Los, Nrog Kuv Mus
Cuaj Hlis Ntuj 21–27. 3 Nifais 12–16: “Kuv Yog txoj Kev Cai, thiab txoj Kev Kaj”


“Cuaj Hlis Ntuj 21–27. 3 Nifais 12–16: ‘Kuv Yog txoj Kev Cai, thiab txoj Kev Kaj,’” Los, Nrog Kuv Mus—Rau Ib Leeg thiab Tsev Neeg: Phau Ntawv Maumoos 2020 (2020)

“Cuaj Hlis Ntuj 21–27. 3 Nifais 12–16”, Los, Nrog Kuv Mus—Rau Ib Leeg thiab Tsev Neeg: 2020

Daim Duab
Yexus taw tes rau Ob tug Tim Thawj

Peb Nifais: Kaum Ob Leeg No uas Kuv Tau Xaiv, los ntawm Gary L. Kapp

Cuaj Hlis Ntuj 21–27

3 Nifais 12–16

“Kuv Yog txoj Kev Cai, thiab txoj Kev Kaj”

Muaj tej ntsiab cai ntau uas koj nrhiav tau nyob hauv 3 Nifais 12–16. Twb tau hais txog ib txhia nyob hauv tus txheej txheem qhia no, tiam sis tej zaum koj yuav nrhiav tau lwm lub ntsiab cai thiab. Cia Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej, los ntawm Nws tus Ntsuj Plig, qhia koj tias koj xav tau dab tsi tam sim no.

Sau Ntawv txog Koj tej Kev Tshoov Siab

Ib yam li Yexus cov thwj tim uas sib sau ua ke nyob rau ntawm lub roob hauv Kalilais, cov neeg uas sib sau ua ke nyob ntawm lub tuam tsev hauv Huaj Vam twb tau ua raws li kev cai Mauxes. Lawv tau ua li no vim kev cai no twb taw lawv tej ntsuj plig mus rau Khetos (saib Yakhauj 4:5), thiab tam sim no Khetos nyob ntawm lawv xub ntiag, tshaj tawm txog ib txoj kev cai siab dua. Tiam sis peb cov uas yeej tsis tau ua raws li kev cai Mauxes yeej pom tau tias txoj kev cai uas Yexus tsa rau Nws cov thwj tim yeej yog ib txoj kev cai siab dua. Nws tshaj tawm tias, “Kuv xav kom nej ua neeg zoo tag nrho” (3 Nifais 12:48). Yog cov lus no ua rau koj xav tias koj tsis tsim nyog, cia li nco ntsoov tias Yexus kuj hais tias, “Cov neeg pluag ntawm sab ntsuj plig uas los cuag kuv tau koob hmoov, vim lub nceeg vaj ceeb tsheej yog lawv li” (3 Nifais 12:3). Txoj kev cai siab dua yog ib txoj kev caw peb—ib txoj kev ntxiv uas hais tias “Cia li los cuag kuv thiab nej cia li txais kev cawm seej” (3 Nifais 12:20). Ib yam li Mauxes txoj kev cai, txoj kev cai no taw ntsoov mus rau Khetos—uas yog tib Tug uas cawm tau peb thiab ua rau peb hloov ua zoo tag nrho. Nws hais tias, “Saib seb, kuv yog txoj kev cai, thiab txoj kev kaj. Ntsia ntsoov kuv, thiab nyiaj mus kom txog thaum kawg, thiab nej yuav muaj txoj sia” (3 Nifais 15:9).

Daim Duab
lub cim txog kev kawm ntawm yus ib leeg

Tej lub Tswv Yim Kawm Vaj Lug Kub ntawm Yus Ib Leeg

3 Nifais 12–14

Tus Cawm Seej tej lus qhia yeej qhia kuv paub ua ib tug thwj tim tseeb.

Muaj tej lus tseeb, tej lus ntuas, thiab tej lus ceeb toom nyob hauv 3 Nifais 12–14. Nov yog ib txoj kev rau koj kawm thiab ua raws li tej yam uas tus Cawm Seej tau qhia nyob hauv tej tshooj no: Cia li xaiv ob peb nqe thiab sim seb koj puas txawj hais ntsiab lus uas ntev li ib kab lus xwb txog tej yam uas ob peb nqe ntawd qhia, pib li no hais tias “Yexus Khetos cov thwj tim tseeb …” Piv txwv hais tias, tej zaum ib lub ntsiab lus txog 3 Nifais 14:1–5 yuav hais li no “Yexus Khetos cov thwj tim tseeb yeej tsis txiav txim rau neeg.” Tej zaum koj yuav xav xaiv ib nqe los ntawm tej tshooj no uas muaj nqis rau koj thiab cim ntsoov los sis muab luam thiab tso rau ib qho chaw uas koj yuav pom ntau zaus. Xav seb koj yuav ua li cas kom ua raws li tej yam uas koj kawm koj thiaj yuav ua Yexus Khetos ib tug thwj tim zoo dua ntxiv.

Kuj saib Mathais 5–7; Lukas 6:20–49.

3 Nifais 12:1–2; 15:23–24; 16:1–6

Cov uas ntseeg tiam sis tsis tau pom yuav tau koob hmoov.

Piv rau tag nrho Vajtswv cov me nyuam, tsawg tus tau pom tus Cawm Seej thiab tau hnov Nws lub suab, zoo li cov neeg hauv Huaj Vam tau pom thiab hnov. Peb feem coob yeej zoo li cov neeg nyob hauv 3 Nifais 12:2; 15:23; and 16:4–6. Tus Tswv tau cog lus dab tsi rau cov neeg zoo li no nyob hauv tej nqe no? Tej lus cog tseg no los tau muaj li cas hauv koj lub neej?

Kuj saib Yauhas 20:26–29; 2 Nifais 26:12–13; Amas 32:16–18.

3 Nifais 12:21–30; 13:1–8, 16–18; 14:21–23

Tej kev ua ncaj ncees yeej tsis txaus; kuv lub siab yuav tsum huv thiab.

Ib lub ntsiab lus uas koj yuav kawm hauv tej tshooj no yog tus Cawm Seej txoj kev caw peb ua raws li ib txoj kev cai siab dua—tsis yog hais kom peb ua ncaj ncees xwb tiam sis muaj kev ncaj ncees hauv peb lub siab thiab. Nrhiav lub ntsiab lus thaum tus Cawm Seej hais txog kev sib cav sib ceg (3 Nifais 12:21–26), kev tsis txawj tuag (3 Nifais 12:27–30), kev thov Vajtswv (3 Nifais 13:5–8), thiab kev yoo mov (3 Nifais 13:16–18). Koj nrhiav tau tej yam ntxwv ntxiv twg? Koj yuav ua li cas kom koj lub siab xav tau tej yam dawb huv thiab tsis tsom ntsoov rau tej yam uas koj pom tau xwb?

3 Nifais 14:7–11

Yog kuv xav tau “tej yam uas zoo” los ntawm Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej, cev kuv yuav txais.

Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson hais tias: “Vajtswv puas xav nrog nej tham tiag? Xav tiag! … Au, yeej muaj ntau yam tsav uas nej Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej xav kom nej paub.” (“Tshwm Sim rau lub Koom Txoos, Tshwm Sim rau Peb lub Neej,” Ensign los sis Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2018, 95). Thaum koj nyeem tus Tswv tej lus caw nyob hauv 3 Nifais 14:7–11 kom koj thov, nrhiav, thiab khob, cia li xav txog “tej yam zoo” uas Nws xav kom koj thov. Tej nqe ntxiv no tej zaum yuav pab koj to taub koj yuav tsum ua li cas kom thov, nrhiav, thiab khob. Tej zaum tej nqe no yuav piav yog vim li cas Vajtswv tsis teb koj tej lus thov raws li koj xav: Yaxayas 55:8–9; Hilamas 10:5; Maulaunais 7:26–27, 33, 37; thiab Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 9:7–9.

Daim Duab
lub cim rau tsev neeg txoj kev kawm ua ke

Tej lub Tswv Yim rau Tsev Neeg Kev Kawm Vaj Lug Kub thiab Tsev Neeg Hmo Ua Ke

Thaum nej nyeem vaj lug kub nrog nej tsev neeg, tus Ntsuj Plig pab tau nej paub tias nej yuav tsum qhia txog tej ntsiab cai twg thiab yuav tsum sib tham txog tej yam twg kom pab nej tsev neeg. Ntawm no yog ob peb lub tswv yim.

3 Nifais 12:48

Txwj Laug Jeffrey R. Holland zaj lus “Ua Neeg Zoo Tag Nrho—Thaum Kawg” (Ensign los sis Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2017, 40–42) pab peb li cas kom to taub tus Cawm Seej tej lus hauv nqe no? Tej zaum nej yuav nrhiav tau kev pab nyob hauv Maulaunais 10:32–33.

3 Nifais 12:9, 38–42; 14:3–5, 12

Tej nqe no qhia dab tsi txog kev sib raug zoo hauv peb tsev neeg? Tej zaum nej tsev neeg yuav xav cuab hom phiaj ua ke kom rau siab ua raws li tej ntsiab cai no ntxiv.

3 Nifais 13:19–21

Tej zaum tej nqe no yuav ua rau nej tsev neeg xav sib tham txog tej yam uas muaj nqis rau nej tsev neeg. Puas muaj tej yam uas muaj nqis hauv lub ntiaj teb uas ua rau nej tsis khaws cia tej yam uas muaj nqis nyob saum ntuj ceeb tsheej? Tej zaum nej yuav xav qhia txog lub ntsiab no thaum nej coj nej tsev neeg nrhiav tej uas muaj nqis hauv nej lub tsev uas ua rau nej tsev neeg nco txog tej yam uas muaj nqis mus ib txhis li.

3 Nifais 14:7–11

Tej zaum cov me nyuam yau yuav nyiam ua si, raws li qhia 3 Nifais 14:8–9, thaum lawv thov kom tau ib yam khoom thiab txais ib yam uas txawv heev. Tus Cawm Seej xav kom peb paub dab tsi txog peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thaum Nws hais cov lus piv txwv no?

3 Nifais 14:15–20

“Cov txiv zoo” twg pab peb paub tias Joseph Smith, los sis tus Thawj Tswj Hwm ntawm lub Koom Txoos tam sim no, yog ib tug yaj saub tseeb?

3 Nifais 14:24–27

Cia li xav txog tej yam uas yuav pab nej tsev neeg xav txog zaj lus piv txwv hauv tej nqe no. Tej zaum nej tsev neeg yuav xav kos duab, piav tes taw, los sis muab tej yam tsa saum ib lub hauv paus ruaj nrees thiab ib lub pob zeb uas yog xuab zeb ua.

Yog xav tau tswv yim ntxiv txog kev qhia cov me nyuam, cia li saib lub lim tiam no tus txheej txheem qhia nyob hauv Come, Follow Me—For Primary.

Kev Qhia Zoo Dua Ntxiv

Siv ib yam khoom kom qhia. Tus Cawm Seej tau qhia txog tej yam tseeb tseem ceeb thaum nws hais txog tej yam khoom uas txhua tus paub. Tej zaum nej ua tau zoo ib yam li ntawd thaum nej tsev neeg nyeem 3 Nifais 12–16. Piv txwv hais tias, thaum nej nyeem tshooj 12, tej zaum nej yuav xav siv cov ntsev, ib tug tswm ciab, thiab ib lub tsho loj. Tej zaum ua li no yuav pab lawv rov qab kawm. Tom qab nej nyeem tej tshooj no, muab tej khoom no rau lawv saib, thiab nug nej tsev neeg seb tus Cawm Seej tau qhia dab tsi txog tej khoom no.

Daim Duab
Yexus qhia cov Neeg Nifais

Tus Cawm Seej txoj Kev Tuaj Xyuas cov Neeg hauv Amelikas, los ntawm Glen S. Hopkinson

Luam