Gileādas zāles, Annija Henrija

30. oktobris – 5. novembris

Ebrejiem 1.–6. nod.

Jēzus Kristus — mūžīgās pestīšanas gādnieks

Garīgo iespaidu pierakstīšana palīdz jums saprast to, ko Svētais Gars vēlas jums iemācīt. Rīkojoties saskaņā ar šiem iespaidiem, jūs izrādāt ticību tam, ka šie pamudinājumi ir patiesi.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Mums katram ir no kaut kā jāatsakās, lai pieņemtu Jēzus Kristus evaņģēliju: no kaitīgiem ieradumiem, maldīgiem uzskatiem, neveselīgiem sakariem vai vēl kaut kā cita. Kristīgās baznīcas agrīnajās dienās citticībnieku gadījumā pievēršanās evaņģēlijam bieži vien nozīmēja viltus dievu atmešanu. Taču ebrejiem (jeb jūdiem) pievēršanās evaņģēlijam izrādījās, ja ne grūtāka, tad nedaudz sarežģītāka. Galu galā viņu izlolotie uzskati un tradīcijas sakņojās patiesā Dieva pielūgšanā un Viņa praviešu mācībās, kas bija pastāvējušas jau tūkstošiem gadu. Taču apustuļi mācīja, ka Mozus likums ir ticis piepildīts Jēzū Kristū un ka tagad par ticīgo standartu ir noteikts vēl augstāks likums. Vai kristietības pieņemšana nozīmēja, ka ebrejiem vajadzētu atteikties no līdzšinējiem uzskatiem un savas vēstures? Vēstule ebrejiem bija centieni palīdzēt šo jautājumu risināšanā, mācot, ka, lai gan Mozus likums, pravieši un priekšraksti ir svarīgi, Jēzus Kristus ir pārāks (skat. Ebrejiem 1:1–4; 3:1–6; 7:23–28). Patiesībā visas šīs lietas norāda uz Kristu un liecina par Viņu — Dieva Dēlu un apsolīto Mesiju —, kuru jūdi bija gaidījuši.

Pievēršanās šinīs agrīnajās dienās un arī mūsu dienās nozīmē Jēzus Kristus padarīšanu par mūsu pielūgsmes un dzīves centru. Tā nozīmē ciešu turēšanos pie patiesības un atteikšanos no visa, kas novērš mūsu uzmanību no Viņa, jo Viņš ir kļuvis „visiem, kas Viņam paklausa, par mūžīgās pestīšanas gādnieku” (Ebrejiem 5:9).

Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām

Kurš sarakstīja vēstuli ebrejiem?

Daži pētnieki ir apšaubījuši to, ka vēstuli ebrejiem ir rakstījis Pāvils. Ebrejiem rakstītās vēstules literārais stils nedaudz atšķiras no citām Pāvila vēstulēm, un agrīno vēstules versiju teksta autors nav nosaukts vārdā. Taču, tā kā ebrejiem paredzētajā vēstulē paustās idejas saskan ar pārējām Pāvila mācībām, pēdējo dienu svētie, ievērojot kristīgo tradīciju, ir visumā pieņēmuši to, ka Pāvils ir, ja ne sarakstījis, tad vismaz bijis iesaistīts šīs vēstules tapšanā.

Skat. arī Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Pāvila vēstules”.

Ebrejiem 1.–5. nod.

Jēzus Kristus ir Debesu Tēva „būtības attēls”.

Daudziem jūdiem bija grūti pieņemt to, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls. Pievērsiet uzmanību tam, kā par Viņu tiek liecināts vēstulē ebrejiem. Piemēram, lasot pirmās piecas nodaļas, jūs varētu izveidot sarakstu ar tajās pieminētajiem Jēzus Kristus tituliem, lomām, raksturiezīmēm un darbiem. Ko tas viss māca jums par Glābēju? Ko tas māca jums par Debesu Tēvu?

Kā tālāk dotais eldera Džefrija R. Holanda apgalvojums padziļina jūsu izpratni par šajās nodaļās ietvertajām mācībām? „Jēzus … ieradās, lai labotu cilvēku skatījumu uz Dievu un lūgtu viņiem mīlēt savu Debesu Tēvu, kā Viņš allaž ir mīlējis un allaž mīlēs viņus. … Tālab, paēdinot izsalkušos, dziedinot slimos, norājot liekuļus un lūdzoties pēc ticības izrādīšanas, Kristus parādīja mums Sava Tēva būtību” („The Grandeur of God”, Liahona, 2003. g. nov., 72. lpp.).

Ebrejiem 2:9–18; 4:12–16; 5:7–8

Jēzus Kristus izcieta pilnīgi visu, lai varētu saprast mani un palīdzēt man manās ciešanās.

Vai jūs uzskatāt, ka jūs varat pieiet „bez bailēm pie [labvēlības] troņa” un lūgt pēc žēlastības? (Ebrejiem 4:16). Viens no ebrejiem rakstītās vēstules vēstījumiem ir tāds, ka, par spīti mūsu grēkiem un vājībām, Dievs ir pieejams un mēs varam iemantot Viņa labvēlību. Kas no tā, ko jūs esat uzgājuši Ebrejiem 2:9–18, 4:12–16, 5:7–8, stiprina jūsu pārliecību, ka Jēzus Kristus palīdzēs jums jūsu laicīgajās grūtībās? Jūs varētu aprakstīt savā dienasgrāmatā savas domas un izjūtas par to, ko Glābējs ir paveicis jūsu labā.

Skat. arī Mosijas 3:7–11; Almas 7:11–13, 34. nod.; Metjū S. Holands, „Dēla skaudrā dāvana” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2020. g. nov., 45.–47. lpp.

Ebrejiem 3:7 – 4:11

Dieva svētības ir pieejamas visiem, kuri „[nenocietina] savas sirdis”.

Atstāstot stāstu par senajiem israēliešiem, Pāvils cerēja pārliecināt jūdus izvairīties no tās kļūdas, ko bija pieļāvuši viņu priekšteči, — Dieva svētību noraidīšanas savas neticības dēļ. (Jūs varat izlasīt Pāvila pieminēto stāstu 4. Mozus 14:1–12, 26–35.)

Padomājiet, kā jūs varētu attiecināt Ebrejiem 3:7 – 4:11 uz sevi. Lai to paveiktu, jūs varētu apdomāt šāda veida jautājumus:

• Kā israēlieši sakaitināja To Kungu? (Skat. Ebrejiem 3:8–11.) Kādas sekas piemeklē tos, kuri ir nocietinājuši savu sirdi?

• Kādos brīžos es esmu ļāvis savai sirdij nocietināties? Vai ir kādas svētības, ko Dievs vēlas man dāvāt un ko es nespēju iemantot ticības trūkuma dēļ?

• Ko es varu darīt, lai mana sirds būtu atvērta un nožēlas pilna? (Skat. Etera 4:15; Salamana pam. 3:5–6; Almas 5:14–15).

Skat. arī 1. Nefija 2:16; 15:6–11; Jēkaba gr. 1:7–8; Almas 12:33–36; Nīla F. Meriota, „Pakļausim savu sirdi Dievam” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2015. g. nov., 30.–32. lpp.

Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem

Ebrejiem 1:8–9.Kā Jēzus parādīja, ka Viņš mīl taisnīgumu un nīst nekrietnību? Ja mums ir kādas netaisnīgas vēlmes, ko mēs varam darīt, lai to mainītu?

Ebrejiem 2:1–4.Vai jūs varētu izmantot kādus uzskates materiālus, lai palīdzētu saviem ģimenes locekļiem saprast, ko nozīmē — stingri turēties pie „dzirdētās” evaņģēlija patiesības? Jūs varētu uzskatāmi parādīt to, izmantojot kādu priekšmetu, kuru ir grūti noturēt. Kā mūsu centieni savas liecības saglabāšanā līdzinās šī priekšmeta satveršanai un noturēšanai? Ko mēs varam darīt, lai „dzirdētais” netiktu no mums „aizskalots”? (1. pants).

Ebrejiem 2:9–10.Lai labāk izprastu to, kādā veidā Jēzus kalpo par mūsu vadītāju, kas ved mūs uz pestīšanu, jūs varētu uzsākt sarunu par to, ko dara vadītājs. Ko nozīmē pestīšana? Kā Jēzus Kristus kalpo par mūsu vadītāju, vadot mūs uz pestīšanu?

Ebrejiem 5:1–5.Šie panti var palīdzēt uzsākt sarunu par to, ko nozīmē — tikt Dieva aicinātam caur kādu, kuram ir dotas attiecīgās pilnvaras. Ko mēs varam mācīties no Jēzus Kristus piemēra par aicinājumu pieņemšanu un pildīšanu?

„Un neviens sev pats neņem šo godu, bet Dieva aicināts, tāpat kā Ārons” (Ebrejiem 5:4). Mozus aicina Āronu kalpošanai, Herijs Andersons

Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.

Ieteicamā dziesma: „Tik vajadzīgs Tu man”, Garīgās dziesmas, Nr. 50.

Personīgo studiju pilnveidošana

Izmēģiniet dažādas pieejas. Tā vietā, lai vienmēr studētu Svētos Rakstus vienā un tajā pašā veidā, izmēģiniet dažādus studēšanas veidus. Dažas idejas skat. sadaļā „Idejas personīgo Svēto Rakstu studiju pilnveidošanai”, šī mācību materiāla sākumā.

Pasaules gaisma, Valters Reins