Te ʼōrama a Lehi nō te tumu rāʼau nō te ora

Te ’ōrama a Lehi, nā Steven Lloyd Neal

13–19 nō Tēnuare

1 Nephi 8–10

« ’Ia haere mai… e ’amu i taua hotu ra »

Hou ʼa taiʼo ai i te mau manaʼo i roto i teie faʼanahoraʼa, e taiʼo i te 1 Nephi 8–10 ʼe ʼa feruri i te mau tāmataraʼa ʼe te mau rāveʼa e faʼaruruhia nei e tā ʼoutou mau pīahi. Pāpaʼi i tō ’outou mau mana’o nō niʼa i te mau parau tumu i roto i teie mau pene e tiʼa ia ʼoutou ʼia tūtonu atu i roto i te piha haʼapiʼiraʼa.

Pāpa’i i te mau mana’o e tae mai

ītona fa’a’itera’a

Fa’a’ite mai i te mana’o

E rave rahi mau faʼaʼohiparaʼa i te ʼōrama a Lehi nō tō tātou nei tau. I te haʼamataraʼa te piha haʼapiʼiraʼa, e hinaʼaro paha ʼoutou e ani i te mau pīahi ’ia faʼaʼite mai i tō rātou mau manaʼo ʼa taiʼo ai rātou i teie ʼōrama. E faʼaitoito ia rātou ’ia faʼaʼite mai i te mau ʼīrava taʼa ʼē ʼe te auraʼa tā rātou i ’ite nō tō rātou iho oraraʼa.

ītona ha’api’ira’a

Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu

1 Nephi 8:10–16

ʼIa ʼite anaʼe tātou i te here o te Atua, e hinaʼaro tātou i te tauturu ia vetahi ʼē ʼia ʼite i te reira.

• E hinaʼaro ihoa tātou e faʼaʼite i te mau mea tei auhia e tātou i te mau taʼata tei herehia e tātou, i te tahi rā mau taime e mea fifi nō tātou ʼia faʼaʼite atu i te ʼevanelia. E nehenehe te hōʼē tau’ara’a parau nō te ʼōrama a Lehi e tauturu i te mau pīahi ’ia ʼimi i te mau taime maitaʼi nō te faʼaʼite atu i te ʼevanelia. E hōroʼa atu i te hō’ē pīahi te hōʼē tāpū māʼa hotu ʼe e ani atu iāna ’ia ’ume mai i te toeʼa o te mau pīahi ʼia ʼamu tāmau i teie māʼa hotu. Nāhea teie haʼapiʼiraʼa taoʼa i riro ai mai te ʼohipa i tupu ia Lehi i roto i te 1 Nephi 8:10–16 ? E aha tā tātou e ʼapo mai nā roto mai te ʼohipa i tupu ia Lehi ’o te tauturu ia tātou ’ia faʼaʼite tātou i te ʼevanelia ? ʼEi tufaʼa nō teie tuatāpaparaʼa, e hina’aro paha ʼoutou e faʼaʼite i te video « Te mau mea maita’i e fa’a’ite » (ChurchofJesusChrist.org).

• ʼUa haʼapiʼi Elder David A. Bednar, « Te hotu i niʼa i te tumu rāʼau o te hōʼē ïa tāpaʼo nō te mau haʼamaitaʼiraʼa o te tāraʼeharaʼa » (« Te ʼōrama a Lehi : Te mau māiteraʼa i niʼa i te auri », Ensignʼaore rā Liahona, ʼĀtopa 2011, 34). ʼA feruri i te fārerei nā mua roa i te tahi mau pīahi ʼe e ani ia rātou ʼia feruri i niʼa i te 1 Nephi 8:11–16ʼe ʼia feruri i teie mau huru uiraʼa : Nāhea vau i te faʼaʼite i te maitaʼi o tā te tāraʼehara a Iesu Mesia i ʼāfaʼi mai i roto i tōʼu oraraʼa ? Nāhea tōʼu aniraʼa ia vetahi ʼē ’ia tāmata i tōna ra maitaʼi ? (hi’o ’īrava 15). Nāhea tō te tahi atu mau taʼata aniraʼa iāʼu ’ia ʼimi i te mau haʼamaitaʼiraʼa nō te tāraʼehara a te Faʼaora ? E aha te mea i faʼauruhia iāʼu ʼia rave ’a taiʼo ai au i te 1 Nephi 8:11–16 ? Ani i teie mau melo ʼia faʼaʼite mai i tā rātou mau pāhonoraʼa i te roara’a o te piha, ʼe e ani i te mau pīahi atoʼa ’ia pupu mai i tō rātou mau manaʼo i roto i te tau’ara’a parau.

Te ʼōrama a Lehi nō te tumu rāʼau nō te ora

Minerva K. Teichert (1888–1976), Te fare o te ao nei, 1954, oil on board, 36 x 48 inches. Brigham Young University Museum of Art

1 Nephi 8:19–38

E arataʼi te parau a te Atua ia tātou i te Faʼaora ʼe e tauturu te reira ia tātou ʼia ʼite i tōna here.

• Te hōʼē rāveʼa nō te haʼamata i te hōʼē tau’ara’a parau nō niʼa i te ʼōrama a Lehi ’o te aniraʼa ïa i te tahi nau pīahi ’ia pāpaʼi hōho’a niʼa i te tāpura ’ere’ere te hōʼē faʼahōhoʼaraʼa nō te ’ōrama, ma te faʼaʼohiparaʼa i te 1 Nephi 8:19–38 ʼei arataʼi. ʼAore rā e nehenehe tā ’outou e fa’a’ite i te hōho’a nō te ʼōrama a Lehi i roto i te arata’i ha’api’ira’a o teie hepetoma i roto i te Mai, pe’e mai—nō te ta’ata hō’ē ’e te ’utuāfare. E ani ʼoutou i te pīahi tātaʼitahi ʼia ʼimi i te mau ʼīrava ’o te hōroʼa mai i te hōʼē tātararaʼa nō te hōʼē o te mau tāpaʼo i roto i te pāpa’i hōho’a ʼaore rā te hōhoʼa—e nehenehe teie mau tātararaʼa e ʼitehia i roto i te 1 Nephi 11:4–25, 35–36 ; 12:16–18 ; ʼe te 15:21–33, 36. Ani i te mau pīahi ’ia faʼaʼite mai i te mea tā rātou i ʼite mai, e ani ia rātou ’ia tau’aparau e aha tā teie mau tāpaʼo e haʼapiʼi nei ia tātou. ʼEi hiʼoraʼa, e aha tā te hōʼē fare rahi ʼe te ʼāʼano e haʼapiʼi nei ia tātou nō niʼa i te teʼoteʼo ? E aha tā te hōʼē ʼāuri e haʼapiʼi nei ia tātou nō niʼa i te parau a te Atua ? E nehenehe atoʼa rātou e paraparau mai e nāhea te ʼōrama a Lehi i tauturu ai ia rātou ’ia haere mai i te Mesia ra. Nāhea tō tātou ’iteraʼa ia tātou iho i roto i te ʼōrama ?

• Te hōʼē poroʼi faufaʼa rahi i roto i te ʼōrama a Lehi ʼo te faufaʼa rahi ïa o te parau a te Atua, tei faʼahōhoʼahia e te ʼāuri. Nō te tauturu i te haʼapāpū i taua poroʼi ra, e nehenehe ʼoutou e vāhi i te mau pīahi nā roto e maha pupu ʼe ʼia faʼataʼa i te pupu tātaʼitahi ʼia haʼapiʼi mai nō niʼa i nā pupu e maha tā Lehi i ʼite, mai tei faʼaʼitehia i roto i « Te tahi atu mau materia tauturu » ʼe i roto i te 1 Nephi 8:21–23, 24–28, 30, ’e 31–33. I muri iho e vaiiho i te mau pīahi ’ia fa’a’ite i te tahi ’e te tahi i te mea tā rātou i ha’api’i mai. E nehenehe atoʼa ʼoutou e hōroʼa i te tahi nau minuti i te mau pīahi ʼia feruri i te mea i faʼauruhia rātou ʼia rave nō te haʼapāpū ē te « mau māite nei [rātou] i taua ʼāuri ra » (1 Nephi 8:30).

1 Nephi 10:17–19

E heheu mai te Atua i te parau mau ia tātou mai te mea e ʼimi itoito tātou i te reira.

• E nehenehe te mau ahu pōuri e haʼapōuri i tō tātou ʼēʼa ʼe te mau reo tahitohito o te fare rahi ʼe te ʼāʼano e haʼafifi ia tātou ʼia ʼite i te parau mau. E tauturu te taiʼo-ʼāmui-raʼa i te hi’ora’a o Nephi ʼei taʼata ʼimi i te parau mau. ’A ha’amata i te tau’ara’a parau ma te ani i te mau pīahi ’ia ʼimi i te tahi mau poroʼi ʼāhuehue tā te ao nei e hāpono nei. ʼEi hiʼoraʼa, e aha te mau manaʼo o te ao nei tā te mau peropheta ʼe te mau ʼāpōsetolo e faʼaara nei ia tātou i roto i te ʼāmuiraʼa rahi i tupu iho nei ? ʼA feruri i te tāpura i niʼa i te tāpura ’ere’ere i te mau taʼahiraʼa tā Nephi i rave ’ia noaʼa tōna iho ʼiteraʼa pāpū nō niʼa i te parau mau o te ʼōrama a tōna metua tāne (hiʼo 1 Nephi 10:17–19 ; 11:1). Nāfea tātou ’ia pe’e i tōna hi’ora’a ’a ʼimi ai tātou i te parau mau ?

ītona ha’api’ira’a mai.

Faʼaitoito i te haʼapiʼiraʼa mai i te fare.

Nō te faʼauru i te mau pīahi ʼia taiʼo i te 1 Nephi 11–15, e ani ia rātou ʼia ’imi e aha te aura’a o teie mau hōhoʼa nō niʼa i te moemoeā a Lehi : te aiū Iesu, te hōʼē sātauro, te metua vahine o te mau vahine faʼaturi, te mau nahoʼa taʼata tei haʼaputuputuhia nō te ʼaro, ʼe te mau buka.

ītona mātēria tauturu

Te tahi atu mau mātēria tauturu

Mau videos nō te Buka a Moromona.

ʼA feruri i te fa’a’ite i te hōʼē video ’o te faʼahōhoʼa mai i te mau mea i tupu i roto i teie mau pene (hiʼo i te mau videos nō niʼa i te Buka a Moromona i niʼa i te ChurchofJesusChrist.org ʼaore rā te Faʼanahoraʼa Vairaʼa Buka ʼEvanelia).

E maha pupu taʼata i roto i te moemoeā a Lehi.

Pupu 1.« I roto i te 1 Nephi 8:21–23 ’ua ’apo mai tātou i te pupu taʼata mātāmua tei tāmau i te haere i mua ʼe tei haʼamata i ni’a i te ʼē‘a ’o te arata’i atu i te tumu rāʼau o te ora. Area rā, ʼa faʼaruru ai te taʼata i te mahu pōiri, tei faʼahōho’ahia i ‘te mau faʼahemaraʼa a te diabolo’ (1 Nephi 12:17), ʼua mo’e tō rātou ʼē‘a, ʼua hahi ʼē rātou, ʼe ʼua mo’e roa rātou. E hi’o nā ʼaita e faʼahitiraʼa i roto i teie mau ʼīrava nō te parau nō te ʼāuri. Eʼita te mau taʼata tei tau’a ʼore ʼaore rā ’o tei haʼavahavaha i te parau a te Atua e fāriʼi i taua ʼavei’a hanahana ra ’o te faʼaʼite i te ʼē‘a e tae atu i te Faʼaora ».

Pupu 2.« I roto i te 1 Nephi 8:24–28 e tai’o tātou nō ni’a i te piti o te pupu taʼata tei tae i te ʼē‘a ʼāfaro ʼe te pirihaʼo e arata’i atu i te tumu rāʼau nō te ora. ’Ua ‘nene’i mai teie pupu nā roto i te mahu pōiri ra, ’a mau pāpū ai i te mea auri ra, e tae roa mai ra rātou i te rāʼau ra, ʼamu ihora i tō te reira māʼaʼ (’īrava 24). Area rā, ’a tāhitohito ai te mau taʼata tei ʼahu maitaʼihia o te fare rahi ʼe te ’āʼano i te piti o teie pupu taʼata, ‘’ua ha’amā ihora rātou’ ’e ‘māʼiri ihora rātou i te mau ʼē‘a au ʼore ra, moʼe aturaʼ (’īrava 28)… Noa atu tō rātou fa’aro’o, tō rātou pūpūra’a ia rātou iho, ʼe te parau a te Atua, ʼua moʼe teie pupu i muri iho—penei a’e nō te mea ’ua tai’o rātou ’aore rā ’ua tuātapapa ’aore rā ’ua mā’imi i te mau pāpa’iraa mo’a i te tahi noa taime.

Pupu 3.« I roto i te ’īrava 30 e tai’o tātou nō ni’a i te toru o te pupu ta’ata o te haere ra i mua ma ‘te mau māite i taua ʼāuri ra, ʼe ʼia tae mai ra rātou i reira, māʼiri ihora rātou i raro, ʼamu ihora i te hotu o taua rāʼau raʼ. Te parau tumu i roto i teie ʼīrava ʼoia ho’i ʼia mau māite noa i taua auri ra. ʼUa haere atoʼa te toru o te pupu i mua ma te faʼaroʼo ʼe te pāpū; area rā, ʼaita e faʼaʼitera’a e ʼua hahi ʼē rātou, ʼua mā‘iri i roto i te mau ʼe‘a au ʼore, ʼaore rā ʼua moʼe. Penei a’e ʼua tai’o tāmau ’e ’ua tuātapapa ’e ’ua ma’imi teie pupu toru i te mau pāpa’ira’a mo’a. Teie te pupu e ti’a ia ʼoutou e iāʼu nei ʼia tūtava i te ʼāmui atu ».

Pupu 4.« ʼAita te maha o te pupu i tūtava i te haere i te rāʼau, ʼua hina’aro rā i te fare rahi ʼe te āʼano ʼei fā hopeʼa nō rātou (hiʼo 1 Nephi 8:31–33) ».

(David A. (Bednar, « Te moemoeā a Lehi : Te mau māiteraʼa i te ʼāuri », Ensign ’aore rā Liahona, ’Ātopa 2011, 34–36).

Ha’amaita’ira’a i tā tātou ha’api’ira’a

Fa’a’ite i te ti’aturira’a nā roto i te mau tītaura’a teitei. ’Aita te tahi mau pīahi e ti’aturi nei i tō rātou ’aravihi ’ia ha’api’i i te ’evanelia ’o rātou ana’e. Fafau atu i te mau pīahi ē ʼa tūtava ai rātou i te haʼapiʼi ’o rātou anaʼe, e haʼapiʼi te Vārua Maitaʼi ia rātou. E nehenehe tā ʼoutou e hōroʼa i te mau rāveʼa nō te tauturu ia rātou ʼia haʼamata. (Hi’o Ha’api’ira’a mai tā te Fa’aora, 29-30).