ta’ata i ni’a i te tumu rā’au ’a ha’afātata atu ai Iesu

Zakaio i ni’a i te tumu rā’au sūkamino, nā James Tissot

15–21 nō Mē

Mataio 21–23 ; Mareko 11 ; Luka 19–20 ; Ioane 12

« ’A hi’o nā, tē haere mai ra tō Ari’i »

’A tai’o ai ’oe i te Mataio 21–23 ; Mareko 11 ; Luka 19–20 ; ’e Ioane 12, ’a ’imi i te mau parau tumu ’o te tauturu i te pāhono i te mau hina’aro o te mau ta’ata tā ’oe e ha’api’i ra. E fa’auru te Vārua Maita’i ia ’oe ’ia ’ite e nāhea i te tauturu i te mau pīahi ’ia ’ite i te reira mau parau tumu.

ītona fa’a’itera’a

Tītau i te mana’o

I nāu mahana e rave rahi hou te ha’api’ira’a, ’a ani i te tahi mau pīahi ’ia haere ineine mai nō te fa’a’ite i te hō’ē ’ohipa i tupu nō rātou ’a tuatāpapa ai rātou i te mau pene tei fa’ata’ahia nō teie hepetoma. E ani ia rātou ’ia paraparau mai nō ni’a i te mau ha’amaita’ira’a i tae mai ia rātou ra, ’a tuatāpapa ai rātou i te mau pāpa’ira’a mo’a i roto i te hepetoma.

ītona ha’api’ira’a

Ha’api’i i te ha’api’ira’a tumu

Luka 19:1–10

’Ua mātau maita’i te Fa’aora ia tātou tāta’itahi.

• ’Ua fāri’i paha tā ’oe mau pīahi i te tau’a-’ore-ra’a-hia ’aore rā ’ua mo’ehia rātou i te tahi mau taime o tō rātou orara’a. E tauturu te ’ā’amu o Zakaio ia rātou ’ia māramarama ē, ’ua mātau maita’i te Metua i te ao ra ’e ’o Iesu Mesia ia rātou ’e tē ha’ape’ape’a nei rāua nō rātou. Nō te tauturu i te mau pīahi ’ia fa’aau i teie ’ā’amu i tō rātou orara’a, e ani ia rātou ’ia feruri ia rātou iho ’o Zakaio rātou. I tō ’oe mana’o, e aha tāna i ha’api’i mai nō ni’a i te Fa’aora nā roto mai i tōna ’itera’a ? E aha tā tātou i ’apo mai nā roto mai i te mau tauto’ora’a a Zakaio i te ’imira’a i te Fa’aora ?

Mataio 21:1–11 ; Mareko 11:1–11 ; Luka 19:29–44 ; Ioane 12:12–16

’O Iesu Mesia tō tātou Ari’i.

• E nehenehe te hō’ē ’ohipara’a ’ōhie e ’ōmua i te hō’e tāu’ara’a parau nō ni’a i te tomora’a hanahana o te Fa’aora i Ierusalema : E nehenehe vetahi mau pīahi e pāpa’i hōho’a i ni’a i te tāpura ’ere’ere te mau mea e tū’ati i te hō’ē ari’i, mai te hō’ē torōna ’aore rā te hō’ē terōno, ’a tamata ai te tahi mau pīahi i te ’imi e aha tā rātou e pāpa’i hōho’a ra. I muri iho, e nehenehe te tahi atu mau pīahi e pāpa’i hōho’a i te hō’ē fanau’a pua’arehenua ’e te mau ’āma’a rā’au. E aha te tū’atira’a o teie mau mea i te hō’ē ari’i ? E nehenehe ’oe e fa’a’ite i muri iho i te hōho’a nō te tomora’a hanahana o te Fa’aora i Ierusalema i roto i te fananahora’a nō teie hepetoma i roto te Mai, pe’e mai—nō te ta’ata hō’ē ’e te ’utuāfare ’e e ani i te mau pīahi ’ia tai’o i te Mareko 11:1–11. Nāhea teie mau ta’ata i te ’itera’a ia Iesu ’ei Ari’i nō rātou ? Nāhea tātou i te ha’amori ia Iesu Mesia mai tō tātou Ari’i, nā roto i tā tātou mau parau ’e mau ’ohipa ?

Mataio 22:34–40

Nā fa’auera’a rahi e piti ’o te herera’a i te Atua ’e te herera’a ia vetahi ’ē mai ia tātou iho.

• Nāhea ’oe i te tauturu i te mau pīahi ’ia māramarama ē, « i ni’a i teie nā fa’auera’a e piti »—tē herera’a i te Atua ’e tē herera’a i tō tātou ta’ata tupu—« tei te ture ato’a ïa ’e te mau peropheta ato’a » ? (Mataio 22:40). I muri a’e i te tai’o-’āmui-ra’a i te Mataio 22:34–40, e pāpa’i ’oe Here i te Atua ’e Here i tō ’outou ta’ata tupu i ni’a i te tāpura ’ere’ere. E hōro’a i te pīahi tāta’itahi i te hō’ē ’api parau ma te hō’ē fa’auera’a tei pāpa’ihia i ni’a iho. ’A ani i te tahi o rātou ’ia tai’o mai i tā rātou fa’auera’a ’e ’ia parau mai nāhea tā rātou fa’auera’a i te tauturu ia tātou ’ia ha’apa’o i te hō’ē ’aore rā i nā e piti o fa’auera’a rahi. I muri a’e i tā rātou tāu’aparaura’a i tā rātou fa’auera’a, e tu’u atu rātou i tā rātou ’api parau i ni’a i te tāpura ’ere’ere. Nō te aha e mea faufa’a ’ia ha’amana’o ē, e tū’ati te mau fa’auera’a ato’a i nā fa’auera’a rahi e piti ? (hi’o « Te tahi atu ā mau mātēria tauturu »).

Mataio 23:13–33

E pāruruhia tātou ’a ’ape ai tātou i te pe’e atu i te mau arata’i matapō.

• E fāna’o ānei tā ’oe mau pīahi ’ia ’āparau i te parau ra « te mau arata’i matapō », tā te Fa’aora i fa’a’ohipa nō te fa’a’ite i te mau pharisea ’e i te mau pāpa’i parau tei matapō i te pae vārua ? (Mataio 23:16). E nehenehe ’oe e feruri i te hō’ē rāve’a mai te aha te huru ’ia pe’e ana’e te tahi ta’ata i te hō’ē ta’ata matapō. E ’aore rā e pāpa’i te mau pīahi i ni’a i te tāpura ’ere’ere te huru o te hō’ē arata’i matapō, mai tei fa’a’itehia i roto i te Mataio 23:13–33. Nō te tu’u fa’ahou i roto i te tāpura, ’a feruri i te ’imi mai i te tahi atu ā mau pāpa’ira’a mo’a ’o tē ha’api’i nei nō ni’a i te matapōra’a pae vārua, mai te 2 Korinetia 4:3–4 ; 2 Nephi 9:28–32 ; ’e Iakoba 4:14. Nāhea tātou e nehenehe ai e ’ite ’e e ’ape atu i te mau arata’i matapō ?

Iesu e paraparau ra i te mau pharisea

’Ua fa’ahapa te Fa’aora i te mau pharisea ’ei mau arata’i ha’avare ’e te matapō.

ītona mātēria tauturu

Te tahi atu ā mau mātēria tauturu

Te herera’a i te Atua ’e te herera’a i tō tātou mau ta’ata tupu ’o te niu ïa o te mau mea ato’a tā tātou e rave nei.

Nō ni’a i nā fa’auera’a rahi e piti e ’itehia i roto i te Mataio 22:37–39, ’ua ha’api’i te peresideni M. Russell Ballard :

« Maoti te ha’apa’ora’a i teie nā fa’auera’a e piti e noa’a ai te rāve’a nō te hō’ē ’ite ’aravihi rahi atu ā i te hau ’e te ’oa’oa. ’Ia here ’e ’ia tāvini ho’i tātou i te Fatu ’e ’ia here ’e ’ia tāvini tātou i tō tātou ta’ata tupu, e ’ite mai tātou ma te au i te poupou rahi e tae mai ia tātou, ’aita e rāve’a maita’i a’e.

« ’O te here i te Atua ’e te here i tō tātou ta’ata tupu te ha’api’ira’a tumu niu nō te aupurura’a ; te ha’api’ira’a ha’atumuhia i ni’a i te ’utuāfare, turuhia e te ’Ēkālesia ; te ha’amorira’a pae vārua i te mahana sābati ’e te ’ohipa fa’aorara’a i nā pae e piti o te pāruru tei turuhia ’e te mau Sōtaiete Tauturu ’e te mau pupu peresibutero. ’Ua niuhia teie mau mea ato’a i ni’a i nā fa’auera’a hanahana e here i te Atua ’e e here i tō ta’ata tupu. Tē vai rā ānei te ha’api’ira’a tumu mātāmua hau atu ’e te niu pāpū a’e, ’e te ’ōhie a’e i teie ? (« Te ’evanelia mau ’e te ateate ’e te ’ōhie a Iesu Mesia », Liahona, Mē 2019, 29).

Ha’amaita’ira’a i tā tātou ha’api’ira’a

’Aita ’outou i tītauhia ’ia ha’api’i i te mau mea ato’a. E rave rahi mau mea e tāu’aparauhia i roto i te ha’api’ira’a tāta’itahi, ’aita rā i tītauhia ’ia ha’api’i i te tā’āto’ara’a i roto i te hō’ē noa taime ha’api’ira’a nō te ha’aputapū i te ’ā’au o te ta’ata—pinepine, e nava’i noa hō’ē ’e ’aore rā e piti tumu parau rahi. ’A feruri ai ’outou i te mau hina’aro o te mau pīahi, e tauturu mai te Vārua ia ’outou ’ia ’ite e aha te mau parau tumu, te mau ’ā’amu, ’e ’aore rā te mau pāpa’ira’a mo’a faufa’a rahi nō rātou » (Ha’api’ira’a mai tā te Fa’aora,, 7).