„Dosimies uz templi!”, Liahona, 2022. gadamarts/aprīlis
Pēdējo dienu svēto balsis: ticīgās sievietes
Dosimies uz templi!
Kad es lūdzu, lai zinātu, kā palīdzēt savai vīramātei, man prātā ienāca templis.
Bogotas Kolumbijas templis, Ivana Ortiza Ponces fotogrāfija
Covid-19 pandēmijas laikā Bogotas Kolumbijas templis bija slēgts. Tā kā es templi vairs apmeklēt nevarēju, es dažkārt to izstaigāju savā prātā, atceroties, kādu darbu es tur biju veikusi, būdama tempļa darbiniece.
Neilgi pēc tam, kad Kolumbijā iestājās Covid-19 karantīna, mana vīramāte smagi saslima. Kad es lūdzu, lai zinātu, kā viņai palīdzēt, man prātā ienāca templis.
Domājot par templi, es sajutu Svētā Gara pamudinājumu pajautāt savai vīramātei, vai viņa kopā ar mani vēlētos iztēloties, kā apmeklē „vienu no skaistākajām vietām uz Zemes”.
Vārgā balsī viņa atbildēja: „Jā.”
Mēs iztēlojāmies, kā uzsākam ceļu no viņas mājām Medelīnā, tad braucam uz manām mājām Bogotā un pēc tam dodamies uz templi. Mēs iztēlojāmies, kā ieejam un kalpojam templī. Mēs iztēlojāmies, kā kopā sēžam celestiālajā istabā, izsakot pateicību Tam Kungam.
Vēlāk mēs lūdzām Debesu Tēvam, lai mana vīramāte, saskaņā ar Viņa gribu, varētu atgūt veselību un galu galā varētu fiziski atgriezties templī. Tā bija īpaša, svēta pieredze, kas viņu stiprināja un iedrošināja.
Viens no stāstiem par Glābēju, kas mani saviļņo visvairāk, notika Kapernaumā. Šajā stāstā tiek mācīts, ka Tas Kungs var svētīt un dziedināt citus caur ģimenes locekļu un draugu palīdzību.
Kad Kapernaumas ļaudis uzzināja, ka Jēzus atrodas konkrētā mājā, viņi pie Viņa atveda triekas ķertu vīru.
„Un, kad tie nevarēja pie Viņa klāt tikt ļaužu dēļ, tad tie atsedza jumtu tur, kur Viņš bija, un, uzplēsuši to, nolaida gultu, kurā triekas ķertais gulēja.”
Kad Jēzus redzēja viņu ticību, Viņš šim vīram teica: „Celies, ņem savu gultu un ej mājās.” (Skat. Marka 2:1–11.)
Tāpat kā triekas ķertais vīrs, arī mana vīramāte tika dziedināta ar Glābēja spēku, pateicoties priesterības svētībai, viņas ticībai un viņas ģimenes un draugu ticībai.
Šajā nedrošajā laikā es zinu, ka mēs varam saņemt vadību, lai stiprinātu un iedrošinātu tos, kuriem tas ir vajadzīgs. Ja mēs vēršamies pie Debesu Tēva un vienmēr atceramies Viņu un Viņa Dēlu, mēs varam iegūt mieru, cerību un dziedināšanu.