Kā es varu palīdzēt pārvarēt aizspriedumus?
Lūk, seši veidi, kā mēs varam pārvarēt aizspriedumus un veicināt cieņpilnu attieksmi.
Ko es varu darīt, lai pārvarētu aizspriedumus?
1. Pirmkārt, ieskatieties sevī. Mēs varam apņemties sevī atpazīt un atmest jebkādu „aizspriedumainu attieksmi vai rīcību”.1
Prezidents Rasels M. Nelsons teica: „Ikvienam no mums, kuram ir aizspriedumi pret kādu citu rasi, ir nepieciešams nožēlot grēkus!”2
2. Centieties saprast. Veltiet laiku tam, lai uzklausītu cilvēkus, kuri ir pieredzējuši aizspriedumus. Tas var ietvert arī uzticamas grāmatas, filmas un ziņas par šo tēmu.3
Darjus Grejs, ievērojams afroamerikāņu Baznīcas loceklis un vadītājs, piebilda: „Ja mēs patiesi centīsimies uzklausīt tos, kurus mēs uzskatām par „citādiem”, un ja mēs veltīsim visu savu uzmanību tam, lai viņi varētu pastāstīt par savu dzīvi, vēsturi, ģimeni, cerībām un sāpēm, mēs ne tikai iegūsim lielāku izpratni, bet caur šādu rīcību arī ļoti lielā mērā palīdzēsim sadziedēt rasisma brūces.”4
3. Paudiet savas domas. Ja jūs dzirdat kādu cilvēku izsakām nepatiesus vai negatīvus apgalvojumus par kādu rasi, paudiet savas domas laipni, bet skaidri.
Prezidents Dalins H. Oukss, Augstākā prezidija pirmais padomnieks, teica: „Mums, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļiem, ir jādara daudz vairāk, lai izskaustu rasismu.”5
Elders Gerits V. Gongs no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja: „Mēs esam aicināti padarīt pasauli labāku, palīdzot ikvienam cilvēkam, tādējādi palīdzot arī ģimenēm un apkaimēm.’’6
Ko man vajadzētu darīt, ja esmu pieredzējis diskrimināciju?
1. Piedodiet un iegūstiet draugu. Kad mēs tiekam sāpināti citu rīcības dēļ, mēs viņus varam pamācīt, viņiem piedot un censties izveidot attiecības.
Kalpojot par reģiona Septiņdesmito, elders Freds A. Tonijs Pārkers teica: „Ikreiz, kad esmu bijis rasisma upuris, es esmu guvis panākumus caur konfrontāciju, piedošanu un problēmas risināšanu. Ja kāds man pasaka kaut ko aizvainojošu, es cenšos atrast veidu, kā palīdzēt viņam saprast, kāpēc tas bija aizvainojoši. Tā ir iespēja ne vien piedot, bet arī veidot attiecības, lai šis cilvēks uz Toniju Pārkeru paskatītos ne tikai kā uz afroamerikāni, bet arī kā uz Dieva bērnu. Jēzus mācīja piedot (skat. Mateja 18:21–35), un Viņš mums mācīja, ka tad, kad mēs tiekam aizvainoti, mums ir jāiet pie šī cilvēka un tas jāizrunā (skat. Mateja 18:15).”7
2. Apgūstiet vērtīgas mācības no sāpīgām pieredzēm (skat. Mācības un Derību 122:7).
Mācītājs Amoss K. Brauns pastāstīja stāstu par Hovardu Vašingtonu Trūmenu. Hovardam kaimiņos dzīvoja kāda sieviete, kura slikti izturējās pret viņa ģimeni, jo viņi bija melnādaini, — viņa pat Trūmenu pagalmā meta vistu kūtsmēslus.
Kad šī sieviete saslima, Hovarda māte viņai aiznesa zupu un rozes. Ar pateicību sieviete jautāja, no kurienes ir šīs rozes. Trūmenas kundze paskaidroja: „Kamēr jūs [mūsu pagalmā] metāt vistu mēslus, Dievs sagatavoja augsni.”
„Tieši tā mums ir jārīkojas, saskaroties ar ļaunumu,” teica mācītājs Brauns. „Izmantojiet mēslus, lai ar ticību Dievam tos pārvērstu par rožu dārzu.”8
3. Vērsieties pie Kristus, lai saņemtu dziedināšanu un vadību. Uzticot Glābējam savas sāpes un sekojot Viņam, jūs gūsiet mieru.
Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, ka papildus tam, ka Jēzus Kristus mūs atpestīja no grēka, apmierinot prasības, kas taisnībai ir pār mums, Viņš arī „dzēsa tās parādsaistības, ko taisnība ir parādā mums, mūs dziedinot un atlīdzinot mums visas ciešanas, ko mēs izciešam nepelnīti”.9
Glābējs mums sniedz nevainojamu piemēru, kam sekot. Viņš mums mācīja, kā rīkoties, kad mēs tiekam aizvainoti (skat. Mateja 18:15), vajāti (skat. Mateja 5:38–48) un pat netaisnīgi notiesāti uz nāvi (skat. Lūkas 23:34).