Ioane Bāpetizo e bāpetizo ra ia Iesu

Hiʼo faʼaʼunaʼuna i roto i te hiero nō Nauvoo Illinois, nā Tom Holdman

23–29 nō Tēnuare

Mataio 3 ; Mareko 1 ; Luka 3

« E haʼamaitaʼi ’outou i te ’ēʼa ʼo te Fatu »

ʼA taiʼo ʼe ʼa feruri ai ʼoutou i te Mataio 3 ; Mareko 1 ; ʼe Luka 3, ʼa pāpa’i i te mau manaʼo tā ʼoutou i fāriʼi. E ani te reira i te Vārua i roto i tā ʼoutou faʼaineineraʼa. Ta’a ’ē noa atu te mau mana’o ha’api’ira’a i roto i teie arata’i ha’api’ira’a, e nehenehe te mau mana’o tuatāpapara’a i roto i te Mai, pe’e mai—nō te ta’ata hō’ē ’e te ’utuāfare e fa’atanohia nō te fa’a’ohipa i tā ’outou piha ha’api’ira’a.

’ītona fa’a’itera’a

Tītau i te mana’o

Nō te tauturu i te mau pīahi ’ia faʼaʼite mai nāhea te haʼapiʼiraʼa mai nā roto mai i te Faufaʼa ʼĀpī i riro ai ’ei ha’amaita’ira’a i tō rātou oraraʼa, e nehenehe ʼoutou e pāpaʼi i teie uiraʼa i niʼa i te tāpura ’ere’ere : E aha te tahi mea tā ʼoutou i rave nō tō ʼoutou taiʼoraʼa i te tahi mea i roto i te Faufaʼa ʼĀpī i teie hepetoma ? ’A ani i te mau pīahi ’ia fa’a’ite mai i tā rātou mau pāhonora’a.

’ītona ha’api’ira’a

Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu

Mataio 3:1–12 ; Luka 3:2–18

E faʼaineine te mau pipi ia rātou iho ʼe ia vetahi ’ē ’ia fāriʼi ia Iesu Mesia.

• Nāhea tātou ’ia faʼaineine nō te hōʼē mānihini faufaʼa rahi ? E nehenehe teie huru uiraʼa e tauturu ia ’outou ’ia ʼōmua i te hōʼē tāuʼaraʼa parau e nāhea tō Ioane Bāpetizo faʼaineineraʼa i te nūnaʼa ’ia fāriʼi ia Iesu Mesia. I muri iho e nehenehe tā ’outou e vāhi i te piha ha’api’ira’a i roto e toru pupu. E tai’o te pupu tāta’itahi i te Mataio 3:1–6 ; Mataio 3:7–12 ; ʼe Luka 3:10–15, mā te hiʼo e nāhea tō Ioane Bāpetizo faʼaineineraʼa i te nūnaʼa ’ia fāriʼi ia Iesu Mesia i roto i tō rātou oraraʼa. ’Ia rave te pupu tātaʼitahi i te taime nō te faʼaʼite mai i te mea tā rātou i ʼite.

Ioane Bāpetizo e poro ra

Ioane Bāpetizo e poro ra i roto i te medebara,, nā Robert T. Barrett

Luka 3:2-14

E tiʼa ia tātou ’ia faʼahotu i « tei au i te tātarahapa ».

• I roto i te Luka 3:8, ʼua haʼapiʼi Ioane Bāpetizo i te nūnaʼa ē hou rātou e nehenehe ai ’ia bāpetizohia, e tiʼa ia rātou ’ia faʼaʼite mai i te « mau hotu », ’e ʼaore rā te tāpaʼo, nō tō rātou tātarahaparaʼa. Nāhea ’outou e nehenehe ai e tauturu i te mau pīahi ’ia ʼite i te tāpaʼo nō tō rātou iho tātarahaparaʼa ? E nehenehe ʼoutou e ani ia rātou ’ia ʼimi i roto i te Luka 3:8–14 ʼe ’ia hi’o e aha tā Ioane i faʼariro ʼei mau « hotu » nō te tātarahaparaʼa. E nehenehe atoʼa rātou e hi’o faʼahou i te Moroni 6:1–3 ’e Te Haʼapiʼiraʼa Tumu ʼe te mau Fafaura’a 20:37. E nehenehe ʼoutou e nīnoʼa [dessiner] i te hōʼē tumu rāʼau i niʼa i te tāpura ’ere’ere ’e ’ia vaiiho i te mau pīahi ’ia tu’u i te iʼoa o te māʼa hotu i niʼa i te tumu rāʼau ʼe te mau « hotu » nō te tātarahapara’a tā rātou i ’ite. E nehenehe atoʼa te reira e riro ʼei taime maitaʼi nō te paraparau nō niʼa i te auraʼa o te tātarahaparaʼa mau.

Mataio 3:13–17

E peʼe tātou ia Iesu Mesia ’ia bāpetizo-anaʼe-hia tātou ʼe ’ia fāriʼi i te Vārua Maitaʼi.

• Nō te hi’o faʼahou i te ʼāʼamu nō te bāpetizoraʼa ʼo Iesu Mesia, ʼa tāmata i teie manaʼo : ʼA ani i te mau pīahi nāhea rātou i te faʼaʼohipa i te Mataio 3:13–17 nō te haʼapiʼi atu i te tahi taʼata, mai te hōʼē tamariʼi ’e ʼaore rā te tahi taʼata nō te tahi faʼaroʼo ’ē atu, nō niʼa i te bāpetizoraʼa. (E nehenehe atoʼa rātou e faʼaʼohipa i te hōhoʼa i roto i te arataʼiraʼa nō teie hepetoma i roto i te Mai, peʼe mai—nō te taʼata hō’ē ʼe te ʼutuāfare.) E aha te mau tuhaʼa faufaʼa roa nō niʼa i te bāpetizoraʼa e tiʼa ia rātou ’ia haʼapāpū mai ? E nehenehe rātou e rave mai i tō rātou manaʼo nā roto i te haʼapiʼiraʼa i te tahi ʼe te tahi.

• Nō te tauturu i te mau pīahi ’ia feruri i te faufa’a rahi nō te orara’a i tā rātou mau fafaura’a nō te bāpetizora’a, e nehenehe e ani i te hō’ē ta’ata ’ia tai’o i te fa’ahitira’a parau a Elder Bednar i roto i « Te tahi atu ā mau rāve’a tauturu ». E nehenehe te mau pīahi e au ’ia faʼaʼite mai i tō rātou manaʼo nō niʼa i tō rātou iho bāpetizoraʼa ʼe tā rātou mau fafauraʼa nō te bāpetizoraʼa. E nehenehe ato’a rātou e hīmene i te hō’ē hīmene nō ni’a i te pe’era’a i te Fa’aora, mai te « Mai, pe’e mai » (Te mau hīmene, no.°58).

• ʼUa haʼapiʼi Ioane Bāpetizo ē e bāpetizohia te Faʼaora « i te Vārua Maitaʼi ʼe te auahi » (Mataio 3:11). E tupu te bāpetizoraʼa i te auahi ’ia haʼamau-anaʼe-hia tātou ʼe ’ia fāriʼi tātou i te hōroʼaraʼa ʼo te Vārua Maitaʼi. Nō te aha e tiʼa ia tātou ’ia fāriʼi i te hōroʼaraʼa ʼo te Vārua Maitaʼi nō te haere i mua i roto i te bāsileia o te Atua ? E aha tā te bāpetizoraʼa i te auahi ʼe te Vārua Maitaʼi e faʼatupu i niʼa iho ia tātou ? (hi’o i te Alama 5:14). ʼE nehenehe atoʼa te video « Bāpetizoraʼa ʼa te Vārua Maitaʼi » (ChurchofJesusChrist.org) e tauturu i teie tāuʼaraʼa parau.

’ītona mātēria tauturu

Te tahi atu ā mau mātēria tauturu

Tā tātou mau fafaura’a o te bāpetizora’a.

’Ua ha’api’i Elder David A. Bednar : « E toru fafaura’a tumu e vai ra i roto i te fafaura’a nō te bāpetizora’a : (1) ’ia hina’aro ’ia rave i ni’a ia tātou i te i’oa o Iesu Mesia, (2) ’ia ha’amana’o noa Iāna ’e (3) ’ia ha’apa’o i Tāna mau fa’auera’a. Te ha’amaita’ira’a tei parau-fafau-hia mai nō te ha’apa’ora’a i teie fafaura’a, ’o te vai noa tōna Vārua i roto ia [tātou]’.[Te Ha’api’ira’a Tumu ’e te mau Fafaura’a 20:77]. Nō reira, ’o te bāpetizora’a te fa’aineinera’a faufa’a rahi nō te fāri’i i te rāve’a ha’amanahia nō te auhoara’a tāmau o te melo toru o te Atuara’a » (« ’Ia vai matara noa tā ’outou mau hara, » Liahona, Mē 2016, 60).

’Ei hi’ora’a nō te hō’ē tamaiti ’āpī e ha’apa’o ra i tāna mau fafaura’a nō te bāpetizora’a, a hi’o i te ’ā’amu i te ha’amatara’a o te a’ora’a a te tuahine Carole M. Stephens « E tumu rahi tō tātou ’ia oa’oa » (Liahona, Novema 2013, 115–17).

Haʼamaitaʼiraʼa i tā tātou haʼapiʼiraʼa

ʼA ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu. ʼUa haʼapiʼi ʼo Hyrum Smith, « ʼA poro i te mau parau tumu mātāmua o te ʼEvanelia—ʼa poro faʼahou atu i te reira ; e ʼite ïa ʼoutou i te mau mahana atoʼa i muri mai ē e heheuhia mai te mau manaʼo ʼāpī ʼe te tahi atu ā māramarama nō niʼa i taua mau parau tumu ra ’ia ’outou. E nehenehe tā ’outou e faʼarahi atu ā i te reira ’ia nehenehe ia rātou ia taʼa māramarama atu ā i te reira. E nehenehe ʼoutou ’ia haʼamāramarama atu ā i te reira i te mau taʼata tā ʼoutou e haʼapiʼi atu » (i roto i te ’Ā’amu, 1838-1856 [ʼĀʼamu pāpaʼi-rima-hia nō te ʼĒkālesia], buka. E-1, 1994, josephsmithpapers.org).