„Tā Kunga vadībā”, Liahona, 2022. gada jūlijs/augusts.
Pēdējo dienu svēto balsis
Tā Kunga vadībā
Saskaroties ar likstām, es uzzināju, ka varu paveikt grūtus uzdevumus.
Būdams ASV Jūras kara flotes rezerves vienības medbrālis, anesteziologs, es tiku iesaukts un norīkots Covid-19 pandēmijas laikā ārkārtas lauka hospitālī Džeikoba K. Dževitsa sanāksmju centrā Ņujorkas pilsētā, personīgi sniedzot aprūpi Covid-19 uzliesmojumā.
Uzsākot pildīt savus pienākumus, manu prātu pārņēma raizes. Es biju īpaši noraizējies par pacientu aprūpi un cīņu ar šo novājinošo vīrusu.
Es jutos kā Nefijs, kurš tika „vadīts no Gara, nezinādams iepriekš to, ko [darīs]” (1. Nefija 4:6). Šī doma man palīdzēja paļauties uz Debesu Tēvu un bieži lūgt par to, lai es varētu sadzirdēt Viņa balsi, sekot Viņa norādījumiem un sniegt saviem pacientiem pēc iespējas labāku aprūpi.
Manā pirmajā nakts maiņā tika ievests pacients kritiskā stāvoklī. Mēs ar kolēģiem sākām novērtēt viņa stāvokli, kad uzreiz atklājām, ka viņš var sarunāties tikai spāņu valodā. Tobrīd es biju vienīgais, kurš runāja spāņu valodā, ko biju apguvis savā misijā Venecuēlā.
Kad uzrunāju pacientu, viņš pajautāja, vai viss būs kārtībā. Es viņu iedrošināju, sakot, ka viņš saņem labāko iespējamo aprūpi. Es viņa acīs saskatīju zināmu uzticību un mierinājumu. Tās nakts laikā es bieži piegāju pie viņa gultas, veicot nepieciešamos mērījumus un pastāstot par jaunākajām izmaiņām. Dažu dienu laikā viņa stāvoklis izteikti uzlabojās un viņu izrakstīja.
Šajā norīkojumā es saskāros ar daudziem pacientiem, kuri galvenokārt runāja spāņu valodā. Manas spējas viņus uzrunāt sniedza šiem pacientiem atvieglojumu un iedrošinājumu viņu atveseļošanās laikā.
Pārdomājot šo pieredzi, kad meklēju debesu vadību tam, kā vislabāk aprūpēt pacientus, man prātā ienāca eldera Brūka P. Heilza no Septiņdesmitajiem padoms. Viņš teica, ka Debesu Tēvs ir iesaistīts „mūsu dzīves niansēs” un ka „mēs esam tiesīgi saņemt pastāvīgu dievišķo vadību caur Svētā Gara ietekmi un iedvesmu”.1
Es ātri vien atklāju, ka manas spāņu valodas prasmes bija tikpat vērtīgas, kā manas zināšanas medicīnā. Aprūpējot citus, es arī guvu skaidru priekšstatu, ka, saskaroties ar likstām, Tā Kunga vadībā es varu paveikt grūtus uzdevumus.