Drosme uzrunāt un palīdzēt

Ja mēs pārvarēsim bailes, mēs kļūsim par darbarīku Dieva rokās pārmaiņu radīšanai.

Šajos laikos mums, ticīgiem cilvēkiem, ir īpaši nepieciešama drosme, pat mūsu kalpošanas pieredzēs. Jānis (vārdi ir mainīti) tika norīkots kalpot Pēterim, Baznīcas loceklim, kurš nekad nav apmeklējis dievkalpojumus bīskapijā. Jānis bažījās par to, kā uzrunāt Pēteri, jo viņš iepriekš viņu nebija saticis un neko par viņu nezināja. Taču, atceroties padomu — „mīli, dalies un aicini”, Jānis lūdza pēc vadības un devās pirmais nodibināt ar Pēteri draudzīgas attiecības. Bieži apciemojot, piezvanot un dažkārt dodoties kopā brokastot, viņš veltīja laiku, lai iepazītu Pēteri. Jānis ļoti labi iepazina Pēteri, un Pēteris uzticējās viņu draudzībai. Kad vien viņam bija nepieciešama palīdzība, viņš dabiski vērsās pie Jāņa, kurš ar prieku atsaucās.

Kādu dienu Jānis saņēma pamudinājumu par to, ka Pēteris, iespējams, bija gatavs aicinājumam — atgriezties baznīcā. Kādā no apmeklējuma reizēm viņš pavisam dabiski izteica šo domu. Pēteris ieturēja nelielu pauzi. „Es neesmu bijis baznīcā 17 gadus,” viņš teica. „Bet zini, es laikam iešu.” Kad Pēteris ieradās bīskapijā, Jānis viņu tur sagaidīja un apsēdās viņam blakus. Jānis bija pateicīgs par to, ka spēja pārvarēt savas sākotnējās bailes. Pateicoties šiem pūliņiem, abi vīri kļuva par patiesiem draugiem, kas svētīja viņu dzīves.

Smelties drosmi

Vecās Derības stāsts par Esteri (skat. Esteres 1.–10. nod.) māca daudzus principus, taču tas vislabāk ir zināms kā stāsts par drosmi. Estere bija ļoti jauna jūdu sieviete, kad viņa tika izraudzīta par ķēniņieni, un viņa parādīja lielu drosmi, riskēdama ar savu dzīvību, lai glābtu savu tautu.

Ar viltu tika panākts, ka ķēniņš izdeva rīkojumu — nogalināt visus jūdus tajā valstī. Estere nāca klajā ar plānu, kam bija nepieciešama liela drosme un kas, iespējams, bija vienīgā iespēja likt ķēniņam mainīt savas domas.

Saskaņā ar viņas kultūras tradīciju, došanās pie ķēniņa bez uzaicinājuma varēja beigties ar nāvessodu. Taču viņa drosmīgi īstenoja savu plānu un lūdza savai tautai gavēt kopā ar viņu (skat. Esteres 4:16). Pateicoties viņas un citu cilvēku drosmīgajai rīcībai, viņa spēja pārliecināt ķēniņu mainīt izdoto rīkojumu. Esteres un viņas tautas lūgšanas tika atbildētas.

Mēs varam uzlūkot Esteri kā drosmes piemēru arī kalpošanā, atmetot savas bailes, lai iepazītu cilvēkus un viņiem palīdzētu to izaicinājumos.

Principi, ko apdomāt

Ko mēs varam darīt, ja kalpojot jūtamies ārpus savas komforta zonas?

Jānis lūdza, lai saņemtu Dieva vadību. Ar Dieva palīdzību mēs varam pārvarēt bailes (skat. Psalmu 34:4).
Arī mēs varam lūgt, lai sajustu Tā Kunga mīlestību pret citiem. „Pilnīgā mīlestība aizdzen bailes” (1. Jāņa 4:18).
Gluži kā Estere, arī mēs varam stiprināt savu ticību ar gavēšanu un lūgšanu, lai rīkotos (skat. Esteres 4:3).
Mēs varam paļauties uz to, ka derību ievērošanā ir spēks (skat. Mācības un Derību 110:9). Dzīve saskaņā ar derībām ļauj mums saņemt Viņa palīdzību.
Mēs varam stiprināt savu ticību, gavējot un attiecinot uz sevi Tā Kunga dotos solījumus mums. Apdomājiet šajos pantos sniegtos solījumus: 5. Mozus 31:5; Jesajas 41:10; 2. vēst. Timotejam 1:7; Mācības un Derību 6:33.

Ko mēs varam darīt?

Iemantojiet drosmi uzrunāt un palīdzēt. Dievs jums palīdzēs, ja centīsieties kādu iepazīt vai aicināt uz tādu rīcību, kas varētu svētīt šī cilvēka dzīvi.