Mai, pe’e mai
14–20 nō tēnuare. Luka 2 ; Mataio 2 : ʼUa haere mai mātou nō te haʼamori iāna


« 14–20 nō tēnuare. Luka 2 ; Mataio 2 : ʼUa haere mai mātou nō te haʼamori iāna » Mai, peʼe mai—Nō te Haʼapiʼiraʼa Sābati : Faufa’a ’Āpī 2019 (2019)

« 14–20 nō tēnuare. Luka 2 ; Mataio 2 », Mai, peʼe mai—Nō te Haʼapiʼiraʼa Sābati : Faufa’a ’Āpī 2019

Te mau taʼata paʼari e tere ra nā niʼa i te mau tāmera

E haʼamori nā tātou iāna, nā Dana Mario Wood

14–20 nō tēnuare.

Luka 2 ; Mataio 2

ʼUa haere mai mātou nō te haʼamori iāna

Hou ’outou ’a taiʼo ai i te mau manaʼo tauturu i roto i teie arataʼiraʼa, ’a tuatāpapa Luka 2 ʼe Mataio 2, ʼe ’a pāpa’i i tō ʼoutou manaʼo pae vārua. E tauturu te reira ia ʼoutou ’ia fāriʼi i te heheura’a nō ni’a e aha te rāve’a maita’i a’e nō te pāhono i te mau hina’aro o tā ʼoutou mau pīahi.

ʼA pāpa’i i tō ʼoutou mana’o

tāpa’o nō te fa’a’itera’a

Ani ’ia fa’a’ite mai

Nāhea e nehenehe ai ia ʼoutou e faʼaitoito i te mau pīahi ’ia faʼaʼite mai i tō rātou manaʼo ʼe te mau ’itera’a tā rātou i fāri’i ’a tuatāpapa ai rātou iho i teie mau pāpa’ira’a mo’a ʼe te tuatāpaparaʼa ʼe tō rātou ʼutāfare ? Noa atu e ʼua matau rātou i te ʼāʼamu nō niʼa i te fānauraʼa ʼo te Faʼaora, e nehenehe noa ā e noaʼa ia rātou te tahi mau ʼiteraʼa pae vārua ʼāpī. ʼA feruri i te ani i te tahi mau pīahi ’ia faʼaʼite mai i te hōʼē poroʼi tā rātou i ʼite i roto i te Luka 2 ʼaore rā Mataio 2 tei haʼaputapū ia rātou i roto i te hō’ē rāveʼa ʼāpī.

tāpa’o nō te ha’api’ira’a

Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu

Luka 2:1–38 ; Mataio 2:1–12

Tē vai ra e rave rahi mau ʼite nō te fānauraʼa ʼo te Mesia.

  • E nehenehe te mau ʼāʼamu mātāmua ʼo te feiā haʼamori i roto ia Luka 2 ʼe Mataio 2 e tauturu i tā ʼoutou mau pīahi ’ia feruri hōhonu i te mau rāveʼa ’a faʼaʼite ai rātou i tō rātou here nō te Faʼaora. ʼA hiʼo faʼahou i te tāpura i roto i te arataʼiraʼa nō teie hepetoma i roto Mai, peʼe mai—Nō te mau taʼata iho ʼe te mau ʼutuāfare. Tē vai ra i roto i tā ’outou piha te mau ta’ata e mana’o tō rātou nō te fa’a’ite mai nā roto mai i teie ’ohipara’a, ʼaore rā e nehenehe tā ʼoutou e rave teie ’ohipara’a e te tāʼātoʼaraʼa ʼo te piha haʼapiʼiraʼa. Nō te aha e mea faufaʼa roa i teie mau ʼite nō te Mesia ’ia haere mai nā te mau huru vāhi atoʼa ? Nāhea tātou e ti’a ai i te peʼe i tō rātou hiʼoraʼa maitaʼi ?

  • Hou teie mau ʼite i haʼamori ai i te aiū Mesia, ʼua ʼimi rātou iāna. Nō te tauturu i te mau pīahi ’ia haʼapiʼi mai nā roto mai i tō rātou hiʼoraʼa maitaʼi, ʼe nehenehe ʼoutou e pāpaʼi i niʼa i te tāpura ’ere’ere i teie mau upoʼo parau :Mau tīaʼi māmoe, Anna, Simeona, ʼe mau taʼata paʼari. I muri iho ’a ani i te mau pīahi ’ia ʼimi i roto i te Luka 2 ʼe Mataio 2 ʼe ’ia pāpaʼi i niʼa i te tāpura ’ere’ere e aha te mea tā teie mau taʼata i rave nō te ʼimi i te Faʼaora. E aha tā teie mau ʼāʼamu e parau nei nō niʼa i te tahi mau rāveʼa e nehenehe ai tātou e ʼimi i te Mesia ?

    te tīaʼi māmoe ’e te mau māmoe

    ʼUa riro te mau tīaʼi māmoe ’ei mau ʼite mātāmua nō te fānauraʼa ʼo te Faʼaora.

  • E faʼauru ʼānei te hōʼē haʼapiʼiraʼa taoʼa i te mau pīahi ’ia faʼataʼa i te tahi vāhi nō te Faʼaora i roto i tō rātou oraraʼa ? ʼA feruri i teie manaʼo tauturu : ʼĀfaʼi atu i te piha haʼapiʼiraʼa te hōʼē fa’ariʼi mōhina ’e, i muri aʼe i te hiʼo-ʼāmui-fa’ahou-raʼa i te Luka 2:7, ʼa ani i te mau pīahi ’ia faʼa’ī i te fa’ariʼi mohina i te mau taoʼa huru rau o te faʼahōhoʼa i te mau huru ’a faʼaʼohipa ai tātou i tō tātou taime. ’Ia ’ī te fa’ariʼi mōhina, ʼa ani i te tahi pīahi ’ia tāmata i te ʼōʼomo atu i te hōʼē hōhoʼa ʼo te Faʼaora. E aha tā teie faʼaauraʼa e faʼaʼite nei nō niʼa i te faʼataʼaraʼa i te tahi vāhi nō te Mesia i roto i tō tātou oraraʼa ? E aha tā tātou e nehenehe e rave taʼa ʼē atu nō te faʼataʼa i te tahi vāhi nōna ? E nehenehe te parau ʼa te peresideni Thomas S. Monson i roto i « Te tahi atu mau rāveʼa tauturu » e pāhono i teie uiraʼa.

Mataio 2:13–23

E nehenehe te mau metua e fāriʼi i te heheuraʼa nō te pāruru i tō rātou ʼutuāfare.

  • Hōʼē haʼapiʼiraʼa nō roto mai i te hororaʼa ʼo Iosepha ʼe ’o Maria i Aiphiti, ʼoia ho’i e nehenehe te Fatu e hōroʼa i te heheuraʼa nō te tauturu i te mau metua ’ia pāruru i tō rātou ʼutuāfare i te ’ati. Nō te faʼauru i te tāuaraʼa parau nō niʼa i teie tumu parau, ’a feruri i te ani i te mau pīahi ’ia tāpaʼo i niʼa i te tāpura ’ere’ere te tahi o te mau ʼati tā te mau ʼutuāfare e faʼaruru nei i teie mahana. E aha tā tātou i haʼapiʼi mai nā roto mai i te Mataio 2:13–23 nō niʼa i te pārururaʼa i tō tātou ʼutuāfare ʼe ia tātou iho i teie mau ʼati ? Nāhea te heheuraʼa o te taʼata iho i te tauturu ia tātou ’ia pāruru i tō tātou ʼutuāfare ’aore rā i te mau feti’i i te ʼati ? E aha te mau a’o a te mau peropheta ʼe te mau ʼāposetolo i hōroʼa mai nō te tauturu ia tātou ’ia pāruru i tō tātou ʼutuāfare ?

  • ʼEi tufaʼa nō teie tāuaraʼa parau, e nehenehe ʼoutou e ani i te mau pīahi ’ia hīmene ʼāmui « E riro te ʼUtuāfare nei Mai te Ao ra », Te mau Hīmene, no. 181, ʼaore rā te tahi atu hīmene nō niʼa i te ʼutuāfare. E aha tā te hīmene e haʼapiʼi ra nō niʼa i te mea tā te mau metua e rave nō te fāriʼi i te heheuraʼa nō te arataʼi i tō rātou ʼutuāfare ?

Luka 2:40–52

I tōna ʼāpīraʼa, ʼua tūtonu Iesu i ni’a i te hinaʼaro o tōna Metua.

  • E nehenehe te ʼāʼamu nō tō Iesu haʼapiʼiraʼa i roto i te hiero i te 12 raʼa o tōna matahiti e riro ʼei haʼapiʼiraʼa pūai taʼa ʼē nō te feiā ʼāpī e uiui nei nō niʼa i te ʼohipa tā rātou e nehenehe e hōroʼa nō te ʼohipa ʼa te Atua. E nehenehe ʼoutou e vāhi i te mau pīahi nā te pupu e piti nō te taiʼo ʼāmui Luka 2:40–52 (ʼa hiʼo i te manaʼo tauturu i roto i te ʼīritiraʼa ʼa Iosepha Semita i roto Luka 2:46, faʼahororaʼa c). E nehenehe i te pea tātaʼitahi e rave i te tahi nau minuti nō te faʼaʼite i te tahi ʼe te tahi i te mea tei faʼauru ia rātou nō niʼa i teie ʼāʼamu. E aha tā tātou mau rāveʼa nō te faʼaʼite i te mea tā tātou i ʼite nō niʼa i te ʼevanelia ? E aha te mau ’itera’a tā tātou e nehenehe e faʼaʼite atu ?

  • Mai te mea tē haʼapiʼi nei ʼoutou i te feiā paʼari, e nehenehe teie ʼāʼamu e riro ʼei rāveʼa nō te tuatāpapa e nāhea ’ia tauturu i te feiā ʼāpī ’ia faʼatupu i tō rātou huru maitaʼi. E nehenehe te hōʼē pīahi e haʼapoto mai i te ʼāʼamu i roto i te Luka 2:40–52, ʼe i te piha e tāu’aparau e nāhea teie mau ʼohipa tei tupu e haʼamaitaʼi i te huru o tō rātou hiʼoraʼa i te feiā ʼāpī o te ʼĒkālesia. E aha te mau rāveʼa tā tātou e nehenehe e hōroʼa i te feiā ʼāpī nō te rāveraʼa i « [te] ʼohipa ʼa te Metua » mai tā Iesu i rave ? Luka 2:49 E aha te taime ’a māere ai tātou i te hōʼē hi’ora’a pae vārua tei faʼaʼitehia mai e te hōʼē feiā ʼāpī ʼaore rā e te hō’ē tamariʼi ? E nehenehe teie mau parau ʼa te peresideni Henry B. Eyring e ’āpitihia atu i teie tāuaraʼa parau : « ’Ia parau mai te hōʼē taeaʼe tei mau i te Autahuʼaraʼa ʼa Aarona… e tiʼaturi noa vau e faʼaroʼo mai au i te parau ʼa te Atua. E mea varavara vau e fāri’i i te mana’o ’ino’ino, ’e mea pinepine rā e fāri’i i te mana’o māere » (« ’Ia pūai atoʼa hoʼi ʼoia », Ensign ʼaore rā Liahona, Novema 2016, 77).

  • E aha tā te Luka 2:40–52 e haʼapiʼi nei ia tātou nō niʼa i te huru ʼo Iesu i tōna ʼāpīraʼa ? E nehenehe te hōhoʼa nō te tupuraʼa o te taʼata iho tei parauhia i roto i te Luka 2:52 e faʼauru i te hōʼē tāuʼaraʼa parau nō niʼa i te mea tā tātou e rave nei ’ia riro mai te Mesia ra te huru. E nehenehe tā ʼoutou e parau i te mau pīahi ’ia feruri ē nāhea rātou i tupu ai i te paʼari (i te paʼe feruriraʼa), i te tino (i te pae tino), i te herehia mai ʼe te Atua (i te pae vārua), ʼe te taʼata atoʼa (i te pae tōtiare). E nehenehe rātou e haʼamau i te mau fā i roto i te hōʼē ʼaore rā hau atu o teie mau tufaʼa.

tāpa’o nō te ha’api’ira’a.

Faʼaitoito i te haʼapiʼiraʼa mai i te fare

Nō te tauturu i te mau pīahi ’ia faʼaineine i te ’āparaura’a ia Ioane 1 i te hepetoma i mua nei, ’a ani ia rātou ’ia tāpaʼo i te mau vāhi atoʼa i roto i te pene ’a faʼaʼite ai te tahi taʼata i te ʼiteraʼa pāpū nō Iesu Mesia.

tāpa’o nō te mau rāve’a tauturu

Te tahi atu mau rāveʼa tauturu

Luka 2 ; Mataio 2

Te rāveʼa nō te ʼimi i te Mesia

ʼUa haʼapiʼi te peresideni Thomas S. Monson :

« ʼUa vai noa ’e e vai noa ā mā te taui ʼore te rāveʼa ’ia ʼimi ia Iesu—te pure mā te manaʼo tae ʼe te hinaʼaro mau o te hōʼē ʼāʼau ha’ehaʼa ʼe te mā …

« Hou ’a nehenehe ai tātou e rave mā te manuia i te hōʼē māʼimiraʼa nō tātou iho nō Iesu, e tiʼa ia tātou ’ia faʼaineine nā mua i te taime nōna i roto i tō tātou oraraʼa ’e te hōʼē vāhi nōna i roto i tō tātou ʼāʼau. I roto i teie mau mahana ʼohipa e rave rahi mau taʼata e taime tō rātou nō te hui pōpō, e taime nō te hoʼohoʼo, e taime nō te ʼohipa, e taime nō te haʼuti—ʼaore roa a’e rā e taime nō te Mesia.

« ʼUa rahi te mau fare nehenehe i te fenua nei ʼe te faʼataʼa nei i te mau piha nō te tāmāʼa, te mau piha nō te taʼoto, te mau piha haʼutiraʼa, te mau piha nō te niraraʼa, te mau piha nō te ʼāfata teata, ’aita rā e piha nō te Mesia.

« E māuiui ʼānei tō tātou feruriraʼa ’ia haʼamanaʼo tātou i tāna iho mau parau : ‘E ana tō te alope, e tauraʼa tō te manu o te reva, ʼāreʼa te Tamaiti ʼa te taʼata nei ʼaita ’ōna e tuaroi’. Mataio 22:37 ʼAore rā e haʼamā tātou ’ia haʼamanaʼo anaʼe tātou, ‘fānau ihora ʼoia i tāna tamaiti matahiapo, vehī ihora i te ʼahu, tuʼu atura i roto i te phatene, nō te mea ʼaore atura rāua i ō i roto i te fare tīpaeraʼa’. Luka 2:8 ʼAore e piha. ʼAore e piha. ʼAore e piha. I vai nā ;

« ’A rave ai tātou i tā tātou iho ʼimiraʼa ia Iesu, mā te tauturuhia ʼe ma te arataʼihia e te pure, e mea faufaʼa rahi ’ia vai ia tātou te hōʼē hōhoʼa māramarama nō te taʼata tā tātou e ʼimi ra. ʼUa ʼimi te mau tīaʼi māmoe i tahito ra ia Iesu te tamaiti. Tē ʼimi nei rā tātou ia Iesu te Mesia, tō tātou taeaʼe Paʼari aʼe, tō tātou Arai i te Metua, tō tātou Tāraʼehara, te Fatu nō tō tātou ora ; ʼoia tei te Metua i te mātāmuaraʼa ; ʼoia tei rave i niʼa iho iāna te mau hara o te ao nei ʼe tei pohe nā roto i tōna iho hinaʼaro ’ia ora tātou e ʼa muri noa atu. Teie te Iesu tā tātou e ’imi nei »(« The Search for Jesus », Ensign, Tītema, 1990, 4-5).

Hōhoʼa peni nō te fānauraʼa ʼo te Mesia

ʼA feruri ʼe nahea te hōhoʼa peni e haʼamaitaʼi ai i tā ʼoutou tuatāpaparaʼa nō niʼa i te fānauraʼa ʼo te Mesia. (Nō te mau hiʼoraʼa, ʼa hiʼo Gospel Art Book ʼaore ra history.lds.org/exhibit/birth-of-christ.)

Haʼamaitaʼiraʼa i tā tātou haʼapiʼiraʼa

ʼA faʼaʼohipa i te mau pīahi tei ʼore i tuatāpapa i te mau pāpaʼiraʼa moʼa i te fare. Noa atu ē ʼaita te tahi mau pīahi i nehenehe i te taiʼo Luka 2 ʼe Mataio 2 hou te haʼapiʼiraʼa, e noa’a ia rātou ’ia faʼaʼite mai i te mau manaʼo faufaʼa rahi ’a tāuʼaparau ai ʼoutou i roto i te piha haʼapiʼiraʼa. ʼIa pāpū ē ’ua hōroʼahia te taime i te mau pīahi atoʼa ’ia ʼāmui mai i roto i te tāuʼaraʼa parau.