„Tas Kungs bija ar Jāzepu”, Liahona, 2022. gadamarts/aprīlis
Nāciet, sekojiet Man!
Tas Kungs bija ar Jāzepu
Piedzīvojot dzīvē gan kāpumus, gan kritumus, mēs varam daudz mācīties no sendienu pravieša Jāzepa piemēra.
Joseph Explaining Pharoah’s Dreams (Jāzeps izskaidro faraona sapņus), Žans Adriens Giņē (Jean Adrien Guignet), Musée des Beaux-Arts, Ruāna, Francija / Bridgeman Images
Pirms vairākiem gadiem mēs ar ģimeni ļoti nopriecājāmies, kad uzzinājām, ka mana sieva, Terija, gaida mūsu ceturto bērnu. Tomēr pēc vairākiem grūtniecības mēnešiem Terijai uzstādīja potenciāli bīstamu diagnozi. Drošākā iespēja bija doties uz slimnīcu, kur viņa varētu saņemt pastāvīgu aprūpi. Viņai tika noteikts gultas režīms, lai grūtniecība turpinātos, cik ilgi vien iespējams.
Šis kļuva par tumšu un smagu laiku mūsu ģimenei un jo īpaši Terijai. Viņa jutās ļoti vientuļa. Un man bija ļoti grūti rūpēties par trīs maziem bērniem, strādājot un kalpojot par bīskapu. Dzīve šķita haotiska un sarežģīta.
Vientulības brīžos Terija rada mierinājumu brīnišķīgas garīgās dziesmas vārdos:
Vēlos ik brīdi Tevim līdzās būt,
Tikai caur Tevi tīrs es varu kļūt.
Kurš cits vēl mācīs, vadīs, pasargās?
Paliec ar mani mūžam Pestītāj! 1
Tas Kungs bija kopā ar mums
Galu galā bija nepieciešama neatliekama operācija, lai mūsu dēls, Džeiss, varētu ierasties pasaulē. Gan māte, gan dēls saņēma gādīgu aprūpi, jo Terija jau atradās slimnīcā. Mēs sajutām Tā Kunga aizsardzību savā dzīvē.
Džeiss piedzima četras nedēļas par agru un tika ievietots jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā. Mēs atgriezāmies mājās bez sava bērniņa. Nākamā mēneša laikā mēs katru dienu devāmies uz slimnīcu. Dzīve kļuva ļoti grūta.
Taču, neskatoties uz to, mēs sajutām Tā Kunga roku. Džeiss auga, līdz mēs vārējam viņu vest mājās, un brīdis, kad mūsu ģimene atkal apvienojās, bija brīnišķīgs.
Tad mēs uzzinājām, ka Džeisam ir sagitālā sinostoze — slimība, kad galvaskausa kauli pārāk ātri saaug kopā. Šī iemesla dēļ bērniņa galva nevar augt. Vienīgā ārstēšanas iespēja bija viņu operēt, lai izņemtu lielu daļu viņa galvaskausa, un tas notika tad, kad viņam bija tikai trīs mēneši. Mēs izturējām šo pārbaudījumu, pateicoties lūgšanām un priesterības svētībām. Jau atkal mēs sajutām Tā Kunga roku savā dzīvē. Mēs saņēmām gan atbildes uz lūgšanām, gan svētības. Operācija bija veiksmīga. Jau atkal dzīve sāka iet uz augšu.
Kāds gan dzīves karuselis tas bija! Pateicoties šim laikam, Tas Kungs mums sniedza daudzas mācības. Mēs zinām, ka Viņš šajā ceļā bija ar mums.
Jāzeps piedzīvoja kāpumus un kritumus
Joseph Sold into Egypt (Jāzeps tiek pārdots verdzībā uz Ēģipti), Viljams Brasijs Houls, © Look And Learn / Bridgeman Images
Studējot par Jāzepa dzīvi Vecajā Derībā, mēs atklājam, ka arī viņa dzīvē bija gan kāpumi, gan kritumi. Un mēs mācāmies, ka Tas Kungs vienmēr bija ar viņu — gan labos, gan sliktos laikos.
Svārki, ko Jēkabs uzdāvināja Jāzepam, bija skaists Jēkaba mīlestības apliecinājums. Taču tas bija arī kaitinošs atgādinājums Jāzepa brāļiem par attiecībām starp Jāzepu un viņu tēvu.
Kad brāļi devās pabarot tēva ganāmpulkus, Jēkabs palūdza Jāzepam doties viņus apraudzīt. Jāzeps izpildīja viņa lūgumu. Tomēr šķiet, ka pa ceļam viņš apmaldījās. Tāpēc Tas Kungs sūtīja kādu vīru, lai viņš Jāzepam pateiktu, kur viņš var atrast savus brāļus (skat. 1. Mozus 37:15–17).
Kad Jāzepa brāļi pret viņu sazvērējās un vēlējās viņu nogalināt, ne jau tikai nejaušības dēļ viņiem garām devās karavāna, kas bija ceļā uz Ēģipti. Tā vietā, lai Jāzepu nogalinātu vai atstātu viņu nomirt bedrē, viņa brāļi viņu pārdeva karavānai. (Skat. 1. Mozus 37:25–28.)
Tā Kunga vadība jau atkal bija acīmredzama, kad karavāna pārdeva Jāzepu Potifaram — faraona sardzes priekšniekam. Pat būdams kalps, Jāzeps katru pieredzi spēja pārvērst par kaut ko labu. Potifars iecēla Jāzepu par sava nama pārvaldnieku. Visu, kas viņam piederēja, viņš ielika Jāzepa rokās. (Skat. 1. Mozus 39:4.) Jāzeps pēc piedzīvotajām grūtībām nu pieredzēja labākus laikus. Tagad viņš baudīja Potifara nama iespējas un privilēģijas.
Taču šis veiksmes brīdis neturpinājās ilgi. Kad Jāzeps bēga, lai izvairītos no Potifara sievas nepiedienīgā piedāvājuma, viņa to apsūdzēja netiklībā. Neskatoties uz to, ka viņas apsūdzība bija nepatiesa, Jāzeps vienkārši varēja saņemt nāvessodu. Tas ir apbrīnojami, ka tā vietā viņš vien tika ielikts cietumā. Tā Kunga roka jau atkal bija pasargājusi Jāzepu.
Apbrīnojamā ticība
Ja jūs tiktu netaisnīgi iemesti cietumā, ko jūs darītu? Ja nu kādam bija iemesls kļūt mazdūšīgam un rūgtuma pilnam, tad tas bija Jāzeps. Šis nežēlīgais kritums varēja viņam vienkārši likt domāt: „Kāda gan jēga censties kalpot Dievam? Viņš mani tikai soda.” Taču Jāzeps nekļuva rūgtuma pilns vai nevainoja To Kungu, un viņš nepadevās. Viņa apbrīnojamā ticība nekad nesašķobījās.
Un pat tumšajās apcietinājuma dienās Tas Kungs nepameta Jāzepu. Pirmkārt, Tas Kungs deva iespēju Jāzepam izskaidrot sulaiņa un maiznieka sapņus (skat. 1. Mozus 40. nodaļu). Pēc dažiem gadiem, kad šis gadījums radīja iespēju izskaidrot faraona sapni, Jāzeps saprata, ka šīs spējas nāca no Dieva (skat. 1. Mozus 41:16). Faraons ne vien atbrīvoja Jāzepu no cietuma, bet arī „iecēla [viņu] pār visu Ēģiptes zemi” (1. Mozus 41:43). Pēc gadiem ilgām ciešanām un grūtībām Dievs deva iespēju Jāzepam kļūt par ietekmīgu cilvēku Ēģiptē — otru ietekmīgāko cilvēku aiz faraona, tā ļaujot viņam piedzīvot vēl citus panākumus savā dzīvē.
Dievs to visu dara mūsu labumam
Galu galā Jāzeps atkal satika savus brāļus — tos, kuri pret viņu sazvērējās un pārdeva verdzībā. Viņš varēja būt pret viņiem skarbs. Viņš tos varēja vainot par „sašutumu izraisošu netaisnību”, ko viņi tam bija nodarījuši. 2
Taču Jāzeps saprata, ka Tas Kungs pārraudzīja viņa dzīves kāpumus un kritumus. Viņa paziņojums brāļiem sniedz ieskatu par šo izpratni:
„„Jūs gan bijāt iecerējuši man ļaunu darīt, bet Dievs to ir par labu vērsis, gribēdams, kā šodien redzams, daudz ļaužu saglabāt dzīvus.
Bet tagad nebīstaities, es gādāšu par jums un jūsu bērniem.” Tā viņš tos mierināja un runāja uz to sirdīm” (1. Mozus 50:20–21).
Piedzīvojot kāpumus un kritumus, šis ir lielisks atgādinājums tam, ka Dievs visu dara mūsu labumam. Tas Kungs šo pašu principu izskaidroja pēdējo dienu Jāzepam (Džozefam):
„Ja tu esi aicināts iziet cauri bēdām; …
ja tu tiec apsūdzēts ar visāda veida viltus apsūdzībām; ja tavi ienaidnieki krīt tev virsū; ja viņi atrauj tevi no tava tēva un mātes, … un tu [tiec] ievilkts cietumā, …
… Zini, Mans dēls, ka tas viss dos tev pieredzi un nāks tev par labu” (Mācības un Derību 122:5–7).
Grūtības ir bijušas vienmēr
Saskaroties ar pārbaudījumiem, mēs ar Teriju radām mierinājumu šajā Dieva pravieša teiktajā:
„Es gribu, lai jūs saprastu, ka laicīgajā dzīvē vienmēr ir bijušas un vienmēr būs grūtības. Taču, zinot to, ko mēs zinām, un dzīvojot tā, kā tas no mums tiek sagaidīts, patiesi nav vietas un attaisnojuma pesimismam un izmisumam. …
… Tādēļ es ceru, ka jūs neuzskatīsiet, ka visas pasaules grūtības ir trāpījušās jūsu desmitgadē vai ka nevienam nekad nav gājis sliktāk par jums, vai ka nekad nekļūs labāk. Jums par mierinājumu es vēlos teikt, ka ir gājis sliktāk un ka vienmēr būs labāk. Vienmēr būs labāk — it īpaši tad, ja mēs dzīvosim saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju, to mīlēsim un dosim tam iespēju uzplaukt savā dzīvē.” 3
Stāstā par Jāzepu, kā arī ņemot vērā bēdīgos notikumus pasaulē ir viegli pamanīt, ka ar labiem cilvēkiem notiek kas slikts. Tas, ka mēs dzīvojam taisnīgi, nenozīmē, ka mēs varēsim izvairīties no pārbaudījumiem un bēdām savā dzīvē. Taču tāpat kā Tas Kungs bija kopā ar Jāzepu viņa likstās, Viņš būs kopā arī ar mums. Mēs neizbēgami pieredzēsim pārbaudījumus. Bet, ja mēs tiem iesim cauri ar apņēmību Viņu uzklausīt, Tas Kungs mūs vadīs un iedvesmos tieši tāpat, kā Jāzepu.