklāj svētības, kas nāk no bīskapiju un draudžu padomju darbības. Un padomes turpinās būt par milzīga spēka avotu, kas palīdz viņiem svētīt Tā Kunga bērnus un paveikt Viņa darbu.
Pa kreisi: Kreiga Daimonda foto ilustrācija
Pa kreisi: Džošua Dž. Perkija foto ilustrācija