toru nā ta’ata e rātere ra nā ni’a i te tāmera

E ha’amori ana’e tātou iāna, nā Dana Mario Wood

9–15 nō Tēnuare

Mataio 2 ; Luka 2

I haere mai ho’i mātou e tāhopu iāna

Hou ’outou ’a taiʼo ai i te mau manaʼo tauturu i roto i teie arataʼiraʼa, ’a tuatāpapa i te Mataio 2 ʼe te Luka 2ʼe ’a pāpa’i i tō ʼoutou manaʼo pae vārua. Nā teie e tauturu ia ’outou ’ia fāri’i i te heheura’a e nāhea ’ia pāhono maitai’i atu i te mau hina’aro o tā ’outou mau pīahi.

ītona fa’a’itera’a

Tītau i te mana’o

Nāhea e nehenehe ai ia ʼoutou e faʼaitoito i te mau pīahi ’ia faʼaʼite mai i tō rātou manaʼo ʼe te mau ’itera’a tā rātou i fāri’i ’a tuatāpapa ai rātou iho i teie mau pāpa’ira’a mo’a ʼe te tuatāpaparaʼa ʼe tō rātou ʼutuāfare ? Noa atu e ʼua mātau rātou i te ʼāʼamu nō niʼa i te fānauraʼa ʼo te Faʼaora i roto i te Mataio 2 ’e te Luka 2, e nehenehe noa ā e noaʼa ia rātou te tahi mau ʼiteraʼa pae vārua ʼāpī. ʼA feruri i te ani i te tahi mau pīahi ’ia faʼaʼite mai i te hōʼē poroʼi tā rātou i ʼite tei haʼaputapū ia rātou ma te rāveʼa ʼāpī.

’ītona ha’api’ira’a

Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu

Mataiʼo 2:1–12 ; Luka 2: 1–38

Tē vai ra e rave rahi mau ʼite nō te fānauraʼa ʼo te Mesia.

• E nehenehe te mau ʼāʼamu mātāmua ʼo te feiā haʼamori i roto i te Mataio 2:1–12 ʼe te Luka 2:1–38 e tauturu i tā ʼoutou mau pīahi ’ia feruri hōhonu i te mau rāveʼa ’a faʼaʼite ai rātou i tō rātou here nō te Faʼaora. ʼA hiʼo faʼahou i te tāpura nō ni’a i te mau ’ite ’o te fānaura’a ’o te Mesia i roto i te arataʼiraʼa nō teie hepetoma i roto te Mai, peʼe mai—Nō te mau taʼata iho ʼe te mau ʼutuāfare. Tē vai ra i roto i tā ’outou piha te mau ta’ata e mana’o tō rātou nō te fa’a’ite mai nā roto mai i teie ’ohipara’a, ’e ʼaore rā e nehenehe tā ʼoutou e rave teie ’ohipa e te tāʼātoʼaraʼa ʼo te piha haʼapiʼiraʼa. Nō te aha e mea faufaʼa roa i teie mau ʼite nō te Mesia ’ia haere mai nā te mau huru vāhi atoʼa o te orara’a nei? Nāhea tātou e ti’a ai i te peʼe i tō rātou hiʼoraʼa maitaʼi ?

  te tīaʼi māmoe ’e te mau māmoe

  ʼUa riro te mau tīaʼi māmoe ’ei mau ʼite mātāmua nō te fānauraʼa ʼo te Faʼaora.

• Hou teie mau ʼite i haʼamori ai i te ’aiū Mesia, ʼua ʼimi rātou iāna. Nō te tauturu i te mau pīahi ’ia haʼapiʼi mai nā roto mai i tō rātou hiʼoraʼa maitaʼi, ʼe nehenehe ʼoutou e pāpaʼi i niʼa i te tāpura ’ere’ere i teie mau upoʼo parau : Mau tīaʼi māmoe, Anna, Simeona, ʼe mau taʼata paʼari. I muri iho e nehenehe i te mau pīahi ’ia ʼimi i roto i te Mataio 2 ʼe te Luka 2 ʼe ’ia pāpaʼi i niʼa i te tāpura ’ere’ere e aha te mea tā teie mau taʼata i rave nō te ʼimi i te Faʼaora. E aha tā teie mau ʼāʼamu e parau nei nō niʼa i te tahi mau rāveʼa e nehenehe ai tātou e ʼimi i te Mesia ?

Mataio 2:13–23

E nehenehe te mau metua e fāriʼi i te heheuraʼa nō te pāruru i tō rātou ʼutuāfare.

• Nō te ha’amata i te hō’ē ’āparaura’a e nāhea tō te Metua i te ao ra arata’ira’a ia Iosepha ’e ia Maria i roto i tā rāua ’ohipa ’ei nā metua nō te Fa’aora, ’a feruri i te ani i te mau pīahi ’ia tāpura i ni’a i te tāpura ’ere’ere te tahi o te mau ’ati tā tātou e fa’aruru nei i teie mahana. E aha tā tātou i haʼapiʼi mai nā roto mai i te Mataio 2:13–23 nō niʼa i te pārururaʼa i teie mau ʼati ? Nāhea te heheuraʼa o te taʼata iho i te tauturu ia tātou ’ia pāruru i tō tātou ʼutuāfare ’e ’aore rā i te mau feti’i i te ʼati ? E aha te mau a’o tā te mau peropheta ʼe te mau ʼāpōsetolo i hōroʼa mai ia tātou nō te tauturu ’ia ’ite i te pārurura’a pae varua ?

Luka 2:40–52

I tōna ʼāpīraʼa, ʼua tūtonu Iesu tāna ’ohipa i ni’a i te hinaʼaro o tōna Metua.

• E nehenehe te ʼāʼamu nō tō Iesu haʼapiʼiraʼa i roto i te hiero i te 12 raʼa o tōna matahiti e riro ʼei haʼapiʼiraʼa pūai taʼa ʼē nō te feiā ʼāpī e uiui nei nō niʼa i te ʼohipa tā rātou e nehenehe e hōroʼa nō te ʼohipa ʼa te Atua. E nehenehe ʼoutou e vāhi i te mau pīahi i nā pupu e piti nō te taiʼo ʼāmui i te Luka 2:40–52 (ʼa hiʼo i te manaʼo tauturu i roto i te ʼīritiraʼa parau a Iosepha Semita i roto i te Luka 2:46, faʼahororaʼac). E nehenehe i te pea tātaʼitahi e rave i te tahi nau minuti nō te faʼaʼite i te tahi ʼe te tahi i te mea tei faʼauru ia rātou nō niʼa i teie ʼāʼamu. E aha tā tātou mau rāveʼa nō te faʼaʼite i te mea tā tātou i ʼite nō niʼa i te ʼevanelia ? E aha te mau ’itera’a tā tātou e nehenehe e faʼaʼite atu ?

• E aha tā te Luka 2:40–52 e haʼapiʼi nei ia tātou nō niʼa i te huru ʼo Iesu i tōna ʼāpīraʼa ? E nehenehe te hōhoʼa nō te tupuraʼa o te taʼata hō’ē tei parauhia i roto i te Luka 2:52 e faʼauru i te hōʼē tāuʼaraʼa parau nō niʼa i te mea tā tātou e rave nei ’ia riro mai te Mesia ra te huru. E nehenehe tā ʼoutou e parau i te mau pīahi ’ia feruri ē nāhea rātou e fa’atupu ai i te paʼari (i te paʼe feruriraʼa), i te tino (i te pae tino), i te herehia mai ʼe te Atua (i te pae vārua), ʼe te taʼata atoʼa (i te pae tōtiare). E nehenehe rātou e haʼamau i te mau fā i roto i te hōʼē ’e ʼaore rā hau atu o teie mau tufaʼa. Mai te mea e hina’aro ’oe e tāmau ā i te ’āparaura’a nō ni’a i te rirora’a mai te Mesia ra te huru i roto i teie mau tuha’a, mai te mea iho ā rā e ha’api’i ’oe i te feiā ’āpī, ’a feruri i te fa’a’ohipa i te fa’ahitira’a parau i roto i « Te tahi atu mau rāve’a tauturu  ».

’ītona mātēria tauturu

Te tahi atu ā mau mātēria tauturu

Tauturu i te mau tamari’i ’e te feiā ’āpī ’ia tupu « i te rahi ’e te pa’ari, ’e te herehia mai e te Atua ’e te ta’ata ato’a ».

’Ua fa’ata’a mai te peresideni Steven J. Lund i te fa’anahora’a Te mau Tamari’i ’e te Feiā ’āpī, tei fa’atumuhia i ni’a i te Luka 2:52, mai teie te huru :

« Te mau Tamari’i ’e te Feiā ’āpī, e mauha’a te reira nō te tauturu i te tamari’i Paraimere tāta’itahi ’e i te feiā ’āpī ’ia tupu i te rahi i roto i te ti’ara’a pipi, ’e ’ia fāri’i i te hō’ē hi’ora’a ātea tei ’ī i te ’ōrama-fa’aro’o nō te huru o te ’ē’a nō te ’oa’oa. E nehenehe rātou e haere mai nō te ’ite ātea ’e nō te tītau i te mau ’ē’a o te vāhi fa’aeara’a ’e te mau tāpa’o fa’a’itera’a i ni’a i te ’ē’a o te fafaura’a, i reira rātou e bāpetizohia ai ’e e ha’amauhia ai i te hōro’ara’a o te Vārua Maita’i ’e e ’āpitihia ai i te mau pupu autahu’ara’a ’e te mau piha ha’api’ira’a a te feiā ’āpī tamāhine, i reira rātou e ’ite ai i te ’oa’oa nō te tauturura’a ia vetahi ’ē nā roto i te monora’a i te hō’ē tāvinira’a mai tā te Mesia te huru. E ha’amau rātou i te mau fā, te mea rahi ’e te mea na’ina’i, ’o te fa’atae mai i te ’aifāitora’a i tō rātou orara’a a riro rahi atu ai rātou mai te Fa’aora te huru » (« ,Te ’itera’a i te ’oa’oa i roto i te Mesia, » Liahona, Novema 2020, 36–37).

Ha’amaita’ira’a i tā tātou ha’api’ira’a

E fa’aō mai i te mau pīahi ’aita e tuatāpapa nei i te mau pāpaʼiraʼa moʼa i te fare. Noa atu ē ʼaita te tahi mau pīahi i nehenehe i te taiʼo i te Mataio 2 ʼe te Luka 2 hou te haʼapiʼiraʼa, e nehenehe rātou e faʼaʼite mai i te mau manaʼo faufaʼa rahi. ʼIa pāpū ē ’ia hōroʼahia te taime i te mau pīahi atoʼa ’ia ʼāmui ’e ’ia hōro’a i te mana’o i roto i te tāuʼaraʼa parau.