Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 2021
Ob Hlis Ntuj 15–21. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 14–17: “Nyob Nraim Ua Pov Thawj”


“Ob Hlis Ntuj 15–21. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 14–17: ‘Nyob Nraim Ua Pov Thawj,’” Los, Nrog Kuv Mus—Rau Ib Leeg thiab Tsev Neeg: Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 2021 (2020)

“Ob Hlis Ntuj 15–21. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 14–17,” Los, Nrog Kuv Mus—Rau Ib Leeg thiab Tsev Neeg: 2021

Daim Duab
Joseph Smith thiab Peb tug Tim Khawv txhos caug thov Vajtswv

Ob Hlis Ntuj 15–21

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 14–17

“Nyob Nraim Ua Pov Thawj”

Tej lub sij hawm Joseph Smith tsev neeg thiab cov phooj ywg thov kom nws txais tau kev tshwm sim seb Vajtswv xav kom lawv ua dab tsi. Thaum koj nyeem tej kev tshwm sim no, cia li xav seb Vajtswv xav qhia dab tsi rau koj.

Sau Ntawv txog Koj tej Kev Tshoov Siab

Txawm yog txoj hauj lwm txhais lus twb mus zoo lawm, thaum lub Tsib Hlis Ntuj xyoo 1829 xwm txheej hauv lub zos Harmony twb nyuaj ntxiv rau Joseph, Emma, thiab Oliver. Cov neeg zej zog txoj kev ntxub yeej loj tuaj thiab Emma tsev neeg txoj kev txhawb nqa ploj zuj zus lawm. Vim lawv xav tias lub zos Harmony tsis nyab xeeb lawm, Oliver thov ib tug phooj ywg uas xav paub txog Joseph txoj hauj lwm no: David Whitmer. David tau nrog nws niam nws txiv thiab cov kwv tij thiab cov muam nyob hauv Fayette, New York, uas deb li 100 mais. Nws twb tau ntsib Oliver ib xyoo tas los, thiab Oliver tau sau ob peb tsab ntawv rau nws txij thaum ntawd los qhia txog tej xwm uas muaj thaum Oliver ua hauj lwm nrog tus Yaj Saub. David thiab txhua tus hauv nws tsev neeg yeej tsis tau ntsib Joseph ua ntej. Tiam sis thaum Oliver thov seb nws puas kam Oliver thiab Joseph tsiv mus nyob hauv tsev neeg Whitmer lub tsev kom txhais Phau Ntawv Maumoos tag, ces tsev neeg Whitmer cia nkawd ua li ntawd. Thiab tus Tswv twb npaj ntxiv rau tsev neeg Whitmer ntau tshaj qhov uas yuav cia tus Yaj Saub nrog lawv nyob. Nws muaj tej lus qhia rau lawv, uas nyob hauv phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 14–17, thiab thaum yav tom ntej lawv twb hloov los ua ib tsev neeg tseem ceeb kawg rau lub Koom Txoos thiab yog cov neeg tim khawv rau Kev Muab txoj Moo Zoo Txum Tim Rov Qab Los.

Yog xav kawm ntxiv txog tsev neeg Whitmer, saib Saints, 1:68–71.

Daim Duab
lub cim txog kev kawm ntawm yus ib leeg

Tej lub Tswv Yim Kawm Vaj Lug Kub ntawm Yus Ib Leeg

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 14

Kuv muaj peev xwm koom tes ua Vajtswv “txoj hauj lwm tseem ceeb thiab zoo kawg nkaus.”

Thaum nws ntsib Joseph Smith, David Whitmer yog ib tug tub hluas uas rau siab ua hauj lwm hauv nws tsev neeg thaj teb. Tiam sis tus Tswv muaj ib txoj hauj lwm txawv rau David ua—txawm yog txoj hauj lwm no yeej zoo li kev ua liaj ua teb. Thaum koj nyeem phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 14:1–4, saib tus Tswv muab Nws txoj hauj lwm piv rau txoj hauj lwm uas David paub zoo. Koj kawm dab tsi txog tus Tswv txoj hauj lwm los ntawm txoj kev sib piv no?

Koj ua li cas kom “cev [koj] rab liag … mus hlais”? (nqe 4). Cia li saib tias tus Tswv tej lus cog tseg hauv tshooj no rau cov uas “nrhiav kev pab tsa thiab coj … lub Xi-oos los” (nqe 6).

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 14:2

Vajtswv txoj lus “muaj sia zees nyob thiab muaj hwj chim.”

Tus Tswv muab Nws txoj lus piv rau ib “rab ntaj uas muaj ob sab hniav” (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 14:2). Kev sib piv no ua rau koj xav dab tsi txog Vajtswv txoj lus? Piv txwv hais tias, Nws txoj lus ua li cas muaj sia zees, muaj hwj chim, thiab ntse? Koj twb tau txais lub hwj chim ntawm Vajtswv txoj lus li cas?

Cia li xav txog lwm txoj kev uas Vajtswv siv kom piav txog Nws txoj lus. Piv txwv hais tias, koj kawm dab tsi txog Vajtswv txoj lus los ntawm tej kev sib piv hauv tej nqe nram qab no?

Phau Ntawv Nkauj 119:105 

Yaxayas 55:10–11 

Mathais 4:4 

1 Nifais 15:23–24 

Amas 32:28 

Daim Duab
rab ntaj saum phau vaj lug kub

Tus Tswv muab Nws txoj lus piv rau ib rab ntaj.

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 14:7

Txoj sia nyob mus ib txhis yog “lub txiaj ntsim zoo tshaj plaws ntawm tag nrho Vajtswv tej txiaj ntsim.”

Thaum koj nyeem phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 14:7, xav seb vim li cas txoj sia nyob mus ib txhis yog “lub txiaj ntsim zoo tshaj plaws ntawm tag nrho Vajtswv tej txiaj ntsim.” Tej zaum lub tswv yim los ntawm Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson yuav pab: “Raws li Vajtswv txoj kev cawm seej hais mas, tej yim neeg raug muab khi ua ke hauv cov tuam tsev thiab npaj siab rov qab mus nrog Nws nyob ua ke tas mus ib txhis. Qhov ntawd yog txoj sia nyob mus ib txhis ntag!” (“Ua Vajtswv Tsaug,” Ensign los sis Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2012, 77).

Saib seb koj puas xav ntxiv tej cim lus rau nqe 7 kom pab koj to taub ntxiv txog txoj sia nyob mus ib txhis (saib “Txoj Sia Nyob Mus Ib Txhis” nyob hauv Topical Guide los sis Phau Qhia txog Vaj Lug Kub, scriptures.ChurchofJesusChrist.org). Koj kawm dab tsi uas pab koj xav txais tau txoj sia nyob mus ib txhis?

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 15–16

Kev coj tib neeg mus cuag Khetos yog qhov uas muaj nqis tshaj plaws.

John thiab Peter Whitmer nkawd ob leeg xav paub qhov twg yog “qhov uas muaj nqis tshaj plaws” nyob hauv nkawd lub neej (Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 15:4; 16:4). Koj ib txwm puas tau xav paub txog qhov no rau koj tus kheej? Thaum koj nyeem phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 15–16, cia li xav seb vim li cas txoj kev coj neeg los cuag Khetos muaj nqis tshaj plaws. Koj txawj ua li cas kom caw tib neeg los cuag Khetos?

Kuj saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 18:10–16.

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 17

Tus Tswv siv cov neeg tim khawv kom qhia tias Nws txoj lus muaj tseeb.

Ib tug tim khawv yog leej twg? Vim li cas tus Tswv siv cov neeg ua tim khawv nyob hauv Nws txoj hauj lwm? (saib 2 Kauleethaus 13:1). Cia li xav txog tej lus nug no thaum koj nyeem Vajtswv txoj lus rau Peb tug Tim khawv nyob hauv phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 17. Tej zaum yuav zoo yog koj rov qab nyeem “Zaj Lus Tim Khawv ntawm Peb tug Tim Khawv” nyob hauv Phau Ntawv Maumoos. Cov neeg tim khawv ua li cas kom pab coj tau Vajtswv “lub hom phiaj ncaj ncees” los? (nqe 4).

Koj puas tau paub tias Mary Whitmer kuj tau txais kev ua pov thawj txog cov phiaj kub? Tus tim tswv Maulaunais tau muab cov phiaj kub rau nws pom kom lees tias nws tau txi ntau yam thaum Joseph, Emma, thiab Oliver nyob hauv nws lub tsev (saib Saints, 1:70–71). Koj kawm dab tsi los ntawm lub sij hawm uas nws tau txais kev ua pov thawj?

Kuj saib Saints, 1:73–75; Ulisses Soares, “Phau Ntawv Maumoos txoj Kev Tawm Los,” Ensign los sis Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2020, 32–35.

Daim Duab
lub cim rau tsev neeg txoj kev kawm ua ke

Tej lub Tswv Yim rau Tsev Neeg Kev Kawm Vaj Lug Kub thiab Tsev Neeg Hmo Ua Ke

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 14:1–4.Saib seb nej tsev neeg puas xav nrhiav cov kab lus uas hais txog kev ua liaj ua teb hauv tej nqe no. Vim li cas tus Tswv muab Nws txoj hauj lwm piv rau kev sau qoob loo? Peb txawj ua li cas kom pab ua Nws txoj hauj lwm?

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 14:2.Yam ntxim ua rau nqe no nyob hauv “Tej lub Tswv Yim Kawm Vaj Lug Kub ntawm Yus Ib Leeg” sau tej nqe vaj lug kub uas hais txog Vajtswv txoj lus. Tej zaum nej tsev neeg yuav xav nyeem thiab qhia tias lawv tau kawm dab tsi. Tej nqe vaj lug kub no ua li cas tshoov peb lub siab kom “mloog” Vajtswv txoj lus?

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 15:6; 16:6.Tej nqe no tej zaum yuav ua rau nej tsev neeg xav sib tham txog tej yam uas muaj nqis tshaj rau nej (kuj saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 18:10).

Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 17.Tej zaum nej tsev neeg yuav nyiam kos duab txog tej yam uas Peb tug Tim Khawv pom (saib nqe 1). Thaum nej nyeem tshooj 17, nrhiav tej kab lus uas qhia txog qhov uas Phau Ntawv Maumoos tseem ceeb heev. Peb yuav ua li cas kom ua pov thawj txog Phau Ntawv Maumoos? Tej zaum nej tsev neeg yuav xav saib daim video “A Day for the Eternities” (ChurchofJesusChrist.org).

Yog xav tau tswv yim ntxiv txog kev qhia cov me nyuam, cia li saib lub lim tiam no tus txheej txheem qhia nyob hauv Come, Follow Me—For Primary.

Zaj nkauj zoo hu: “Kuv Yuav Mloog Koj txoj Lus,” Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 125.

Daim Duab
lub cim rau tej lub suab ntawm kev muab txoj moo zoo txum tim rov qab los

Tej lub Suab ntawm Kev Muab txoj Moo Zoo Txum Tim Rov Qab Los

Lucy Mack Smith thiab Peb tug Tim Khawv thiab Yim tus Tim Khawv

Tus tim tswv Maulaunais muab cov phiaj kub rau Joseph Smith, Oliver Cowdery, David Whitmer, thiab Martin Harris pom nyob hauv koog ntoo nyob ze tsev neeg Whitmer lub tsev nyob hauv Fayette, New York. Joseph niam thiab txiv nkawd tuaj xyuas tsev neeg Whitmer thaum ntawd. Lucy Mack Smith, Joseph niam, piav tias qhov txuj ci tseem ceeb no ua li cas rau cov uas pom:

Daim Duab
Lucy Mack Smith

“Twb yog peb teev mus ib nrab. Niam Whitmer thiab [kuv tus txiv] thiab kuv peb zaum hauv ib chav pw. Kuv zaum ntawm lub txaj. Thaum Joseph nkag los, nws pw ntog rau ntawm kuv ko taw. ‘Txiv! Niam!’ nws hais. ‘Neb tsis paub kuv zoo siab npaum li cas. Tus Tswv tau muab cov phiaj kub rau peb leeg ntxiv saib, cov uas twb pom ib tug tim tswv thiab yuav tsum ua tim khawv txog qhov tseeb uas kuv tau hais. Vim lawv paub lawv tus kheej hais tias kuv tsis dag ntxias tib neeg. Thiab kuv xav tias zoo li kuv tsis ris ib lub nra hnyav heev ntxiv lawm, uas yuav luag hnyav dhau rau kuv tiv taus. Tiam sis lawv yuav tsum ris ib feem, thiab ua rau kuv zoo siab kawg vim kuv tsis nyob kuv ib leeg hauv lub ntiaj teb no lawm.’ Ces Martin Harris nkag los. Zoo li nws xyiv fab kawg nkaus ua rau nws tsis muaj zog. Ces nws ua tim khawv txog tej yam uas nws tau pom thiab hnov, thiab ob tug ntxiv, Oliver thiab David, ua ib yam. Lawv hais lus tim khawv ib yam li muaj nyob hauv Phau Ntawv Maumoos. …

“Thaum ntawd zoo li Martin Harris tsis tshua txawj hais lus raws li nws xav. Nws hais tias, ‘Nim no kuv twb pom ib tug tim tswv uas los Saum Ntuj los uas tau ua tim khawv txog qhov tseeb ntawm tag nrho kuv twb hnov txog cov ceev xwm txheej, thiab kuv qhov muag twb pom nws. Kuv kuj tau pom cov phiaj thiab xuas tes kov cov phiaj thiab kuv thiaj li ua tau tim khawv txog qhov no rau tag nrho neeg ntiaj teb. Tiam sis kuv twb tau txais ib txoj kev ua pov thawj uas hais tsis taus thiab, tsis muaj leej twg uas piav taus, thiab kuv qhuas Vajtswv kawg kuv lub siab lub ntsws vim nws tau txo hwj chim cia kuv, yog kuv ntag, pom nws txoj hauj lwm zoo kawg nkaus thiab tej txheej txheem pab noob neej.’ Oliver thiab David kuj koom nrog nws qhuas Vajtswv tiag tiag rau nws txoj kev zoo thiab txoj txoj kev hlub tshua. Peb twb rov qab mus tsev [rau Palmyra, New York,] hnub tom qab ntawd, es peb yog ib pawg zoo siab kawg uas xyiv fab heev.”1

Daim Duab
Peb tug Tim Khawv

Daim Duab txog Oliver Cowdery, David Whitmer, thiab Martin Harris los ntawm Lewis A. Ramsey

Lucy Mack Smith kuj nyob thaum Yim tus Tim Khawv rov qab los tom qab lawv pom cov phiaj:

“Tom qab cov neeg tim khawv rov los tsev, tus tim tswv kuj tau tshwm sim rau Joseph; thaum ntawd Joseph muab cov phiaj rau nws txhais tes. Hmo ntawd peb tau sib ntsib, es tag nrho cov neeg tim khawv tau ua pov thawj txog qhov uas nyuam qhuav hais; thiab tag nrho peb tsev neeg, tsis hais Don Carlos [Smith] los yog, uas tsuas muaj 14 xyoos, tau ua tim khawv txog qhov tseeb ntawm lub caij nyoog tso cai hauv hnub nyoog kawg no—hais tias twb qhib tag lawm.”2

Daim Duab
Joseph Smith muab cov phiaj kub rau Yim tus Tim Khawv saib

Tus mlom ntawm Joseph Smith thiab Yim tus Tim Khawv txog Gary Ernest Smith

Daim Duab
tus tim tswv Maulaunais muab cov phiaj kub rau Joseph Smith, Oliver Cowdery, thiab David Whitmer pom

Tus Tim Tswv Maulaunais Muab cov Phiaj Kub rau Joseph Smith, Oliver Cowdery, thiab David Whitmer Pom, los ntawm Gary B. Smith

Luam