26 nō Tītema–1 nō Tēnuare

E hōpoi’a nā tātou tō tātou iho tītaura’a i te ’ite

’A taiʼo ʼe ’a feruri ai ʼoe i te mau tuha’a o te pāpaʼiraʼa moʼa i roto i teie arata’iraʼa, ’a pāpa’i i te mau faʼaʼiteraʼa pae vārua tā ʼoe i fāriʼi. E ani te reira i te Vārua i roto i tā ʼoe faʼaineineraʼa. E tauturu te Mai, peʼe mai—nō te taʼata hō’ē ʼe te ʼutuāfare ʼe te mau manaʼo i muri nei ia ʼoe, ’ia faʼauru i te mau taʼata i roto i tā ʼoe piha ’ia tuatāpapa i te Faufaʼa ʼĀpī i teie matahiti.

Tītau i te mana’o

Hōʼē o tā ʼoe mau fā ʼei ʼorometua haʼapiʼi ’o te faʼaitoitora’a ïa i te mau pīahi ’ia ’apo mai nā roto mai i te mau pāpa’ira’a mo’a nō rātou iho ʼe tō rātou ʼutuāfare. E tauturu te faʼaroʼoraʼa i te mau ’ohipa i tupu nō vetahi ’ē ia rātou ’ia ʼimi i tō rātou iho mau ’itera’a. Nō reira, i te ʼōmuaraʼa o te haʼapiʼiraʼa tātaʼitahi, e ani i te mau pīahi ’ia faʼaʼite mai i te mau pāpaʼiraʼa moʼa nō roto mai i tā rātou tuatāpaparaʼa tei faʼauru ʼaore rā tei haʼaputapū ia rātou.

Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu

E tītau te ’apora’a mai i te fa’aʼohipara’a i te faʼaroʼo.

• Nāhea ’oe i te faʼauru i tā ʼoe mau pīahi ’ia fa’aitoito mai i roto i tā rātou tītaura’a i te ’ite, ʼeiaha rā i te tiʼaturi-noa-raʼa i niʼa i te ʼorometua haʼapiʼi ? Teie hōʼē manaʼo. Tāora i te hō’ē tao’a marū i te hō’ē pīahi, ’o tā ’oe i ani a’e nei ’ia haru mai i te tāo’a ma te fa’a’ohipa ’ore i te tahi noa a’e pūai. ’A faʼaʼohipa i teie ’ohipa nō te haʼamata i te hōʼē tāuʼaraʼa parau nō niʼa i te ti’ara’a o te mau pīahi ʼe te mau ʼorometua haʼapiʼi i roto i te tītaura’a i te ’ite i te ʼevanelia. ’Ei mau pīahi, nāhea tātou ’ia « haru mai » i te mea i ha’api’ihia i roto i tā tātou mau piha ha’api’ira’a ? E nehenehe te mau fa’ahitira’a parau i roto i « Te tahi atu ā mātēria tauturu » e tauturu i teie ’āparaura’a.

• E hōpoiʼa nā te mau pīahi atoʼa ’ia ani manihini i te Vārua i roto i te piha haʼapiʼiraʼa. Nō te tauturu i te mau pīahi ’ia taʼa maita’i i te reira, e ani atu ia rātou ’ia taiʼo i te Alama 1:26 ’e Te Haʼapiʼiraʼa Tumu ’e te mau Fafaura’a 50:13–22 ; 88:122–23 e ’ia faʼaʼite mai e aha tā te mau ʼorometua haʼapiʼi ʼe tā te mau pīahi e nehenehe e rave nō te ani manihini i te Vārua. E mea maita’i paha ’ia pāpaʼi i tā rātou mau pāhonoraʼa i niʼa i te tāpura ’ere’ere i raro aʼe i te mau upoʼo parau : E aha tā te ʼorometua haʼapiʼi e nehenehe e rave ʼe E aha tā te mau pīahi e nehenehe e rave. E nehenehe te mau pīahi e hāmani i te hō’ē hōho’a pia nō tā rātou mau pāhonora’a ’e ’ia piahia te reira i te roara’a o te mau hepetoma i muri nei.

E tiʼa ia tātou ’ia ʼite i te parau mau nō tātou iho.

• E rave rahi ʼīrava o te Faufaʼa ʼĀpī e haʼapi’i nei i te mau parau tumu ’o te nehenehe e arataʼi i tā tātou māʼimiraʼa i te parau mau. Teie te tahi mau hiʼoraʼa Luka 11:9–13 ; Ioane 5:39 ; 7:14–17 ; ʼe 1 Korinetia 2:9–11. E ani i tā ʼoe mau pīahi tei taiʼo i teie mau ʼīrava i roto i tā rātou iho tuatāpaparaʼa ’ia faʼaʼite mai i te mea tā rātou i ’apo mai. ʼAore rā e nehenehe ’outou e taiʼo i teie mau ʼīrava i roto i te piha haʼapiʼiraʼa ʼe e ani i te mau pīahi ’ia faʼata’a mai, nāhea te noaʼaraʼa tō rātou ʼiteraʼa pāpū.

  

  Te ’imiraʼa ’ia tītau i te ’ite ma te fa’aro’o e tauturu ia tātou ’ia noaʼa i tō tātou iho ʼiteraʼa pāpū.

• Tē faʼata’a nei Te ʼOhipa 17:10–12 i te feiā moʼa tei tuatāpapa i te mau pāpaʼiraʼa moʼa ʼe tei noaʼa tō rātou iho ʼiteraʼa pāpū nō te parau mau. Nō te faʼaitoito i te mau pīahi ’ia peʼe i tō rātou hiʼoraʼa, ’a taiʼo ʼāmui i teie mau ʼīrava ʼe e ani i te mau pīahi ’ia faʼaʼite mai i te mau ’īrava o te pāpaʼiraʼa moʼa tei haʼapūai i tō rātou ʼiteraʼa pāpū nō te ʼevanelia.

Nāhea tātou ’ia haʼafaufaʼa rahi atu ā i tā tātou tuatāpaparaʼa i te pāpaʼiraʼa moʼa ?

• E mea fifi paha ’ia ha’amatau i te tuatāpaparaʼa i te pāpaʼiraʼa moʼa nō te mau pīahi e mana’o ra ē, ʼaita tō rātou e taime, te hāro’aro’ara’a ʼaore rā te ʼaravihi e hina’arohia. E aha tā ʼoe e nehenehe e rave nō te tauturu ia rātou ’ia manuia ? Nō te tauturu i te mau pīahi ’ia noaʼa te ti’aturira’a e hina’arohia nō te tuatāpapa i te mau pāpaʼiraʼa moʼa, e nehenehe ʼoe e faʼaʼite atu i te mau haʼamāramaramaraʼa nō roto mai i te Mau manaʼo tauturu nō te haʼamaitaʼi i tā ʼoe tuatāpaparaʼa i te pāpaʼiraʼa moʼa » i roto i te Mai, peʼe mai—nō te ta’ata hō’ē ’e te ’utuāfare. Penei aʼe e nehenehe ʼoe ʼaore rā te tahi atu mau pīahi e faʼaʼite mai i te mau ’ohipa i tupu nō te faʼaʼohipara’a i te tahi o teie mau manaʼo tauturu ʼaore rā te tahi atu mau ’itera’a rau faufaʼa rahi nō niʼa i te tuatāpaparaʼa i te mau pāpaʼiraʼa moʼa. E nehenehe atoʼa ʼoe e māʼiti i te hōʼē pene i roto i te Faufaʼa ʼĀpī ʼe ’ia tāmata i te tuatāpapa ’āmui i te reira ma te faʼaʼohipa i te tahi o teie mau manaʼo tauturu.

Te tahi atu ā mātēria tauturu

Tītauraʼa i te ʼite pae vārua nō tātou iho.

’Ua ha’api’i te peropheta Iosepha Semita : « E mea faufa’a rahi roa te mau mea a te Atua ; mea nā roto ana’e i te taime, te ’itera’a, te feruri-māite-ra’a, te teimaha ’e te hanahana e ’itehia mai ai te reira. ’A feruri na, e te ta’ata nei ! mai te mea e arata’i ’oe i te hō’ē vārua i te fa’aorara’a, e ti’a ia ’oe ’ia fa’atoro atu e tae roa i te mau ra’i teitei, ’e ’ia ’imi ’e ’ia hi’o noa atu i te mau ’ābuso pōuri roa a’e, ’e te ’ā’ano nui o te mure ’ore—e ti’a ia ’oe ’ia paraparau i te Atua. ’Auē ïa mana’o hanahana a’e ’e te huru ari’i te mau mana’o o te Atua, i te mau ferurira’a faufa’a ’ore o te ’ā’au ta’ata » ! (Te mau Haʼapiʼiraʼa a te mau Peresideni o te ʼĒkālesia : Iosepha Semita [2007], 150).

’Ua fa’ata’a mai Elder David A. Bednar : « Mai te peu te mau mea ato’a tā ’outou ’e tā’u i ’ite nō ni’a ia Iesu Mesia ’e tāna ’evanelia i fa’aho’ihia mai, ’o te mea tā te tahi atu ta’ata i ha’api’i ’e ’aore rā i parau ia tātou, ’ua patuhia ïa te niu o tō tātou ’itera’a pāpū nōna ’e nō tāna ’ohipa hanahana i te mau mahana hope’a nei, i ni’a i te one. E’ita tā tātou e nehenehe e ti’aturi noa ’e ’aore rā e tārahu noa i te māramarama ’e te ’ite o te ’evanelia a te tahi atu mau ta’ata—tae noa atu ia rātou tā tātou i here ’e i ti’aturi » ( « Fa’aineinehia nō te noa’a mai te mau mea ato’a i hina’arohia ra », Liahona, Mē 2019, 102).

Haʼamaitaʼiraʼa i tā tātou haʼapiʼiraʼa

’A faʼaea faʼatumu noa i niʼa i te haʼapiʼiraʼa tumu ’A ara ’ia vai niu noa te mau tāuʼaraʼa parau a te piha haʼapiʼiraʼa i niʼa i te mau pāpaʼiraʼa moʼa ʼe te mau haʼapiʼiraʼa a te mau peropheta. E nehenehe ʼoutou e nā reira ma te ui i te mau uiraʼa mai teie : « E aha te mau parau mau nō te ʼevanelia tā tātou i ’apo mai nā roto i te mau manaʼo tā tātou i faʼaroʼo ? » ʼaore rā « E nehenehe ānei i te tahi taʼata ’ia faʼaʼite mai i te hōʼē pāpaʼiraʼa moʼa ’o te tūʼati i te mea tā tātou i tāu’aparau ? » (Hi’o Ha’api’ira’a mai tā te Fa’aora,, 20–21.)