„Darbarīks Tā Kunga rokās”, Liahona, 2022. gada jūlijs/augusts.
Nāciet, sekojiet Man!
Esteres gr.
Darbarīks Tā Kunga rokās
Ja mēs sekojam Garam un mums piemīt labprātīga sirds, Tas Kungs mūs vadīs, lai paveiktu to, kas Viņam ir nepieciešams.
Dilīnas Māršas ilustrācija
Būt par darbarīku Tā Kunga rokās patiesībā ir gaužām vienkārši. Mums ir tikai jāļauj Garam mūs vadīt un jāsmeļas drosme sekot Viņa pamudinājumiem. Gluži tā notika, kad mani sievas vecāki 1968. gadā pievienojās Baznīcai. Kāds jauns misionārs, kurš vēlējās būt par darbarīku Tā Kunga rokās, palīdzēja atvest viņas ģimeni uz Baznīcu.
Mani sievas vecāki tikās ar misionāriem vienu reizi, taču pēc tās mans sievastēvs nevēlējās turpināt tikties. Pēc tam uz šo reģionu tika nosūtīts jauns misionārs, elders Fetcers, un viņš kopā ar savu pārinieku sajuta pamudinājumu šo ģimeni apmeklēt un tai kalpot. Elders Fetcers spēja uzrunāt šīs ģimenes locekļu sirdis tādā veidā, kā citi misionāri nebija spējuši.
Nākamos sešus mēnešus misionāri kalpoja šai ģimenei saskaņā ar tās vajadzībām. Laika gaitā manas sievas vecāki sajuta Gara pieskārienus un viņi pievienojās Baznīcai. Viņi saņēma svētības, ko gūstam, noslēdzot un turot derības. Pateicoties viņiem, vēl citas ģimenes pievienojās Baznīcai un saņēma evaņģēlija svētības.
Daļēji tas notika tāpēc, ka kāds jaunais vīrietis no Jūtas štata bija gatavs ļaut Dievam savā dzīvē gūt virsroku. Viņš atrada drosmi atstāt savas ērtās mājas, apgūt jaunu valodu un kalpot Tam Kungam Brazīlijā.
Vienkārša saruna
Aptuveni pirms gada mana sieva Alesandra saņēma telefonā īsziņu no kādas mūsu iepriekšējās bīskapijas māsas Brazīlijā. Bija pagājuši vairāk nekā divi gadi kopš viņu pēdējās tikšanās. Šī māsa uzrakstīja: „Vienā no dzīves sliktākajām dienām es kaut kādā veidā biju nonākusi baznīcā. Tur tu mani ieraudzīji. Tu paņēmi mani pie rokas un aicināji apsēsties blakus. Es ar tevi sarunājos. Tu mani uzklausīji un sniedzi man padomu.”
Tolaik tā šķita vienkārša saruna. Bet izrādījās, ka tā manai sievai bija iespēja būt par darbarīku Tā Kunga rokās. Viņa kalpoja šai dārgajai māsai, kuras dzīve tobrīd bija izaicinājumu pilna. Alesandra par to daudz nedomāja. Viņa vienkārši sajuta pamudinājumu uzklausīt un piedāvāt mierinājumu, un viņa rīkojās saskaņā ar šo pamudinājumu. Un vairāk nekā pēc diviem gadiem viņa no šīs māsas saņēma īsziņu, paužot savu pateicību.
Pateicoties šiem notikumiem, es iemācījos, ka mums nav vajadzīgs aicinājums, lai būtu par darbarīku Tā Kunga rokās. Mums ir tikai nepieciešama vēlēšanās. „Tāpēc, ja jums ir vēlēšanās kalpot Dievam, jūs esat aicināti šim darbam” (Mācības un Derību 4:3).
„Tieši šā laika dēļ”
Vecajā Derībā mēs lasām par vēl kādu personu, kura kalpoja par darbarīku Dieva rokās. Estere bija jauna sieviete, kura agrā bērnībā zaudēja savus vecākus. Viņu uzaudzināja brālēns Mordohajs.
Pēc tam, kad ķēniņš Ahasvers izšķīrās no ķēniņienes Vašti, viņš izraudzījās Esteri par savu jauno ķēniņieni. „Tad ķēniņš iemīlēja Esteri vairāk par visām sievām, un viņa ieguva viņa laipnību un labvēlību” (Esteres 2:17). Estere bija jūdu izcelsmes, taču ķēniņš par to nezināja.
Hamans, viens no ķēniņa padomdevējiem, saņēma paaugstinājumu un tagad pārraudzīja visus lielkungus savā galmā (skat. Esteres 3:1). Viņš nāca klajā ar sazvērestību, „lai iznīcinātu, nokautu un izdeldētu visus jūdus, no zēna līdz sirmgalvim” (Esteres 3:13).
Kad Estere uzzināja par Hamana sazvērestību, Mordohajs mudināja Esteri parunāt ar ķēniņu. Šāda rīcība pakļāvu viņu pašu lielam riskam, taču Mordohaja vārdi viņu iedrošināja. Viņš paziņoja: „Kas zina, vai tu tieši šā laika dēļ neesi kļuvusi ķēnišķīgā godā?” (Esteres 4:14.)
„Ja es aiziešu bojā, tad aiziešu bojā,” viņa atbildēja (Esteres 4:16) un devās pie ķēniņa bez iepriekšējā uzaicinājuma. Šādu rīcību varēja sodīt ar nāvi. Pateicoties savai drosmei, Estere atstāja uz ķēniņu ietekmi. Tā rezultātā viņš izdeva rīkojumu pasaudzēt jūdus. Šajā rīkojumā viņš „atļāva jūdiem katrā atsevišķā pilsētā sapulcēties un aizstāvēt savu dzīvību” (Esteres 8:11).
Katra loma ir svarīga
Estere bija gatava būt par darbarīku Tā Kunga rokās. Dzīve saskaņā ar paklausību un ziedošanos viņu tam bija sagatavojusi. Domājot par to, kā viņa devās bez uzaicinājuma pie ķēniņa iekšējā pagalmā, es apbrīnoju viņas drosmi. Tas man atgādina mums visiem sniegto prezidenta Rasela M. Nelsona aicinājumu — ļaut Dievam savā dzīvē gūt virsroku.1 Estere bija gatava ļaut Dievam savā dzīvē gūt virsroku.
Esteres brālēns Mordohajs arī bija darbarīks Tā Kunga rokās. Viņš bija labi Esteri izaudzinājis. Viņš viņai sniedza atbalstu, drosmi un iedvesmu. Mums katram ir loma, kas jāpiepilda, un katra loma ir vienlīdz svarīga un būtiska.
Tas Kungs aizveda Esteri līdz ķēniņa namam ar mērķi, un tas bija — izglābt jūdus. Tas Kungs mūs aizved tur, kur mēs varam palīdzēt īstenot Viņa mērķi, gluži kā tas bija Esteres gadījumā. Šī iemesla dēļ mums ir jābūt gataviem un cienīgiem, kad Viņš sniedz mums šādas iespējas.
Iespējas ir mums visapkārt
Iespējas būt par darbarīku Tā Kunga rokās rodamas mums visapkārt. Mūsu pienākums ir būt gataviem rīkoties. Bieži vien mēs nezinām, kur vai kā šīs iespējas parādīsies. Mums jādzīvo cienīgi, lai Svētā Gara klātbūtne būtu ar mums un mēs iemantotu labprātīgu sirdi. Tad Tas Kungs mūs vadīs, lai paveiktu to, kas Viņam ir nepieciešams.
Mācības un Derību 35:3 Tas Kungs uzrunā Sidniju Rigdonu, sakot: „Es esmu raudzījies uz tevi un taviem darbiem. Es esmu dzirdējis tavas lūgšanas un sagatavojis tevi lielākam darbam.”
Tas Kungs mūs pazīst, un Viņam ir darbs katram no mums. Dažkārt tikai mēs varam paveikt šo darbu. Šis darbs var būt mājās, kur vecāki palīdz grūtībās nonākušajam dēlam vai meitai. Šis darbs var skart arī mūsu Baznīcas pienākumus. Patiesībā, tas var būt jebkad, jebkur, ar jebko.
Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, kurš tobrīd bija otrais padomnieks Augstākajā prezidijā, teica: „Tas Kungs deva jums šos pienākumus ar nolūku. Iespējams, pastāv cilvēki un sirdis, ko vienīgi jūs spējat aizsniegt un aizskart. Visticamāk, neviens cits to nevarētu paveikt tieši šādā veidā.”2
Prezidents Uhtdorfs arī teica: „Tiecoties līdzināties [Glābēja] nevainojamajam piemēram, mūsu rokas var kļūt par Viņa rokām, mūsu acis par Viņa acīm, mūsu sirds par Viņa sirdi.”3
Gluži kā Estere, Mordohajs, elders Fetcers, mana sieva un daudzi citi — mēs visi varam būt par darbarīkiem Tā Kunga rokās.