Jūs nekad neesat vieni

Vai kādreiz esat jutušies vientuļi vai izjutuši bailes par nākotni? Pravieša Elīsas kalps arī tā sajutās, kad redzēja, kā sīriešu karaspēks ar zirgiem un ratiem ielenca Dotanu, Elīsas dzimto pilsētu.

Bailēs kalps Elīsam sauca: „Kungs! Ko nu darīsim?” (2. Ķēniņu 6:15)

Ticībā Elīsa atbildēja: „Nebīsties, jo to, kas ir ar mums, ir vairāk nekā to, kas ir pie viņiem.” (16. pants) Pēc tam Elīsa lūdza, lai Tas Kungs atver viņa kalpa acis, un viņš ieraudzīja „[ugunīgos zirgus un ratus] visapkārt ap Elīsu” (17. pants).

„Iespējams, ka pienāk brīži, kad jums, līdzīgi kā šim kalpam, ir grūti saskatīt, kā Dievs darbojas jūsu dzīvē, — brīži, kad jūs jūtaties aplenkti, — kad laicīgie pārbaudījumi nospiež jūs uz ceļiem. Gaidiet un paļaujieties uz Dievu un Viņa nolikto laiku, jo jūs no visas sirds varat uzticēties Viņa sirdij. … Arī jūs varat lūgt, lai Tas Kungs atver jūsu acis un jūs varētu redzēt to, ko jūs parasti nepamanāt.” (Mišela D. Kreiga, „Acis, kas redz”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2020. g. nov., 15. lpp.).

Lai arī mēs viņus neredzam, Tas Kungs un Viņa eņģeļu karaspēks mūs ieskauj (skat. Mācības un Derību 84:88). „Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?” (Romiešiem 8:31.)