Glābēja veiktā Izpirkšana: patiesāskristietības pamats
No uzrunas „Izpirkšana” jauno misijas prezidentu seminārā Provo, Misionāru apmācību centrā, 2008. gada 24. jūnijā.
Mēs tapsim augšāmcelti un kļūsim nemirstīgi, pateicoties Jēzus Kristus izpērkošajam upurim.
Ģetzemane, J. Kirk Richards
Pravietim Džozefam Smitam (1805–1844) pajautāja: „Kas ir mūsu reliģijas pamatprincipi?” Viņš atbildēja: „Mūsu reliģijas pamatprincipi ir apustuļu un praviešu liecība par Jēzu Kristu — ka Viņš nomira, tika apglabāts un trešajā dienā augšāmcēlās, un uzkāpa Debesīs; un viss pārējais, kas attiecas uz mūsu reliģiju, tam ir tikai pielikumi.”1
Es gribu pievienoties pravieša Džozefa apgalvojumam. Pamats visam tam, kam mēs ticam, ir mūsu Glābējs un Viņa izpērkošais upuris — „Dieva labvēlība” (1. Nefija 11:16), ar kuru Tēvs sūtīja Savu Dēlu uz Zemes paveikt Izpirkšanu. Jēzus Kristus dzīves galvenais mērķis bija Izpirkšanas upuris. Izpirkšana ir patiesās kristietības pamats.
Kāpēc Glābēja veiktā Izpirkšana ir galvenais evaņģēlija princips Baznīcā un mūsu dzīvēs?
Ticības apliecinājumi 1:3
„Mēs ticam, ka caur Kristus veikto Izpirkšanu visa cilvēce var tikt izglābta, ja tā paklausīs evaņģēlija likumiem un priekšrakstiem.”
Šajā kontekstā „izglābts” nozīmē — sasniegt augstākās pakāpes godību celestiālajā valstībā. Visiem, kas nākuši uz Zemes, ir garantēta augšāmcelšanās, bet, lai saņemtu mūžīgo dzīvi, mūžīgā progresa pilnas svētības, katram cilvēkam ir jāpaklausa likumiem, jāpieņem priekšraksti un jānoslēdz evaņģēlija derības.
Kāpēc Jēzus Kristus bija vienīgais, kas varēja izpirkt pasaules grēkus? Viņš izpildīja visas prasības.
Dievs Viņu mīlēja un uzticējās Viņam
Jēzus piedzima Debesu Vecākiem pirmsmirstīgajā pasaulē. Viņš bija mūsu Debesu Tēva Pirmdzimtais. Viņš bija izvēlēts no paša sākuma. Viņš paklausīja Sava Tēva gribai. Svētie Raksti bieži runā par prieku, kuru Debesu Tēvs juta par Savu Dēlu.
Mateja evaņģēlijā mēs lasām: „Un redzi, balss no debesīm sacīja: „Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts”” (Mateja 3:17).
Lūka pieraksta: „Un no padebeša nāca balss, sacīdama: „Šis ir Mans Dēls, Mans izredzētais, to klausait!”” (Lūkas 9:35).
Un pie tempļa Pārpilnības zemē pēc Glābēja augšāmcelšanās cilvēki dzirdēja Tēva balsi: „Lūk, šis ir Mans mīļotais Dēls, pie kura Man labs prāts” (3. Nefija 11:7).
Manu sirdi jo īpaši aizkustina, kad es lasu: kamēr Jēzus cieta Ģetzemanes dārzā, Tēvs, Savas lielās mīlestības un līdzjūtības vadīts pret Savu Vienpiedzimušo Dēlu, sūtīja eņģeli mierināt un stiprināt Viņu (skat. Lūkas 22:43).
Jēzus pielietoja Savu rīcības brīvību, lai paklausītu
Ecce Homo, J. Kirk Richards
Jēzum bija labprātīgi jāatdod Sava dzīvība par mums.
Lielajā Debesu padomē Lucifers, „rīta dēls” (Jesajas 14:12; M&D 76:26–27), teica:
„Lūk, še esmu es, sūti mani, es būšu Tavs dēls un es atpestīšu visu cilvēci, ka neviena dvēsele netiks pazaudēta, un es to noteikti izdarīšu, tādēļ dod man Savu godu.
Bet, lūk, Mans Mīļotais Dēls, kurš bija Mans Mīļotais un Izraudzītais no sākuma, sacīja uz Mani: Tēvs, Tava griba tiks darīta, un gods būs Tavs mūžīgi” (Mozus 4:1–2; skat. arī Ābrahama 3:27).
Pateicoties lielajai mīlestībai, kas Dēlam bija pret Savu Tēvu un pret katru no mums, Viņš teica: „Sūti Mani.” Kad Viņš teica: „Sūti Mani,” Viņš pielietoja Savu rīcības brīvību.
„Itin kā Tēvs pazīst Mani, Es pazīstu Tēvu; un Es atdodu Savu dzīvību par Savām avīm. …
Tāpēc Tēvs Mani mīl, ka Es atdodu Savu dzīvību, lai Es to atkal atgūtu.
Neviens to nav Man atņēmis, bet Es to atdodu pats no Sevis. Man ir vara to atdot un vara to atkal ņemt. Šo uzdevumu Es esmu saņēmis no Sava Tēva” (Jāņa 10:15, 17–18).
Ja Glābējs būtu to gribējis, eņģeļu pulki būtu varējuši Viņu no krusta nogādāt tieši mājās pie Viņa Tēva. Bet Viņš pielietoja Savu rīcības brīvību, lai upurētu Sevi mūsu labā, lai pabeigtu Savu misiju mirstībā un izturētu līdz galam, paveicot Izpirkšanas upuri.
Jēzus vēlējās nākt uz Zemes, un Viņš izpildīja visas prasības. Un, kad Viņš ieradās, Viņš teica: „Es esmu no debesīm nācis, lai darītu, nevis ko Es gribu, bet ko grib Tas, kas Mani sūtījis” (Jāņa 6:38).
Jēzus bija iepriekš izredzēts
Pēteris mācīja, ka Jēzus „bija sagatavots kopš pasaules radīšanas” (skat. 1. Pētera 1:19–21).
Visos evaņģēlija atklāšanas laikmetos pravieši pravietoja par Jēzus Kristus atnākšanu un to, kāda būs Viņa misija. Pateicoties lielai ticībai, Ēnoham tika parādīta brīnumaina vīzija par Glābēja dzimšanu, nāvi, paaugstināšanu un Otro atnākšanu:
„Un, lūk, Ēnohs redzēja Cilvēka Dēla atnākšanas, patiesi miesā, dienu, un viņa dvēsele priecājās, sakot: Taisnīgais ir pacelts, un Jērs ir nokauts kopš pasaules radīšanas. …
Un Tas Kungs sacīja uz Ēnohu: Raugies, un viņš raudzījās un redzēja Cilvēka Dēlu, paceltu krustā pēc cilvēku paražas;
un viņš dzirdēja skaļu balsi; un debesis tika aizklātas; un visas Dieva radības sēroja; un zeme vaidēja; un klintis saplaisāja; un svētie cēlās un tika kronēti pie Cilvēka Dēla labās rokas ar godības kroņiem. …
Un Ēnohs ieraudzīja Cilvēka Dēlu uzkāpjam pie Tēva. …
Un notika, ka Ēnohs redzēja Cilvēka Dēla atnākšanas dienu pēdējās dienās, lai dzīvotu uz zemes taisnībā tūkstoš gadu garumā” (Mozus 7:47, 55–56, 59, 65).
Aptuveni 75 gadus pirms Kristus dzimšanas Amuleks liecināja: „Lūk, es saku jums, ka es zinu, ka Kristus nāks starp cilvēku bērniem, lai uzņemtos Savu ļaužu pārkāpumus, un ka Viņš izpirks pasaules grēkus; jo Tas Kungs ir to teicis” (Almas 34:8).
Jēzum bija unikālas īpašības
KUR TIE VIŅU AIZNESUŠI?, DŽ. KĒRKS RIČARDS
Vienīgi Jēzus Kristus varēja paveikt Izpirkšanas upuri — piedzimis mirstīgai mātei Marijai un saņēmis dzīvības spēku no Sava Tēva (skat. Jāņa 5:26). Pateicoties šim dzīvības spēkam, Viņš pārvarēja nāvi, kaps zaudēja savu varu, un Viņš kļuva par mūsu Glābēju un Starpnieku, un Augšāmcelšanās Kungu, padarot pestīšanu un nemirstību pieejamu visiem. Mēs tapsim augšāmcelti un kļūsim nemirstīgi, pateicoties Jēzus Kristus Izpirkšanas upurim.
Jēzus labprātīgi izpirka pirmo grēku
Otrais Ticības apliecinājums skan šādi: „Mēs ticam, ka cilvēkus sodīs par viņu pašu grēkiem un nevis par Ādama pārkāpumu.”
Pateicoties mūsu rīcības brīvības pielietošanai, mēs izvēlamies lietot savu ticību. Ar uzcītību mēs varam nožēlot grēkus; bez Izpirkšanas mēs to nevaram.
Mozus grāmatā ir mācīts: „No turienes nāca teiciens starp ļaudīm, ka Dieva Dēls ir izpircis pirmo grēku, ar ko atbildību par vecāku grēkiem nevar prasīt no bērnu galvām, jo viņi ir tīri kopš pasaules radīšanas” (Mozus 6:54).
2. Nefija grāmatā mums ir dota diža mācība:
„Jo, kā nāve ir nākusi pār visiem cilvēkiem, lai piepildītu diženā Radītāja žēlsirdīgo ieceri, tā ir vajadzīgs augšāmcelšanās spēks, un krišanas dēļ ir vajadzīgs, lai augšāmcelšanās nāktu pie ļaudīm; un krišana nāca pārkāpuma dēļ; un tādēļ, ka cilvēki kļuva krituši, viņi tika padzīti no Tā Kunga vaiga.
Tāpēc ir vajadzīgs, lai būtu bezgalīga grēku izpirkšana, — ja nebūtu bezgalīgas grēku izpirkšanas, šī iznīcība nevarētu tērpties neiznīcībā. Tāpēc pirmajam sodam, kas nāca pār cilvēku, vajadzētu turpināties bezgalīgi ilgi. Un, ja tā, šai miesai vajadzētu tikt guldītai sapūšanai un sairšanai zemes mātē, lai nekad vairs neceltos” (2. Nefija 9:6–7).
Jēzus bija vienīgā pilnīgā būtne
Mācībā un Derībās Glābējs saka: „Tēvs, redzi Tā, kurš nav darījis grēku, pie kura Tev labs prāts, ciešanas un nāvi; redzi Tava Dēla asinis, kas tika izlietas, Tā asinis, kuru Tu atdevi, lai Tu varētu tikt pagodināts” (M&D 45:4).
Jēzus bija vienīgā pilnīgā cilvēciskā būtne bez grēka. Vecajā Derībā upurēšana nozīmēja asins upuri — jau iepriekš norādot uz mūsu Kunga un Pestītāja upuri pie krusta, lai piepildītu Izpirkšanas upuri. Kad senajos tempļos notika asins upurēšana, priesteri upurēja nevainojamu jēru, pilnīgu it visā. Svētajos Rakstos Glābēju bieži dēvē par „Dieva Jēru” Viņa šķīstības dēļ (skat. piemēram, Jāņa 1:29, 36; 1. Nefija 12:6; 14:10; M&D 88:106).
Pēteris mācīja, ka mēs esam izpirkti „ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā Jēra, dārgajām asinīm” (1. Pētera 1:19).
Jēzus uzņēmās pasaules grēkus
Turpmākie panti skaidri norāda, ka caur Savu Izpirkšanu Jēzus Kristus samaksāja cenu par mūsu grēkiem:
„Visi mēs kā avis esam nomaldījušies; mēs esam nogriezušies katrs pa savu ceļu; un Tas Kungs ir uzkrāvis Viņam mūsu visu nekrietnības” (Mosijas 14:6).
„Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki. …
Jo, ja mēs, kas bijām naidā ar Dievu, tikām salīdzināti ar Viņu Viņa Dēla nāvē, cik daudz vairāk, salīdzināti būdami, tiksim izglābti Viņa dzīvībā!
Bet tas vēl nav viss: mēs pat varam sevi laimīgus teikt Dievā caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kurā tagad esam ieguvuši salīdzināšanu. …
Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti” (Romiešiem 5:8, 10–11, 19).
„Ka piepildītos Jesajas vārdi, kas saka: Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas” (Mateja 8:17).
„Bet Dievs nepārstāj būt Dievs, un žēlastība pieprasa to, kas patiesi nožēlojis grēkus, un žēlastība nāk dēļ Izpirkšanas; un Izpirkšana atnes mirušo augšāmcelšanos; un mirušo augšāmcelšanās atved cilvēkus atpakaļ Dieva vaiga priekšā; un tā viņi tiek atjaunoti Viņa vaiga priekšā, lai tiktu tiesāti par saviem darbiem saskaņā ar likumu un taisnību. …
Un tā Dievs īsteno Savus diženos un mūžīgos nodomus, kas bija sagatavoti no pasaules radīšanas. Un tā norisinās cilvēku glābšana un pestīšana, un arī viņu izdeldēšana un bēdas” (Almas 42:23, 26).
Jēzus pastāvēja līdz galam
Drūma diena Golgātā, J. Kirk Richards
Jēzus Kristus izturēja grūtības, ciešanas, upurus un Ģetzemanes pārbaudījumus, kā arī agoniju Golgātā pie krusta. Tad visbeidzot Viņš varēja pateikt: „Viss piepildīts” (Jāņa 19:30). Viņš bija paveicis Savu darbu mirstībā un izturēja līdz galam, tādējādi paveicot Izpirkšanas upuri.
Dārzā Viņš teica: „Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi” (Mateja 26:39).
Mācībā un Derībās mums tiek mācīts:
„Šīs ciešanas lika Man, tieši Dievam, lielākajam no visiem, trīcēt aiz sāpēm un asiņot katrā porā, un ciest gan miesā, gan garā — un gribēju, lai Es varētu nedzert to rūgto biķeri un izvairīties —
tomēr, gods lai ir Tēvam, un Es baudīju to un pabeidzu Savus sagatavošanas darbus cilvēku bērniem” (M&D 19:18–19).
Jēzus teica Savam Tēvam: „Es Tevi esmu paaugstinājis virs zemes, pabeigdams to darbu, ko darīt Tu Man esi uzdevis” (Jāņa 17:4).
Tad pie krusta, „etiķi ņēmis, Jēzus sacīja: „Viss piepildīts!” Un, galvu nokāris, atdeva garu Dievam” (Jāņa 19:30).
Jēzus nāca uz Zemes, saglabāja Savu dievišķumu, lai Viņš varētu paveikt Izpirkšanas upuri, un pastāvēja līdz galam.
Atcerieties Viņu caur Svēto Vakarēdienu
Šodien mēs atceramies Glābēja Izpirkšanas upuri ar maizes un ūdens simboliem — Viņa miesas un asins simboliem —, kā tapa ieviests Tā Kunga pēdējās vakariņās kopā ar Viņa apustuļiem.
„Un, maizi ņēmis, Viņš pateicās, pārlauza to un tiem to deva, sacīdams: „Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota. To darait Mani pieminēdami!”
Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: „Šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs, kas par jums top izlietas” (Lūkas 22:19–20).
Jāņa 11:25–26 mēs lasām:
„Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība: kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs,
un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam!”
Mēs lasām arī: „Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību” (Jāņa 6:51).
„Pasaules dzīvība” nozīmē — mūžīgā dzīve.
Mums ir jāsagatavojas pašiem un jāsagatavo mūsu ģimenes ik nedēļu būt cienīgiem pieņemt Svēto Vakarēdienu un atjaunot mūsu derības ar nožēlas pilnām sirdīm.
Tēvs un Dēls mūs mīl
Nešaubies, Tom! J. Kirk Richards
Tēvs sūtīja Savu Dēlu uz Zemes — tā bija labvēlība, kas ļāva Viņam tikt sistam krustā un iziet cauri visam, kam Viņam bija jāiziet. Jāņa evaņģēlijā mēs lasām:
„Jēzus saka: „ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva, kā vien caur Mani.
Ja jūs Mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī Manu Tēvu. Jau tagad jūs Viņu pazīstat un esat Viņu redzējuši” (Jāņa 14:6–7).
„Šī ir tā mīlestība nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai” (1. Jāņa 4:10).
Izpirkšana nozīmē — izlīgums vai atlīdzināšana.
Nobeigums
Ikviens, kas piedzimst uz Zemes un saņem mirstīgu ķermeni, taps augšāmcelts, bet mums ir jāstrādā, lai saņemtu paaugstināšanas svētības caur mūsu uzticību, mūsu rīcības brīvību, mūsu paklausību un mūsu grēku nožēlu. Žēlastība tiks izrādīta taisnīgumā, dodot iespēju nožēlot grēkus.
Pateicoties tam, ka esam izvēlējušies sekot Jēzum Kristum un pieņemt Viņu kā mūsu Pestītāju, mēs kristoties uzņemamies Viņa vārdu. Mēs pieņemam paklausības likumu. Mēs apsolām, ka mēs vienmēr atcerēsimies Viņu un ievērosim Viņa baušļus. Mēs atjaunojam savas derības, kad pieņemam Svēto Vakarēdienu.
Atjaunojot mūsu derības, mums tiek apsolīts, ka Viņa Gars vienmēr varēs būt ar mums. Ja mēs ļaujam Viņa Garam ienākt mūsu dzīvē un vadīt to, mēs varam atgriezties Debesu Tēva un Viņa Dēla, Jēzus Kristus, klātbūtnē, kas ir Viņu iecere mūsu laimei — pestīšanas iecere.