Mormons saīsina plāksnes, Toms Lovels

26. oktobris – 1. novembris

Mormona 1.– 6. nodaļa

„Es vēlētos, kaut es spētu visus pārliecināt … nožēlot grēkus”

Kad jūs lasāt Mormona 1.– 6. nodaļu, meklējiet patiesības, kas var palīdzēt nodarbības dalībniekiem palikt uzticīgiem bezdievības laikā, kā to darīja Mormons.

Pierakstiet gūtos iespaidus

Aiciniet dalīties

Dažreiz dalībnieki vilcinās dalīties savās atziņās, jo viņiem nav bijis pietiekami daudz laika sakārtot savas domas. Lai viņiem palīdzētu, atvēliet viņiem dažas minūtes, lai viņi pierakstītu savas atziņas, ko bija guvuši, studējot mājās Mormona 1.– 6. nodaļu; pēc tam aiciniet viņus dalīties.

Māciet doktrīnu

Mormona 1.– 6. nodaļa

Mēs varam dzīvot taisnīgi, neskatoties uz apkārt esošo bezdievību.

• Daudzi no klātesošajiem var identificēties ar Mormona pieredzi, cenšoties dzīvot taisnīgi šajā bezdievīgajā pasaulē. Varbūt viņi var dalīties tajā, ko viņi ir mācījušies no Mormona piemēra. Lai veicinātu šo diskusiju, jūs varētu lūgt nodarbības dalībniekiem sameklēt pantus, kas atklāj Mormona īpašības, un tos pierakstīt uz tāfeles (skat., piemēram, Mormona 1:2–3, 15–16; 2:1, 23–24; 3:1–3, 12, 17–22). Kādā veidā šīs īpašības ir palīdzējušas Mormonam saglabāt viņa garīgo spēku? Kādā veidā šīs īpašības palīdzētu mums līdzināties Mormonam?

  

  Cīņa, Džordžs Koko

• Mormons bieži rakstīja tieši mūsdienu cilvēkiem. Ko mēs varam mācīties no viņa vārdiem, kas vērsti uz mums Mormona 3:17–22 un 5:10–24? Katram nodarbības dalībniekam iedodiet papīra lapu, uz kuras augšpusē rakstīts „Mormona padoms mums”, un iedrošiniet viņus atrast šajos pantos vēstījumus, kurus var pielīdzināt mūsdienām. Kā mēs varam pielietot Mormona padomu, lai mēs paliktu garīgi stipri mūsdienu pasaulē?

• Ja jūs mācāt jauniešus, jūs varētu izmantot Mormona piemēru, lai palīdzētu viņiem saprast, ka viņi var būt taisnīgi vadītāji, kad viņi ir jauni. Ja jūs mācāt pieaugušos, jūs varētu izmantot šo piemēru, lai ierosinātu diskusiju par to, kā palīdzēt jauniešiem kļūt par labiem vadītājiem. Lai iesāktu diskusiju, jūs varētu palūgt dažiem nodarbības dalībniekiem caurskatīt Mormona 1. nodaļu, bet pārējie lai caurskata Mormona 2. nodaļu, atzīmējot iespējas, kuras Mormonam tika dotas, lai vadītu cilvēkus viņa agrīnajos gados. Kuras no viņa īpašībām padarīja viņu par izcilu vadītāju? Klātesošie varētu dalīties piemēros, kurus viņi ir redzējuši saistībā ar taisnīgu bērnu un jauniešu spēcīgo ietekmi. Tāpat viņi varētu pārrunāt savas, vai arī to jauniešu, kurus viņi pazīst, iespējas būt par vadītājiem, kuriem piemīt tādas īpašības kā Mormonam.

Mormona 2:10–15

Grēku nožēlošana pieprasa salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu.

• Lai mācītos atšķirību starp bēdām, kuras noved pie grēku nožēlošanas, un bēdām, kas pie tā nenoved, apsveriet iespēju kopā izlasīt Mormona 2:10–15 un pārrunāt šādus jautājumus: Kāda nozīme ir bēdām grēku nožēlošanas procesā? Kāda atšķirība ir starp „bēdām, kas noved pie grēku nožēlošanas”, un „nolādēto bēdām”? Kāda attieksme un uzvedība var palīdzēt mums iegūt „salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu”?

Mormona 3:12

Mēs varam mīlēt citus, pat ja mēs nepiekrītam viņu izvēlēm.

• Tāpat kā Mormons, daudzi klātesošie ir ciešā saskarsmē ar cilvēkiem, kuriem nav tādi paši uzskati. Kā jūs varētu izmantot Mormona pieredzi, lai mācītu klātesošos par to, kā mīlēt citus, neskatoties uz viņu atšķirībām? Apsveriet iespēju kopā izlasīt Mormona 3:12 un pārrunāt tos brīžus, kad Mormons izrādīja mīlestību pret tiem, kuri noraidīja viņa vēstījumu un apzināti sacēlās pret Dievu (skat., piemēram, Mormona 1:16–17; 2:12). Kādās pieredzēs klātesošie var dalīties no savas dzīves, mīlot tos cilvēkus, kuriem nav tādi paši uzskati vai vērtības? Eldera Dalina H. Ouksa apgalvojums sadaļā „Papildus avoti” dod mums papildus padomu.

Mormona 6:17

Jēzus Kristus stāv ar atplestām rokām, lai mūs pieņemtu.

• Tiem, kam nav cerības, ka viņu grēki varētu tikt piedoti, Mormona apraksts par Glābēju, kas stāv „ar atvērtām rokām, lai [viņus] pieņemtu”, varētu sniegt viņiem iedrošinājumu. Apsveriet iespēju kopā izlasīt Mormona 6:17 un parādīt Jēzus Kristus attēlu ar izstieptām rokām (kā, piemēram, Evaņģēlija mākslas darbu grāmata, nr. 66). Ko šis pants mums māca par Glābēja dedzību mums palīdzēt? Tāpat jūs kopā varētu apsvērt iespēju nodziedāt dziesmu, kas māca līdzīgu vēstījumu, kā, piemēram, „Nāciet pie Jēzus!” (Garīgās dziesmas, nr. 63.). Jūs varētu arī dalīties prezidenta Rasela M. Nelsona pieredzē, kas iekļauta sadaļā „Papildus avoti”, un lūgt klātesošos pārrunāt, kā mēs varam palīdzēt citiem atpazīt, ka grēku nožēlošana ir iespējama.

Mudiniet mācīties mājās

Jūs varētu aicināt klātesošos padomāt, ko viņi rakstītu savā vēstulē, kas būtu adresēta cilvēkiem nākotnē. Mormona 7.– 9. nodaļā mēs lasām, ko Mormons un Moronijs pirms vairākiem gadsimtiem rakstīja mūsdienu cilvēkiem.

Papildus avoti

Mīlēt cilvēkus, kuriem ir citi uzskati.

Elders Dalins H. Oukss paskaidroja:

„Mums visiem vajadzētu ievērot tādas evaņģēlija mācības kā mīlestību pret tuvāko un vairīšanos no strīdiem. Kristus sekotājiem vajadzētu rādīt laipnības paraugu. Mums vajadzētu mīlēt visus cilvēkus, uzmanīgi ieklausīties citos un izrādīt interesi par viņu sirsnīgajiem uzskatiem. Var gadīties, ka mēs viņiem nepiekrītam, taču mums nevajadzētu būt nelaipniem. Mūsu nostājai un diskusijām par strīdīgām tēmām nevajadzētu novest līdz strīdiem. Mums būtu jābūt gudriem, izskaidrojot savu nostāju un pastāvot par to, un mēģinot ietekmēt citus. To darot, mēs lūdzam, lai citi neņemtu ļaunā mūsu sirsnīgos reliģiskos uzskatus un to, ka dzīvojam pēc savas reliģijas mācībām. Mēs mudinām visus pielietot Glābēja zelta likumu: „Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem” (Mateja 7:12).

Kad mūsu viedoklis negūst virsroku, mums būtu ar laipnību jāpieņem nelabvēlīgie rezultāti un jāuzvedas pieklājīgi pret saviem pretiniekiem” („Mīlēsim apkārtējos un sadzīvosim ar atšķirīgo!” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2014. g. nov., 27. lpp.).

Grēku nožēlošana ir iespējama.

Prezidents Rasels M. Nelsons dalījās šādā pieredzē:

Pirms gada, kad mēs ar elderu Deividu S. Baksteru braucām uz staba konferenci, mēs apmeklējām restorānu. Vēlāk, kad mēs atgriezāmies mašīnā, mūs uzrunāja kāda sieviete. … Viņa vaicāja, vai mēs esam Baznīcas elderi. Mēs teicām: „Jā!” Gandrīz nepiespiesti viņa pastāstīja savu stāstu par grēka apņemto, traģisko dzīvi. Tagad, būdama tikai 28 gadus veca, viņa jutās nožēlojami. Viņa jutās bezvērtīga, jo nebija vairs iemesla dzīvot. Viņai runājot, sāka parādīties viņas dvēseles piemīlība. Ar asarām acīs viņa jautāja, vai viņai ir vēl kāda cerība izkļūt ārā no šī bezcerīgā stāvokļa.

„Jā,” mēs atbildējām, „ir cerība. Cerība ir saistīta ar grēku nožēlošanu. Jūs varat mainīties. Jūs varat „nā[kt] pie Kristus un t[apt] pilnveidot[a] Viņā”” [Moronija 10:32]. Mēs mudinājām viņu nevilcināties [skat. Almas 13:27; 34:33]. Viņa pazemīgi noelsoja un no sirds mums pateicās.

Kad mēs ar elderu Baksteru turpinājām savu ceļojumu, mēs pārdomājām šo pieredzi. Mēs atminējāmies Ārona padomu, ko viņš sniedza dvēselei, kas pazaudēja savu cerību: „Ja tu nožēlosi visus savus grēkus un metīsies ceļos Dieva priekšā, un piesauksi Viņa Vārdu ticībā, ticot, ka tu saņemsi, tad tu saņemsi to cerību, ko tu vēlies” [Almas 22:16]. …

… 28 gadus vecajai sievietei, kas iestigusi grēka muklājā, un katram no mums es paziņoju, ka grēku nožēlošanas saldā svētība ir iespējama. Tā iegūstama caur pilnīgu pievēršanos Tam Kungam un Viņa svētajam darbam.”

Papildus tam, prezidents Nelsons norādīja: „Mēs arī atceramies grēcīgos cilvēkus, par kuriem rūpējas viņu vadītājs Mormons, kurš rakstīja: „Man nebija cerību, jo es zināju Tā Kunga sodus, kam jānāk pār tiem; jo viņi nenožēloja savas nekrietnības, bet cīnījās par savām dzīvībām, nepiesaucot to Būtni, kas bija viņus radījusi”” (Mormona 5:2), („Grēku nožēlošana un pievēršanās” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2007. g. maijs, 102., 104. lpp.).

Pasniegšanas pilnveidošana

Garīgā izaugsme noris mājās. Nodarbības dalībnieki katru nedēļu aizvada 165 stundas ārpus baznīcas. Šajā laikā viņi gūst garīgas pieredzes, kas māca viņiem par evaņģēliju. Uzdodiet tādus jautājumus, kas mudina klātesošos dalīties ar to, ko viņi kopā ar savām ģimenēm ir mācījušies nedēļas laikā (skat. Mācīšana pēc Glābēja parauga, 18. lpp.).