Melhisedeks svēta Ābrāmu, Valters Reins. Mākslinieka dāvana

6.–12. novembris

Ebrejiem 7.–13. nod.

Nākamo labumu augstais priesteris

Lasot Ebrejiem 7.–13. nodaļu, jūs varat gūt iespaidus no Svētā Gara. Padomājiet, kā jūs varētu tos pierakstīt. Piemēram, jūs tos varētu pierakstīt šī nodarbības izklāsta vai sava Svēto Rakstu eksemplāra lappušu malās, pierakstu blociņā vai dienasgrāmatā.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Pat uzticīgi svētie dažkārt cieš no zaimiem un likstām, kas var satricināt viņu pārliecību (skat. Ebrejiem 10:32–38). Pāvils zināja, ka savas jaunās ticības dēļ kristietībai pievērstajiem jūdiem nākas pieredzēt skaudras vajāšanas. Lai iedrošinātu viņus saglabāt uzticību savai liecībai, viņš atgādināja tiem par izsenis piekopto uzticības tradīciju viņu pašu vēsturē — par tādiem ticīgajiem kā Ābels, Ēnohs, Noa, Ābrahāms, Sāra, Jāzeps un Mozus, kas ir „liels pulks liecinieku”, kuri apliecina, ka Dieva apsolījumi ir patiesi un gaidīšanas vērti (skat. Ebrejiem 11. nod., 12:1). Tā ir arī jūsu tradīcija. Šis ticības mantojums ir kopīgs visiem, kuri raugās „uz Jēzu [kā mūsu] ticības iesācēju un piepildītāju” (Ebrejiem 12:2). Pateicoties Viņam, mēs tā vietā, lai, likstu spiesti, „atkāptos”, varam ar „patiesīgu sirdi pilnā ticībā” Viņam tuvoties (Ebrejiem 10:22, 38). Mums, tāpat kā sendienu svētajiem, Jēzus Kristus ir „nākamo labumu augstais priesteris” (Ebrejiem 9:11).

Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām

Ebrejiem 7. nod.

Melhisedeka priesterība vedina mani pie Jēzus Kristus.

Jūdi jau gadsimtiem ilgi bija izmantojuši Levija priesterību, kas tiek dēvēta arī par Ārona priesterību. Taču līdz ar Jēzus Kristus evaņģēlija pilnību tika atjaunota arī augstākā — Melhisedeka — priesterība, kas varēja dāvāt vēl lielākas svētības. Ko jūs esat uzzinājuši par Melhisedeka priesterību no Ebrejiem 7. nodaļas? Paturot prātā to, ka šīs vēstules, tāpat kā visu Svēto Rakstu, mērķis ir stiprināt ticību Jēzum Kristum, jūs varētu atzīmēt rakstvietas, kuras liecina par Viņu.

Daži citu principu piemēri, ko jūs varētu uziet:

• DžST, Ebrejiem 7:3, 21: Tie, kuri tiek ordinēti Melhisedeka priesterībā, „tiek darīti līdzīgi Dieva Dēlam” un ir „priesteri mūžam”.

• Ebrejiem 7:11: Tā kā Levija priesterība nedod iespēju iemantot „pilnību”, tā tika aizstāta ar Melhisedeka priesterību (skat. Mācības un Derību 84:18–22).

• Ebrejiem 7:20–21: Melhisedeka priesterība tiek saņemta caur „zvērestu” un derību (skat. Mācības un Derību 84:33–44).

Kādas svētības jūs esat iemantojuši, pateicoties Melhisedeka priesterībai un tās priekšrakstiem? (Skat. Mācības un Derību 84:20.) Kā Melhisedeka priesterība ir palīdzējusi jums nākt pie Kristus?

Skat. arī Almas 13:1–13; Mācības un Derību 121:36–46; Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Melhisedeka priesterība”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org; Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Melhisedeks”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org; Rasels M. Nelsons, „Garīgie dārgumi” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2019. g. nov., 76.–79. lpp.; Dalins H. Oukss, „Melhisedeka priesterība un tās atslēgas” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2020. g. maijs, 69.–72. lpp.

Ebrejiem 9. nod., 10:1–22

Gan sendienu, gan mūsdienu priekšraksti norāda uz Jēzu Kristu.

Ebreji, kuri šo vēstuli lasīja, būdami tās adresāti, ļoti labi zināja, kas ir senā saiešanas telts un Pāvila aprakstītie priekšraksti. Taču daļai no viņiem trūka pilnīgas izpratnes par to, ka šo priekšrakstu mērķis bija norādīt uz Jēzus Kristus izpirkšanas upuri.

Bībeles laiku gadskārtējos svētkos, ko dēvēja par Salīdzināšanas dienu, augstais priesteris iegāja Jeruzālemes tempļa vissvētākajā vietā (jeb svētākajā no svētākajām vietām) un upurēja kazu vai jēru, tādējādi izpērkot Israēla ļaužu grēkus.

Lasot Pāvila aprakstu par šiem priekšrakstiem, pievērsiet uzmanību simboliem un mācībām, kas palīdz iegūt skaidrāku izpratni par Glābēja Izpirkšanas misiju.

Lai gan priekšraksti, kuros mēs piedalāmies mūsu dienās, atšķiras no Pāvila laika priekšrakstiem, tiem ir viens un tas pats mērķis. Kā mūsdienu priekšraksti liecina jums par Jēzu Kristu?

Lai uzzinātu vairāk par jūdu senajiem rituāliem un to simbolisko nozīmi, noskatieties video angļu valodā „The Tabernacle” un „Sacrifice and Sacrament” (Saiešanas telts; Upuris un Svētais Vakarēdiens, ChurchofJesusChrist.org).

Ebrejiem 11. nod.

Ticība prasa paļaušanos uz Dieva apsolījumiem.

Ko jūs teiktu, ja kāds jums lūgtu ticības definīciju? Māsa Anna K. Pingrija ir definējusi ticību, izmantojot vārdus no Ebrejiem 11. nodaļas: „Ticība ir garīga spēja būt pārliecinātiem par to apsolījumu īstenošanos, kas ir redzami „no tālienes”, kaut tie var arī netikt iemantoti šinī dzīvē” („Seeing the Promises Afar Off”, Liahona, 2003. g. nov., 14. lpp.).

Jūs varētu nākt klajā ar savu personīgo ticības definīciju, gremdējoties pārdomās par idejām no Ebrejiem 11. nodaļas. Ko par ticību, jūsuprāt, māca šajā nodaļā pieminēto cilvēku piemēri? (Skat. arī Etera 12:6–22.)

Kādus apsolījumus jūs redzat „no tālienes”? Kā jūs varat parādīt Tam Kungam, ka jūs esat pārliecināti par to īstenošanos un ka jūs esat tos pieņēmuši? (Skat. Ebrejiem 11:13.)

Skat. arī Almas 32:21, 26–43; Jeffrey R. Holland, „An High Priest of Good Things to Come”, Ensign, 1999. g. nov., 36.–38. lpp.; Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Ticība, ticēt”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org.

Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem

Ebrejiem 10:32–36.Jūs varētu aicināt ģimenes locekļus pastāstīt par kādu garīgu pieredzi, kad viņi ir jutušies patiesības „apgaismoti”. Kā šādas pieredzes var palīdzēt mums pārbaudījumu un šaubu brīžos „neatmest [savu] cerības drosmi”?

Ebrejiem 11. nod.Kā jūs varētu palīdzēt saviem ģimenes locekļiem mācīties no Ebrejiem 11. nodaļā minēto, uzticīgo cilvēku piemēra? Jums varētu būt interesanti izspēlēt dažus no minētajiem piemēriem. Jūs varētu pārskatīt dažus no šiem stāstiem grāmatā Vecās Derības stāsti. Vai arī jūsu ģimene varētu parunāt par citu jums zināmu ticīgo cilvēku piemēriem, ieskaitot savus priekštečus, Baznīcas vadītājus un savas apkaimes ļaudis. Jūs varētu nodziedāt arī kādu dziesmu par ticību, piemēram, „Ticība” (Bērnu dziesmu grāmata, 50.–51. lpp.).

Ebrejiem 12:2.Spriežot pēc šī panta, — kālab Jēzus bija ar mieru panest sāpes un ciešanas pie krusta? Ko mēs varam no tā mācīties par to, kā panest savus pārbaudījumus? Prezidents Rasels M. Nelsons ir dalījies dažās lietderīgās atziņās par minēto pantu savā vispārējās konferences vēstījumā „Prieks un garīgā izdzīvošana” (Liahona, 2016. g. nov., 81.–84. lpp.).

Ebrejiem 12:5–11.Kāpēc Tas Kungs mūs pārmāca un norāj? Kā tas, ko mēs varam pamanīt šajos pantos, liecina par Tā Kunga skatījumu uz pārmācīšanu? Kā šie panti iespaido to, ar kādu attieksmi mēs izsakām vai uzklausām rājienus?

Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.

Ieteicamā dziesma: „Ticība”, Bērnu dziesmu grāmata, 50.–51. lpp.

Pasniegšanas pilnveidošana

Izmantojiet dziesmas Gara ieaicināšanai un doktrīnas apguvei. Augstākais prezidijs ir teicis: „Mūzikai piemīt neierobežota vara stiprināt [mūsu] garīgumu” („Augstākā prezidija ievads”, Garīgās dziesmas, x. lpp.). Varbūt kāda dziesma par ticību, piemēram, „Uzticīgi ticībai” (Garīgās dziesmas, Nr. 161) varētu papildināt jūsu ģimenes diskusiju par Ebrejiem 11. nodaļu.

Seno tempļu simboli un priekšraksti mācīja par Jēzus Kristus lomu.