Kristus sludina Garu pasaulē, Roberts T. Barets

20.–26. novembris

1. un 2. Pētera v.

„Priecājieties neizsakāmā un apskaidrotā priekā”

Lasot Pētera vēstules, jūs varat gūt garīgus iespaidus. Laicīgi pierakstiet tos, kamēr jūs „vēl [esat] Garā” (Mācības un Derību 76:80), lai varētu precīzi uztvert to, ko Dievs jums māca.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Drīz pēc Savas Augšāmcelšanās Glābējs pravietoja par kaut ko tādu, kas Pēterim noteikti šķita ļoti satraucoši. Viņš pareģoja, ka Pēteris savas ticības dēļ mirs mocekļa nāvē, tiekot vests, „kur [viņš negrib]”, un tādējādi parādīdams, „kādā nāvē tas Dievu godinās” (Jāņa 21:18–19). Pēc daudziem gadiem, kad Pēteris rakstīja šīs vēstules, viņš jau zināja, ka pravietotā mocekļa nāve ir pavisam tuvu: „Man šis mājoklis drīz būs jāatstāj, kā jau to arī mūsu Kungs Jēzus Kristus man ir atklājis” (2. Pētera 1:14). Un tomēr Pētera vārdi nebija baiļu vai pesimisma pārpilni. Tā vietā viņš mācīja svētajiem „līksmoties”, kaut arī tie bija „noskumdināti dažādos pārbaudījumos”. Viņš ieteica tiem atcerēties, ka viņu „pārbaudītā ticība” izrādīsies „teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies”, un ka viņi iemantos savu „dvēseļu pestīšanu” (1. Pētera 1:6–7, 9). Pētera ticība noteikti kalpoja par mierinājumu šiem agrīno dienu svētajiem, līdzīgi, kā tā iedrošina mūsdienu svētos, kuriem arī ir „daļa pie Kristus ciešanām; [lai tie] Viņam, godībā parādoties, varētu līksmoties un priecāties” (1. Pētera 4:13).

Idejas personīgajām Svēto Rakstu studijām

1. Pētera 1:3–9; 2:19–24; 3:14–17; 4:12–19

Es varu gūt prieku arī pārbaudījumu un ciešanu brīžos.

Nebija viegli būt par kristieti laika periodā pēc Kristus krustā sišanas, kā Pēteris atzīst savā pirmajā vēstulē. Pirmajās četrās nodaļās jūs ievērosiet vārdus un frāzes, kas raksturo grūtības: skumjas, kārdinājumi, bēdas, karsti pārbaudījumi un ciešanas (skat. 1. Pētera 1:6; 2:19; 4:12–13). Taču jūs redzēsiet arī šķietami priekpilnus vārdus, un jūs varētu izveidot sarakstu ar uzieto. Piemēram, kas dāvā jums cerību, ka jūs varat gūt prieku pat smagos apstākļos, spriežot pēc 1. Pētera 1:3–9, 2:19–24, 3:14–17 un 4:12–19?

Vēl jūs varētu izlasīt prezidenta Rasela M. Nelsona vispārējās konferences uzrunu „Prieks un garīgā izdzīvošana” (Liahona, 2016. g. nov., 81.–84. lpp.) un uzmeklēt līdzības starp Pētera un prezidenta Nelsona mācīto. Kuras no pestīšanas ieceres un Jēzus Kristus evaņģēlija mācībām jūs iepriecina?

Skat. arī Rikardo P. Himenesa vispārējās konferences runu „Rast patvērumu no dzīves vētrām”, Liahona, 2020. g. maijs, 101.–103. lpp.

1. Pētera 3:18–20; 4:1–6

Evaņģēlijs tiek sludināts mirušajiem, lai viņi varētu tikt taisnīgi tiesāti.

Kādudien ikviens cilvēks stāsies tiesas priekšā un „[dos atskaiti] Tam, kas drīz tiesās dzīvus un mirušus” (1. Pētera 4:5). Kā gan Dievs var taisnīgi tiesāt visus cilvēkus, ņemot vērā to, ka tiem nav bijusi līdzvērtīga iespēja — izprast evaņģēliju un dzīvot pēc tā? Pievērsiet uzmanību tam, kā uz šo jautājumu palīdz atbildēt doktrīna, ko Pēteris māca 1. Pētera 3:18–20; 4:6. Kā šie panti stiprina jūsu ticību Dieva godīgumam un taisnīgumam?

Turpinot studēt šo mācību, rūpīgi izlasiet Mācības un Derību 138. nodaļu — atklāsmi, ko prezidents Džozefs F. Smits saņēma, gremdējoties pārdomās par Pētera rakstiem. Ko jaunu prezidents Smits uzzināja?

Skat. arī Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „Glābšana mirušajiem”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org.

2. Pētera 1:1–11

Pateicoties Jēzus Kristus spēkam, es varu izkopt savu dievišķo dabu.

Vai jums kādreiz ir bijusi sajūta, ka līdzināšanās Jēzum Kristum, izkopjot Viņam piemītošās īpašības, ir kaut kas neiespējams? Elders Roberts D. Heilzs ir dalījies uzmundrinošā domā par to, kā mēs varam izkopt Kristum piemītošās īpašības, sakot: „Glābēja īpašības … ir savstarpēji saistītas raksturiezīmes, kas, papildinot cita citu, attīstās mūsos savstarpējā mijiedarbībā. Citiem vārdiem sakot, mēs nevaram iemantot kādu no Kristum piemītošajām īpašībām bez citu īpašību iemantošanas, līdztekus iespaidojot arī tās. Vienai rakstura īpašībai kļūstot izteiktākai, nostiprināsies arī daudzas citas” („Kļūt par mūsu Kunga, Jēzus Kristus, mācekli” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2017. g. maijs, 46. lpp.).

Katra Kristum piemītošā īpašība, ko mēs attīstām, palīdz mums sava garīgā māceklības gobelēna aušanā.

Lasot 2. Pētera 1:1–11, paprātojiet par šajos pantos uzskaitītajām „dievišķās dabas” raksturiezīmēm. Kā jūsu pieredzē ir apliecinājusies to „savstarpējā saistība”, kā to raksturo elders Heilzs? Kā tās cita citu papildina? Ko vēl jūs varat mācīties no šiem pantiem par kļūšanu līdzīgākiem Kristum?

Jūs varētu paprātot arī par lielajiem un dārgajiem apsolījumiem, ko Dievs dod Saviem svētajiem, tostarp arī jums (skat. 2. Pētera 1:4). Deivida A. Bednāra vispārējās konferences vēstījums „Ārkārtīgi lieli un dārgi apsolījumi” (Liahona, 2017. g. nov., 90.–93. lpp.) var palīdzēt saprast to, kādi ir šie apsolījumi un kā tos iemantot.

Idejas ģimenes Svēto Rakstu studijām un mājvakariem

1. Pētera 2:5–10.Lasot šos pantus kopā ar ģimeni, jūs varētu parādīt saviem ģimenes locekļiem akmeņus, lai palīdzētu tiem uzskatāmi izprast Pētera mācību par to, ka Glābējs ir mūsu „stūra akmens”. Kādā ziņā mēs līdzināmies „dzīviem akmeņiem”, ko Dievs izmanto Savas valstības celšanā? Ko mēs varam mācīties no Pētera par Glābēju un mūsu lomu Viņa valstībā? Kāds ir Pētera vēstījums jūsu ģimenei?

1. Pētera 3:8–17.Kā mēs varam būt „arvien gatavi aizstāvēties” jeb sniegt atbildi cilvēkiem, kuri uzdod mums jautājumus par mūsu ticību? Jūsu ģimenei varētu būt interesanti izspēlēt situācijas, kur kāds uzdod tiem kādu jautājumu par evaņģēliju.

1. Pētera 3:18–20; 4:6.Ko jūsu ģimene varētu darīt, lai sajustu saikni ar saviem priekštečiem? Varbūt jūs varētu nosvinēt savu mirušo priekšteču dzimšanas dienas, pagatavojot viņu iecienītos ēdienus, aplūkojot viņu fotogrāfijas vai daloties stāstos no viņu dzīves? Ja iespējams, jūs varētu ieplānot arī tempļa priekšrakstu veikšanu savu priekšteču labā (lai iegūtu sīkāku informāciju, apmeklējiet vietni FamilySearch.org).

2. Pētera 1:16–21.Šajos pantos Pēteris atgādina svētajiem par savu pieredzi Apskaidrošanas kalnā (skat. arī Mateja 17:1–9). Ko mēs no šiem pantiem varam uzzināt par praviešu mācībām? (Skat. arī Mācības un Derību 1:38). Kas dāvā mums pārliecību par sekošanu mūsdienu pravietim?

Vairāk ideju bērnu mācīšanai skat. šīs nedēļas nodarbību izklāstā no rokasgrāmatas „Nāciet, sekojiet Man!” Sākumskolai.

Ieteicamā dziesma: „Ģimenes vēsture”, Bērnu dziesmu grāmata, 100. lpp.

Pasniegšanas pilnveidošana

Esiet „arvien gatavi”. Neplānoti mācīšanas mirkļi mājās ir īsi un ātri pārejoši, tāpēc jums būtu svarīgi izmantot tos, līdzko rodas tāda iespēja. Kā jūs varat censties būt „arvien gatavi” mācīt saviem ģimenes locekļiem evaņģēlija principus un dalīties ar „cerības pamatu jūsos” (1. Pētera 3:15), kad jums paveras šādi mācīšanas mirkļi? (Skat. Mācīšana pēc Glābēja parauga, 16. lpp.)

Lai gan Pēteris pieredzēja daudz vajāšanu un lielu pretestību, viņš palika nelokāms savā liecībā par Kristu.