Katru dienu gatavojieties templim
Kad man bija deviņi gadi, man bija brīnišķīga Sākumskolas skolotāja, kuru sauca māsa Kolera. Es biju ļoti kautrīga, un viņa bija tik maiga, tāpēc man ļoti patika būt kopā ar viņu. Kādu dienu viņa mums katram iedeva papīra lapu. Mēs visi uzrakstījām to, ko vēlētos darīt, kad būsim lieli. Es uzrakstīju: „Mācīties augstskolā un apprecēties templī.” Es pielīmēju šo lapu virs sava skapja durvīm. Vakaros gaisma no ielas lampas iespīdēja pa manu logu. Es skatījos augšā uz savu papīra lapu. Tā man atgādināja, ka vēlējos doties uz templi.
Toreiz pasaulē bija tikai 12 tempļi. Es vēlējos doties uz katru no tiem.
Kad vien mana māte un tēvs plānoja atvaļinājumu, viņi vienmēr aizveda mūsu ģimeni uz templi. Mēs dzīvojām Oregonā, ASV. Tuvākais templis bija 965 km attālumā Kārdstonā, Albertā, Kanādā. Mūsu automašīnai nebija gaisa kondicionētājs. Mans brālis un māsa, un es sēdējām uz aizmugurējā sēdekļa. Mēs mēdzām izkārt mitru lupatiņu pa automašīnas logu. Tad mēs to uzlikām uz kakla, lai atvēsinātos.
Mēs bijām aizkustināti, kad beidzot ieraudzījām templi. Es neko daudz nezināju, kas tajā notika, taču mani vecāki, iznākot no tā, vienmēr bija laimīgi. Es zināju, ka templis bija ļoti svarīgs. Es zināju, ka tas bija Tā Kunga nams. (Fotogrāfijā esmu redzama baltajā kreklā.)
Kad sasniedzu 12 gadu vecumu, man bija iespēja veikt tempļa kristības vairākos tempļos. Kad satiku savu topošo vīru, es uzzināju, ka arī viņam ļoti tuvs ir templis! Mēs salaulājāmies Manti Jūtas templī.
Katru dienu jūs varat gatavoties templim. Dodieties uz templi, kad varat. Pieskarieties tā sienām. Kad manam mazdēlam Džaretam bija 11 gadi, viņš strādāja pie ģimenes vēstures katru svētdienu ar savu tēvu. Viņš ir atradis daudzu savu priekšteču vārdus. Tagad viņam ir 12 gadi, un viņš veic kristības templī par šiem priekštečiem!
Kad esat templī, jūs varat staigāt tur, kur staigā Jēzus. Tas ir Viņa nams. Es ceru, ka jūs lūgsiet katru dienu, lai Debesu Tēvs palīdzētu jums sagatavoties ieiet templī un sajust Viņa mīlestību.