Izpirkšana un laicīgās dzīves ceļojums
No svētbrīža uzrunas Brigama Janga universitātē 2001. gada 23. oktobrī. Runas pilnā versija angļu valodā atrodama speeches.byu.edu.
Izpirkšanas iespēju spēks palīdz mums darīt labu, būt labiem un kalpot vairāk, nekā mēs vēlētos un spētu paši saviem spēkiem.
Prezidents Deivids O. Makeijs (1873–1970) sniedz kodolīgu kopsavilkumu par Glābēja evaņģēlija dižo mērķi, sakot: „Evaņģēlija nolūks ir … padarīt sliktus cilvēkus par labiem un labus cilvēkus par vēl labākiem, mainot cilvēka dabu.”1 Tādējādi laicīgās dzīves ceļojums nozīmē progresu no slikta uz labu un vēl labāku, piedzīvojot varenu sirds pārmaiņu, kad mūsu kritusī daba tiek mainīta (skat. Mosijas 5:2).
Cenšoties piedzīvot sirds pārmaiņas ceļā no sliktā uz labo un vēl labāku, Mormona Grāmata kļūst par mūsu instrukciju rokasgrāmatu. Ķēniņš Benjamīns māca par laicīgās dzīves ceļojumu un Izpirkšanas lomu šī ceļojuma veiksmīgā vadīšanā: „Jo miesīgs cilvēks ir Dieva ienaidnieks un tāds ir bijis kopš Ādama krišanas, un būs mūžīgi mūžos, kamēr vien viņš neļaujas Svētā Gara mudinājumam un neatmet miesīgo cilvēku, un nekļūst par svēto caur Kristus Tā Kunga Izpirkšanu” (Mosijas 3:19, slīpraksts pievienots).
Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz divām specifiskām frāzēm. Pirmā — atmest „miesīgo cilvēku”. Ceļš no sliktā uz labo ir process, kura laikā ikviens atmet miesīgo vīrieti vai miesīgo sievieti sevī. Laicīgajā dzīvē mums visiem ir miesīgi kārdinājumi. Elementi, no kuriem radīti mūsu ķermeņi, pēc savas būtības ir krituši un pastāvīgi tiek pakļauti vilkmei uz grēku, samaitātību un nāvi. Taču mēs varam attīstīt spēju pārvarēt miesīgās vēlmes un kārdinājumus „caur Kristus Izpirkšanu”. Kad esam pieļāvuši kļūdas, izdarījuši pārkāpumu vai sagrēkojuši, mēs varam nožēlot un kļūt tīri caur Jēzus Kristus Izpirkšanas spēku.
Otrais — kļūt „par svēto”. Šī frāze attaino dzīves ceļojuma turpinājumu jeb otro fāzi, lai padarītu „labus cilvēkus par vēl labākiem” jeb, citiem vārdiem sakot, līdzīgākus svētajiem. Šī otrā ceļojuma daļa, šis process, kura gaitā no labiem cilvēkiem kļūstam par vēl labākiem, ir tēma, kuru pārāk reti studējam un mācām un par kuru mums nav pietiekamas izpratnes.
Man šķiet, daudziem Baznīcas locekļiem Izpirkšanas pestījošā un attīrošā daba ir daudz pazīstamāka par tās stiprinājuma un iespēju spēku. Viens ir zināt, ka Jēzus Kristus nāca uz Zemes, lai nomirtu mūsu dēļ — tas ir Kristus mācības pamatu pamats. Taču mums jānovērtē arī tas, ka Tas Kungs vēlas mājot mūsos, ne vien vadot, bet arī spēcinot mūs caur Izpirkšanu un Svētā Gara spēku.
Lielākā daļa no mums zina, ka mums nepieciešama palīdzība, lai dzēstu grēka sekas pēc tam, kad esam rīkojušies nepareizi. Glābējs ir samaksājis par mums un pavēris mums iespēju kļūt tīriem caur Viņa pestīšanas spēku. Lielākā daļa no mums skaidri apzinās, ka Izpirkšana ir domāta grēciniekiem, tomēr es neesmu drošs, vai mēs zinām un saprotam, ka Izpirkšana ir domāta arī svētajiem — krietniem vīriešiem un sievietēm, kas ir paklausīgi, cienīgi, apzinīgi, tiecas kļūt labāki un kalpot uzticīgāk. Mēs varam kļūdaini domāt, ka ceļš no laba uz labāku, kļūstot par svētajiem, jāpaveic vieniem pašiem tikai ar rakstura stingrības, gribasspēka, disciplīnas un mūsu acīmredzami ierobežoto spēju palīdzību.
Glābēja evaņģēlijs nenozīmē vienīgi izvairīšanos no sliktā mūsu dzīvē, tā būtība ir darīt labu un kļūt labiem. Un Izpirkšana palīdz gan pārvarēt un izvairīties no sliktā, gan darīt labu un kļūt labiem. Glābēja palīdzība ir pieejama visa mūsu laicīgā ceļojuma gaitā — no slikta uz labu un labāku, līdz mūsu daba tiek mainīta.
Es negribu teikt, ka Izpirkšanas pestījošais un iespēju spēks ir atšķirīgi un nošķirti. Drīzāk jau šīs divas Izpirkšanas dimensijas ir savstarpēji vienotas un papildinošas, tām abām jādarbojas visos mūsu dzīves ceļa etapos. Un tam, lai mēs visi apzinātos, ka abi šie būtiskie laicīgā ceļojuma elementi — gan miesīgā cilvēka atmešana, gan kļūšana par svēto, gan ļaunā pārvarēšana, gan kļūšana labam — ir iespējami vienīgi ar Izpirkšanas spēku, ir mūžīga nozīme. Lai gan personīgais gribasspēks, mērķtiecība, motivācija, efektīva plānošana un mērķu nospraušana ir nepieciešama, tomēr ar to nepietiek, lai galu galā veiksmīgi pabeigtu šo laicīgo ceļojumu. Patiesi, mums jāiemācās paļauties uz „Svētā Mesijas nopelniem un žēlastību, un labvēlību” (2. Nefija 2:8).
Labvēlība un Izpirkšanas iespēju spēks
No Bībeles vārdnīcas mēs mācāmies, ka Svētajos Rakstos ar vārdu labvēlība bieži vien apzīmē iespēju spēku:
„[Vārds labvēlība] bieži sastopams Jaunajā Derībā, sevišķi apustuļa Pāvila rakstos. Šis vārds apzīmē dievišķu palīdzību jeb spēku, kas dots caur Jēzus Kristus dāsno žēlastību un mīlestību.
Caur Tā Kunga Jēzus Kristus labvēlību, kas iespējama, pateicoties Viņa Izpirkšanas upurim, cilvēce tiks augšāmcelta nemirstībai — visi cilvēki atgūs no kapa ķermeni, kas spēj dzīvot mūžīgi. Tāpat caur Tā Kunga labvēlību indivīdi, ticot Jēzus Kristus Izpirkšanai un nožēlojot grēkus, saņem spēku un palīdzību darīt labus darbus, ko paši saviem spēkiem nespētu. Šāda labvēlība ir iespēju spēks, kas ļauj iegūt mūžīgo dzīvi un paaugstināšanu pēc tam, kad mēs kā vīrieši un sievietes esam darījuši visu, kas ir mūsu pašu spēkos.”2
Labvēlība ir dievišķs atbalsts jeb palīdzība no debesīm, kas mums visiem izmisīgi nepieciešama, lai kvalificētos celestiālajai valstībai. Izpirkšanas iespēju spēks palīdz mums darīt labu, būt labiem un kalpot vairāk, nekā mēs vēlētos un spētu paši saviem spēkiem.”
Bieži vien, studējot Svētos Rakstus un sastopoties ar vārdu labvēlība , es tā vietā lieku frāzi „iespēju spēks”. Padomājiet, piemēram, par šo, mums visiem labi zināmo pantu: „Mēs zinām, ka tā ir Dieva labvēlība, ka mēs topam izglābti, pēc tam, kad mēs esam izdarījuši visu, ko varam” (2. Nefija 25:23). Esmu pārliecināts, ka, ja ik reizi, Svētajos Rakstos izlasot vārdu labvēlība, mēs aizstātu to ar „iespēju un stiprinājuma spēku”, mēs labāk izprastu šo, tik būtisko Izpirkšanas aspektu.
Piemēri un piemērojums
Laicīgās dzīves ceļojums nozīmē progresu no slikta uz labu un vēl labāku, līdz mūsu daba tiek mainīta. Mormona Grāmata ir pilna ar piemēriem no mācekļu un praviešu dzīves, kas izprata Izpirkšanas iespēju spēku un sava ceļojuma laikā piedzīvoja iepriekšminētās pārmaiņas. Labāk izprotot šo svēto spēku, mūsu skatījums uz evaņģēliju kļūs daudz plašāks un dziļāks. Un šāds skatījums radīs mūsos apbrīnojamas pārmaiņas.
Viens no tiem, kas zināja, izprata un paļāvās uz Glābēja iespēju spēku, ir Nefijs. Atcerieties, kad Lehija dēli atgriezās Jeruzālemē, lai aicinātu Ismaēlu un viņa saimi pievienoties viņiem, Lamans un citi, kas no Jeruzālemes kopā ar Nefiju ceļoja atpakaļ uz mežonīgo apvidu, sacēlās, bet Nefijs skubināja brāļus ticēt Tam Kungam. Tas bija brīdis, kad Nefija brāļi sasēja viņu ar virvēm un plānoja viņa nogalināšanu. Lūdzu, pievērsiet uzmanību Nefija lūgšanai: „Ak, Kungs, atbilstoši manai ticībai Tev, Tu atbrīvo mani no manu brāļu rokām, jā, pat dod man spēku, lai es varētu saraut šīs saites, ar kurām es esmu sasiets!” (1. Nefija 7:17, slīpraksts pievienots).
Vai zināt, ko visdrīzāk būtu lūdzis es, ja mani brāļi būtu mani sasējuši? „Lūdzu, TŪLIŅ atpestī mani no šīm nepatikšanām!” Īpaši interesanti man šķiet tas, ka Nefijs nelūdza, lai apstākļi mainītos. Tā vietā viņš lūdza spēku mainīt apstākļus. Es domāju, viņš to lūdza tieši tādēļ, ka zināja, izprata un bija jau iepriekš piedzīvojis Izpirkšanas iespēju spēku.
Nedomāju, ka virves, ar kurām bija saistīts Nefijs, vienkārši brīnumainā kārtā atraisījās no viņa rokām un plaukstām. Drīzāk jau viņš tika svētīts ar neatlaidību un spēku, kas pārsniedza viņa paša spējas, un ka „Tā Kunga spēkā” (Mosijas 9:17) viņš raustīja, vilka un cīnījās ar virvēm, līdz galu galā, pavisam burtiski, varēja saraut šīs saites.
Mācība, ko mēs visi varam gūt no šī gadījuma, ir vienkārša. Kad izpratīsim un pielietosim Izpirkšanas iespēju spēku savā personīgajā dzīvē, mēs nelūgsim, lai apstākļi mainītos, bet gan lūgsim un centīsimies gūt spēku mainīt apstākļus. Mēs kļūsim nevis par lietām, uz kurām iedarbojas, bet gan par tiem, kas darbojas (skat. 2. Nefija 2:14).
Padomājiet par Almas piemēru Mormona Grāmatā, kad Amulons vajāja viņu un viņa ļaudis. Ciešanu brīdī pie šiem labajiem cilvēkiem nāca Tā Kunga balss, sakot:
„Es arī atvieglošu slogus, kas uzlikti jūsu pleciem, lai jūs pat nevarētu just tos uz savām mugurām. …
Un tad notika, ka slogi, kas bija uzlikti Almam un viņa brāļiem, tik atviegloti; jā, Tas Kungs stiprināja viņus, ka viņi viegli varēja nest savus slogus, un viņi visā priecīgi un ar pacietību pakļāvās Tā Kunga gribai” (Mosijas 24:14–15, slīpraksts pievienots).
Kas mainījās šajā gadījumā? Šo cilvēku slogi nemainījās, vajāšanu radītie pārbaudījumi un grūtības uzreiz nepazuda, taču Alma un viņa sekotāji tika stiprināti, un viņu pieaugošās spējas un spēks padarīja viņu nastas vieglākas. Izpirkšana deva Almam un viņa ļaudīm spēku rīkoties un ietekmēt apstākļus, līdz šie ļaudis „Tā Kunga spēkā” tika droši aizvesti uz Zarahemlas zemi.
Iespējams, jūs visai pamatoti prātojat — kas gan padara Almas un viņa ļaužu gadījumu par piemēru Izpirkšanas iespēju spēkam? Atbildi rodam, salīdzinot Mosijas 3:19 un Mosijas 24:15.
„Un neatmet miesīgo cilvēku, un nekļūst par svēto caur Kristus Tā Kunga Izpirkšanu, un nekļūst kā bērns — pakļāvīgs, lēnprātīgs, pazemīgs, pacietīgs, pilns mīlestības, vēlēdamies pakļauties visam, ko Tas Kungs uzskatīs par vajadzīgu uzlikt viņam, patiesi kā bērns pakļaujas savam tēvam” (Mosijas 3:19, slīpraksts pievienots).
Ja laicīgās dzīves ceļojumā progresēsim no sliktā uz labo un vēl labāku, atmetot miesīgo vīrieti vai sievieti sevī, tiecoties kļūt par svētajiem un mainot savu dabu, šajā pantā aprakstītās īpašības arvien vairāk raksturos to, par ko kļūstam. Mēs kļūsim līdzīgāki bērniem — pakļāvīgāki, pacietīgāki, ar lielāku vēlmi pakļauties.
Tagad salīdzināsim raksturojumu, kas rodams Mosijas 3:19, ar to, kas izmantots, lai aprakstītu Almu un viņa ļaudis: „Un viņi visā priecīgi un ar pacietību pakļāvās Tā Kunga gribai” (Mosijas 24:15, slīpraksts pievienots).
Pēc manām domām, starp šajos pantos aprakstītajām īpašībām ir pārsteidzošas paralēles, kas norāda, ka Almas labie ļaudis kļuva vēl labāki, pateicoties Tā Kunga Kristus Izpirkšanas iespēju spēkam.
Atsauciet atmiņā stāstu par Almu un Amuleku no Almas 14. nodaļas, kur vēstīts, kā daudzi uzticīgi svētie tika sadedzināti ugunī, bet abi Tā Kunga kalpi ieslodzīti un sisti. Padomājiet par Almas lūgšanām, kad viņš cietumā lūdza: „Ak, Kungs, dod mums spēku, atbilstoši mūsu ticībai, kas ir Kristū, līdz pat atbrīvošanai” (Almas 14:26, slīpraksts pievienots).
Jau atkal varam redzēt, kā Almas lūgumā atspoguļojas izpratne un pārliecība par Izpirkšanas iespēju spēku. Un pievērsiet uzmanību šīs lūgšanas rezultātam:
„Un viņi [Alma un Amuleks] sarāva virves, ar ko tie bija sasieti; un, kad ļaudis to redzēja, tie sāka bēgt, jo bailes no iznīcības bija nākušas pār tiem. …
Un Alma un Amuleks iznāca ārā no cietuma, un viņi nebija ievainoti; jo Tas Kungs bija devis viņiem spēku, atbilstoši viņu ticībai, kas bija Kristū” (Almas 14:26, 28, slīpraksts pievienots).
Jau atkal uzskatāmi redzam, kā darbojas iespēju spēks, labiem cilvēkiem cīnoties pret ļaunumu un pūloties kļūt vēl labākiem un kalpot efektīvāk „Tā Kunga spēkā”.
Mormona Grāmatā ir vēl kāds pamācošs piemērs. Almas 31. nodaļārakstīts par to, kā Alma vada misiju, lai atgūtu atkritušos zoramiešus, kas pēc Rameumptona celtniecības pielūdz Dievu ar noteiktām un augstprātīgām lūgšanām.
Pievērsiet uzmanību, kā Alma lūdz spēku savā personīgajā lūgšanā: „Ak Kungs, dāvā man, lai man būtu pietiekami spēka, lai es pacietīgi varētu panest šīs bēdas, kas nāks uz mani dēļ šo ļaužu nekrietnības” (Almas 31:31, slīpraksts pievienots).
Alma lūdz arī par to, lai līdzīgu svētību saņemtu viņa misijas pārinieki: „Dāvā viņiem, lai tiem būtu spēks, lai viņi varētu panest savas bēdas, kas nāks pār tiem dēļ šo ļaužu nekrietnībām” (Almas 31:33, slīpraksts pievienots).
Alma nelūdza, lai viņa ciešanas beigtos. Viņš zināja, ka ir Tā Kunga pārstāvis, tādēļ lūdza spēku rīkoties un ietekmēt esošo situāciju.
Šī piemēra galvenā būtība ietverta Almas 31. nodaļas pēdējā pantā: „[Tas Kungs] deva tiem arī spēku, lai viņi neciestu nekādas bēdas, ja vien tās netiek pārņemtas ar Kristus prieku. Tad nu tas bija saskaņā ar Almas lūgšanu un tāpēc, ka viņš lūdza ticībā” (38. pants, slīpraksts pievienots).
Ciešanas nebeidzās, taču Alma un viņa pārinieki tik stiprināti un svētīti caur Izpirkšanas iespēju spēku, lai „neciestu nekādas bēdas, ja vien tās netiek pārņemtas ar Kristus prieku”. Cik gan apbrīnojama svētība un mācība, kas jāapgūst mums visiem!
Piemēri iespēju spēkam rodami ne tikai Svētajos Rakstos. Daniēls V. Džonss piedzima 1830. gadā Misūri un pievienojās Baznīcai 1851. gadā Kalifornijā. 1856. gadā viņš piedalījās rokas ratiņu grupu glābšanā pēc tam, kad tās bija iekļuvušas bargās viesuļvētrās Vaiomingā. Kad glābšanas grupa bija uzgājusi ciešanu nomocītos svētos, sniegusi viņiem visu iespējamo neatliekamo palīdzību un sagatavojusi slimos un vārgos transportēšanai uz Soltleiku, Daniēls ar vairākiem jaunajiem vīriešiem pieteicās kā brīvprātīgais, lai paliktu un apsargātu šo grupu mantas. Daniēlam un viņa biedriem atstātais ēdiens un citi krājumi bija niecīgi un ātri izsīka. Par turpmākajiem notikumiem varam lasīt citātā no Daniēla Džonsa dienasgrāmatas:
„Medījums drīz kļuva tik rets, ka mēs neko nevarējām nošaut. Mēs apēdām visus niecīgos gaļas atlikumus, kurus ēdot, varēja palikt vienīgi izsalkušāks. Beigu beigās viss bija apēsts, un pāri palikušas — vienīgi ādas. Mēs tās pamēģinājām. Liela tiesa tika pagatavota un apēsta bez jebkādām garšvielām, līdz visai mūsu grupai kļuva slikti. …
Viss rādījās tumšās krāsās, jo mums bija palikušas tikai jēlas ādas no badā novārdzinātiem lopiem. Mēs lūdzām Tam Kungam vadību, lai zinātu, ko darīt. Brāļi nekurnēja, bet gan uzticējās Dievam. … Galu galā es saņēmu iedvesmu, kā pagatavot šo ēdienu, un devu grupai padomu, sakot, ka pirms gatavošanas jāapsvilina un jānokasa apmatojums, lai apslāpētu un atbrīvotos no sliktās piegaršas, kas rodas plaucēšanas rezultātā. Pēc nokasīšanas ādas kādu stundu jāvāra lielā ūdens daudzumā, izlejot ūdeni, kas izvilcis no tām visu glumumu, tad tās jānomazgā un, turpinot mazgāt aukstā ūdenī, cītīgi jānokasa, jāsavāra želejā, jāatdzesē un pirms ēšanas jāpārkaisa ar cukuru. Tas prasīja pamatīgu noņemšanos, taču mums tāpat nebija, ko darīt, un tas bija labāk, nekā mirt badā.
Mēs lūdzām, lai Tas Kungs svētī un pielāgo mūsu kuņģi šim ēdienam. … Un, ēdot to, mēs jutāmies kā īstās dzīrēs, jo pirms šī atkārtotā mēģinājuma nebijām ēduši trīs dienas. Mēs baudījām šo vareno maltīti aptuveni sešas nedēļas.”3
Šādos apstākļos es droši vien būtu lūdzis kādu citu ēdienu: „Debesu Tēvs, lūdzu, sūti man kādu paipalu vai bifeli!” Visdrīzāk man pat prātā nebūtu nācis lūgt, lai mans kuņģis tiktu stiprināts un pielāgots ēdienam, kas mums jau ir. Ko tādu gan zināja Daniēls V. Džonss? Viņš zināja par Jēzus Kristus Izpirkšanas iespēju spēku. Viņš nelūdza, lai apstākļi tiktu mainīti. Viņš lūdza, lai viņš tiktu stiprināts un spētu tikt galā ar apstākļiem. Gluži kā Almam ar viņa ļaudīm un Amulekam, un Nefijam, kad viņi tika stiprināti, arī Daniēlam V. Džonsam bija nepieciešamais garīgais redzējums, lai zinātu, ko prasīt savā lūgšanā.
Kristus Izpirkšanas iespēju spēks stiprina mūs, lai mēs varētu paveikt to, ko nekad nespētu paši saviem spēkiem. Dažkārt es prātoju, vai mūsu pēdējo dienu ērtajā pasaulē — mūsu pasaulē ar mikroviļņu krāsnīm, mobilajiem telefoniem, mašīnām ar kondicionieriem un komfortablām mājām — mēs jebkad iemācīsimies atzīt mūsu dienišķo atkarību no Izpirkšanas iespēju spēka.
Māsa Bednāra ir apbrīnojami uzticīga un kompetenta sieviete, un es esmu apguvis daudz nozīmīgu mācībstundu par Izpirkšanas stiprinošo spēku, pateicoties viņas neuzkrītošajam piemēram. Esmu bijis liecinieks tam, kā viņa pacieš intensīvu un ilgstošu rīta nelabumu, juzdamās patiešām slima visu dienu un katru dienu astoņu mēnešu garumā, visu triju grūtniecību laikā. Mēs kopīgi lūdzām, lai viņa tiktu svētīta, taču grūtības nebeidzās. Tā vietā viņa tika stiprināta, lai varētu paveikt to, ko fiziski pati saviem spēkiem nespētu. Laika gaitā esmu ievērojis arī, kā viņa tiek stiprināta kā pēdējo dienu svētā sieviete, lai, uzklausot pravieša padomu un padarot ģimeni un bērnu audzināšanu par savu prioritāti, izturētu laicīgās sabiedrības izsmieklu un nievas. Es pateicos un izrādu Sūzannai cieņu par to, ka viņa palīdzējusi man apgūt tik nenovērtējamas mācībstundas.
Glābējs zina un saprot
Almas 7. nodaļā mēs uzzinām, kā un kādēļ Glābējs var dāvāt mums šo iespēju spēku:
„Un Viņš ies, izciešot visādas sāpes un ciešanas, un kārdinājumus; un tas būs tāpēc, lai vārds varētu tikt piepildīts, kas saka: Viņš uzņemsies Savas tautas sāpes un slimības.
Un Viņš uzņemsies nāvi, lai Viņš varētu atraisīt nāves saites, kas saista Viņa ļaudis; un Viņš uzņemsies viņu vājības, lai Viņš varētu tikt piepildīts ar žēlastību miesā, lai Viņš varētu zināt miesā, kā palīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās” (Almas 7:11–12, slīpraksts pievienots).
Glābējs ir cietis ne vien par mūsu pārkāpumiem, bet arī par nevienlīdzību, netaisnību, sāpēm, ciešanām un emocionālām mokām, kas mūs pārņēmušas. Nekad savas laicīgās dzīves ceļā mēs nepieredzēsim tādas fiziskās sāpes, dvēseles mokas, garīgās ciešanas, nespēku vai vājumu, ko pirms tam nebūtu piedzīvojis Glābējs. „Vājuma brīdī mēs varam izsaukties: „Neviens to nesaprot! Neviens nezina!” Varbūt neviens cilvēks nezina, taču Dieva Dēls zina un saprot pilnībā, jo Viņš izjuta mūsu nastu smagumu un nesa tās pirms mums pašiem. Un tādēļ, ka Viņš ir maksājis augstāko cenu un nesis šīs nastas, Viņš var būt pilnīgi iejūtīgs un pasniegt Savu žēlastīgo roku mūsu dzīves līkločos. Viņš var pasniegties pretim, pieskarties, steigties palīgā — burtiski skrienot pie mums — un stiprināt mūs.”
„Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.
Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.
Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla” (Mateja 11:28–30).
Es liecinu un izsaku pateicību par Jēzus Kristus bezgalīgo un mūžīgo upuri. Es zinu, ka Glābējs dzīvo. Esmu pieredzējis gan Viņa pestījošo, gan iespēju spēku un liecinu, ka šie spēki ir īsti un mums visiem pieejami. Turpinot savu laicīgās dzīves ceļojumu, mēs patiesi varam paveikt un pārvarēt visu „Tā Kunga spēkā”.