The Transfiguration [Kristus apskaidrošana], Karls Henrihs Blohs

10.–16. aprīlis

Mateja 15.–17. nodaļa, Marka 7.–9. nodaļa

„Tu esi Kristus”

Viens no galvenajiem skolotāja mērķiem ir palīdzēt citiem vairot ticību Jēzum Kristum. Paturiet to prātā, šonedēļ studējot Svētos Rakstus. Vai jūs atklājāt ko tādu, kas varētu palīdzēt nodarbības dalībniekiem vairot ticību Viņam?

Aiciniet dalīties

Viens no veidiem, kā jūs varētu mudināt nodarbības dalībniekus uz personīgajām un ģimenes Svēto Rakstu studijām, ir aicināt viņus katru nedēļu pastāstīt, kā viņu Svēto Rakstu studijas ir palīdzējušas viņiem saņemt atklāsmes un svētījušas viņu dzīvi. Piemēram, kā šo nodaļu studēšana ir iespaidojusi viņu veiktās izvēles šajā nedēļā?

Māciet doktrīnu

Mateja 16:13–17

Liecība par Jēzu Kristu ir iegūstama caur atklāsmi.

• Vai kādam no jūsu nodarbības dalībniekiem kādreiz ir nācies paskaidrot citiem — kā viņš zina, ka evaņģēlijs ir patiess? Ko Glābējs māca par to, kā tiek saņemta liecība (Mateja 16:13–17)? Jūs varētu pastāstīt, kā Alma ieguva savu liecību (skat. Almas 5:45–46) vai ko Tas Kungs par atklāsmi mācīja Oliveram Kauderijam (skat. Mācības un Derību 6:14–15, 22–23, 8:2–3). Ko, jūsuprāt, teiktu Pēteris, Alma vai Olivers Kauderijs, ja kāds viņiem vaicātu — kā viņi zina, ka evaņģēlijs ir patiess?

• Var gadīties, ka daži no jūsu nodarbības dalībniekiem lūdz, lai saņemtu personīgu atklāsmi, bet nezina, kā to atpazīt. Vietnē HearHim.ChurchofJesusChrist.org jūs atradīsiet vairākus video, kuros Baznīcas vadītāji dalās pieredzēs par to, kā viņi atpazīst Tā Kunga balsi. Jūs varētu noskatīties vienu vai vairākus no šiem video kopā ar klasi un pārrunāt, ko tie māca par atklāsmes saņemšanu. Kādas mācības vai rakstvietas jūsu nodarbības dalībnieki atminas, domājot par to, kas mums varētu palīdzēt atpazīt personīgu atklāsmi? (Skat., piemēram, 1. Ķēniņu 19:11–12; Galatiešiem 5:22–23; Ēnosa 1:1–8; Mācības un Derību 6:22–24; 8:2–3; 9:7–9.)

Mateja 16:13–19; 17:1–9

Priesterības atslēgām ir izšķiroša nozīme mūsu glābšanā.

• Lai uzsāktu diskusiju par priesterības atslēgām, jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles šādas atsauces: Mateja 16:19; Mācības un Derību 107:18–20; 128:8–11; 132:18–19, 59; Džozefs Smits — Vēsture 1:72 un Svēto Rakstu ceļveža šķirklis „Priesterības atslēgas” (scriptures.ChurchofJesusChrist.org). Pēc tam aiciniet nodarbības dalībniekus izlasīt vienu vai vairākas rakstvietas un pastāstīt, ko viņi ir mācījušies par priesterības atslēgām. Kāpēc ir nepieciešamas priesterības atslēgas?

• Lai palīdzētu nodarbības dalībniekiem stiprināt viņu liecības par priesterības atslēgu atjaunošanu mūsdienās, jūs varētu aicināt daļu no klases izstudēt Mateja 17:1–9 un otru daļu — Mācības un Derību 110. nodaļu. Viņi varētu pastāstīt cits citam par apgūto, pievēršot uzmanību tam, kas šiem abiem stāstiem ir kopīgs. Vēl būtu noderīgi noskatīties video angļu valodā „Priesthood Keys: The Restoration of Priesthood Keys” (ChurchofJesusChrist.org).

Priesterības atslēgas ir pilnvaras vadīt darbu, kurā tiek izmantota priesterība.

Marka 9:14–30

Tiecoties pēc lielākas ticības, mēs sākam ar to ticību, kas mums ir.

• Elders Džefrijs R. Holands stāstīja par vīru, kurš lūdza Kristum dziedināt savu dēlu, lai mācītu, kā mums vajadzētu vērsties pie Tā Kunga, ja mēs jūtam, ka mums nav pietiekami daudz ticības (skat. vispārējās konferences runu „Kungs, es ticu”, Liahona, 2013. g. maijs, 93.–95. lpp.). Kad nodarbībā būsiet izlasījuši Marka 9:14–30, jūs varētu pārrunāt eldera Holanda trīs novērojumus (skat. sadaļā „Papildu avoti”).

Papildu avoti

Trīs novērojumi, kas var palīdzēt iegūt stiprāku ticību.

Pārstāstījis stāstu no Marka 9:14–29, elders Džefrijs R. Holands mācīja:

„Pirmais, ko varam šajā stāstā pamanīt, ir tas, ka, saskaroties ar ticības izaicinājumu, bērna tēvs vispirms apliecināja savas līdzšinējās ticības spēku, tikai pēc tam atzīstot, ka tā ir nepilnīga. Sākumā viņš nevilcinoties un apstiprinoši paziņoja: „Kungs, es ticu.” Uzrunājot visus tos, kuri vēlētos iegūt stiprāku ticību, es gribu teikt: „Atcerieties šo cilvēku!” Baiļu vai šaubu brīžos vai nemiera laikos turieties pie tā labā, ko esat jau ieguvuši, pat ja tas ir ļoti niecīgs. …

Otrais novērojums ir pirmā novērojuma variācija. Kad uzrodas problēmas un parādās jautājumi, nesāciet savus meklējumus pēc ticības, uzskaitot to, kā jums vēl trūkst, un tādējādi vadoties no savas „neticības”. … Es neprasu izlikties, ka jums ir tāda ticība, kādas jums nav. Es lūdzu, lai jūs būtu uzticīgi tai ticībai, kas jums ir. …

Pēdējais novērojums: kad rodas šaubas un sarežģījumi, nebaidieties lūgt palīdzību. Ja mēs to vēlēsimies tikpat pazemīgi un patiesi, kā minētā bērna tēvs, mēs to saņemsim” („Kungs, es ticu”, Liahona, 2013. g. maijs, 93.–94. lpp.).

Pasniegšanas pilnveidošana

Uzdodiet jautājumus, kas vedina dalīties liecībā. Tādu jautājumu uzdošana, kas mudina audzēkņus liecināt, var būt iedarbīgs līdzeklis Gara ieaicināšanai. Piemēram, pārrunājot Mateja 16:13–17, jūs varētu pavaicāt: „Kas no tā, ko jūs esat mācījušies par Glābēju, ir stiprinājis jūsu liecību, ka Viņš tik tiešām ir Glābējs?” (Skat. Mācīšana pēc Glābēja parauga, 32. lpp.).