Pievērs savu dzīvi Jēzum Kristum

Ticība Jēzum Kristum ir ļoti svarīga, kad mēs meklējam atbildes uz dzīves grūtākajiem jautājumiem. Bieži vien mēs domājam par ticību kā par stipru pārliecību. Taču ticība ir kas vairāk par pārliecību. Tā ietver uzticēšanos, pārliecinātību un lojalitāti. Kad mums ir kādi sarežģīti jautājumi vai bažas, mēs vienmēr varam vērsties pie Jēzus Kristus. Mūsu ticība pieaugs, ja mēs klausīsimies Viņa vārdos, dzīvosim atbilstoši Viņa mācībām un centīsimies mīlēt citus tā, kā Viņš mīlēja.

Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja, ka „jūsu dvēsele var iegūt mieru, ja jūs vairosiet ticību Miera valdniekam”.¹ Lūk, daži principi, ko atcerēties:

Jēzus Kristus ir mūsu ticības drošais pamats. Savā ikdienas dzīvē mēs uzticamies daudziem cilvēkiem un institūcijām. To skaitā ir ģimenes locekļi, draugi, valdības iestādes un darba devēji. Taču Jēzus Kristus ir vienīgā persona, kurai mēs varam pilnībā uzticēties, cerot uz mieru un glābšanu. Baznīca tika nodibināta, lai vestu cilvēkus pie Viņa. Tu vari pilnībā uzticēties Jēzum Kristum arī tad, kad tev ir grūtības ar citiem savas ticības aspektiem.
Jēzum Kristum piemīt pilnīga empātija. Mūsu dziļākie pārbaudījumi var mūs tuvināt Glābējam. Neviens cits, kā vien Kristus, nespēj pilnībā iejusties mūsu grūtībās. Viņš raudāja ar tiem, kuriem Viņš kalpoja. Viņš pieredzēja vientulību, garīgas ciešanas un pat Sava Tēva klātbūtnes atkāpšanos. Tu vari vērsties pie Viņa un iegūt sapratni un līdzjūtību.
Dieva pestīšanas iecere sniedz perspektīvu. Daudzi no mūsu jautājumiem izskatās citādi, kad mēs raugāmies uz Debesu Tēva ieceri. „Pateicoties mūsu zināšanām par šo ieceri,” mācīja prezidents Dalins H. Oukss, „mēs sākam meklējumus ar citiem pieņēmumiem nekā tie, kuriem nav tādu zināšanu kā mums. Tādējādi mēs nonākam pie atšķirīgiem secinājumiem vairākos būtiskos jautājumos.”² Mūsu jautājumu izvērtēšana, ņemot vērā pestīšanas ieceri, var mums palīdzēt saskatīt savas bažas mūžīgajā perspektīvā.
Ir primāras nozīmes jautājumi un otršķirīgi jautājumi. Dažkārt mums rodas jautājumi vai bažas par vēsturiskiem notikumiem, Baznīcas mācībām un politiku vai cilvēku neveiksmēm. Miera rašana attiecībā uz šādiem jautājumiem prasa no mums godīgus pūliņus. Taču ir svarīgi atšķirt evaņģēlija pamata patiesās mācības no tā, kas nav tik būtisks. Džozefs Smits mācīja, ka „viss pārējais … ir tikai pielikumi” patiesajām mācībām, kas attiecas uz Glābēja glābšanas misiju.³
Izvēlies ticēt. Lai iegūtu garīgās zināšanas, ir nepieciešams, lai mēs „dzīvojam ticībā, ne skatīšanā”.⁴ Ja mēs gaidīsim, līdz mums būs kāds taustāms pierādījums garīgajām lietām, mēs nekad nesāksim ticēt Jēzum Kristum. Elders Deils G. Renlands mācīja: „Lai ticība augtu, cilvēkam ir jāizvēlas ticēt. Cilvēkam jāvēlas ticēt. Cilvēkam jārīkojas ticībā.”⁵
Stingri turies pie tā, ko tu jau zini. Kad tu nejūties drošs par savu ticību, „stingri turie[s] pie tā, ko [tu] jau zin[i],” ieteica elders Džefrijs R. Holands, un „es[i] stipr[s], līdz saņems[i] papildu zināšanas”.⁶ Paļaujies uz savām pagātnes garīgajām pieredzēm. Tās ir pierādījums tam, ka Dievs atalgo tavu ticību Jēzum Kristum ar garīgu pārliecību.

Galvenās rakstvietas: Romiešiem 8:35, 37–39; 2. Nefija 4:34–35; Mosijas 4:9; Helamana 5:12