2. korintiešiem 11.–12. nod.

Pārbaudījumu izturēšana ar ticību Kristum

Pat visuzticīgākie Jēzus Kristus mācekļi savā dzīvē piedzīvo grūtības. Pāvils stāstīja par daļu no paša pārciestā un par to, kā ar Glābēja palīdzību ir spējis rast prieku, pieredzot minētās grūtības. Šī nodarbība var palīdzēt tev paļauties uz To Kungu, cenšoties uzticīgi izturēt savas grūtības.

Lūdziet par audzēkņiem, minot viņus vārdā. Lūdziet Debesu Tēva palīdzību, lai izprastu atsevišķu audzēkņu vajadzības un to, kā tām atsaukties. Pēc tam ieklausieties Gara pamudinājumos, kas, atbildot uz šīm lūgšanām, var tikt doti nodarbības gaitā vai gatavojoties tai.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus sagatavoties dalīties tajā, kāpēc, viņuprāt, šis izteikums nav patiess: „Ja mēs lūgsim ar pietiekamu ticību Jēzum Kristum, Debesu Tēvs atbrīvos mūs no visiem pārbaudījumiem, ar ko mēs saskaramies.”

Idejas mācību uzdevumiem

Dzīves pārbaudījumi

Ja iespējams, atnesiet uz nodarbību rozi ar ērkšķainu kātu vai parādiet tās attēlu.

• Kāds, tavuprāt, ir rožu krūma ērkšķu uzdevums?

Dzīvē mēs piedzīvojam daudz brīnišķīgu brīžu, ko var salīdzināt ar rozēm. Tomēr mēs saskaramies arī ar pārbaudījumiem un grūtībām, ko var salīdzināt ar ērkšķiem.

• Ar kādiem pārbaudījumiem un grūtībām cilvēki var saskarties savas dzīves gaitā?

Uzmanīgi ieklausieties audzēkņu atbildēs uz doto jautājumu. Viņu atbildes var palīdzēt jums noteikt viņiem aktuālākās mācības, kam pievērsties nodarbības gaitā.

• Ko cilvēki varētu domāt un jautāt par Dievu, saskaroties ar pārbaudījumiem? Ko viņi varētu domāt paši par sevi?

Šodien studējot, uzmeklē patiesos principus, kas varētu palīdzēt tev uzticīgi izturēt tos pārbaudījumus, no kuriem Dievs Savā mīlestībā un gudrībā izvēlas tevi neatbrīvot. Padomā par to, kāpēc tev ir nepieciešama Dieva palīdzība to izturēšanā.

Pāvila pārbaudījumi

Izlasi 2. korintiešiem 11:24–28 , pievēršoties tam, kādus pārbaudījumus Pāvilam nācās izturēt savas kalpošanas laikā.

Lai palīdzētu audzēkņiem apzināties Pāvila piedzīvoto ciešanu smagumu, jūs varētu aicināt viņus pastāstīt, kurus no Pāvila pārbaudījumiem, viņuprāt, būtu visgrūtāk izturēt.

• Kādus vēl piemērus tu vari minēt no Svētajiem Rakstiem vai Baznīcas vēstures, kas parāda, ka pat taisnīgajiem nākas ciest no grūtībām? Kādā ziņā Glābēja dzīve kalpo par pierādījumu iepriekš minētajam?

• Kāpēc, tavuprāt, Debesu Tēvs pieļauj, ka uzticīgiem Jēzus Kristus mācekļiem nākas izturēt tik daudz?

Lai gan Dievs svētīja Pāvilu ar brīnišķīgām atklāsmēm, tostarp vīziju par celestiālo valstību (skat. 2. korintiešiem 12:1–4), Pāvilam tik un tā bija jāizcieš savi ticības pārbaudījumi. Izlasi 2. korintiešiem 12:7 , lai redzētu, ar ko Pāvils salīdzināja vienu no saviem nemitīgajiem pārbaudījumiem.

• Kādā ziņā „dzelonis miesā” var kalpot par atbilstošu salīdzinājumu, runājot par dažiem personīgiem pārbaudījumiem?

Tā vietā, lai vienkārši uzdotu doto jautājumu, jūs varētu aicināt audzēkņus uzzīmēt savās studiju dienasgrāmatās vai uz tāfeles attēlu tam, ar ko viņi salīdzinātu kādu no saviem personīgajiem pārbaudījumiem.

• Kādu salīdzinājumu tu varētu izmantot, lai raksturotu kādu konkrētu pārbaudījumu, ko ir nācies pārciest tev vai taviem mīļajiem? Kādēļ?

Izlasi 2. korintiešiem 12:8–10 , lai redzētu, ko Pāvils pieredzēja, lūdzot par atbrīvošanu no sava „dzeloņa miesā”. Lasot paturi prātā, ka vārds žēlastība (citur Svētajos Rakstos — „labvēlība”) nozīmē dievišķu palīdzību jeb spēku, ko var iegūt, pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai (skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „ Labvēlība ”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org; skat. arī Etera 12:27).

Viens no patiesajiem principiem, ko mēs varam mācīties no Pāvila pieredzes, ir šāds: Tas Kungs ne vienmēr atbrīvo mūs no mūsu grūtībām, taču, uzticīgi panesot tās, mēs varam tikt stiprināti caur Viņa labvēlību.

• Kādu apliecinājumu šim patiesajam principam tu redzi Glābēja dzīvē? (Skat. Lūkas 22:41–44 .)

Nākamajā uzdevumā jūs varētu aicināt audzēkņus strādāt pāros, katram audzēknim izlasot citu rakstvietu un daloties ar otru uzzinātajā.

Atrodi un izlasi vismaz vienu Svēto Rakstu stāstu, kas parāda, kā Tas Kungs var svētīt tos, kuri iztur pārbaudījumus ar ticību Viņam. (Tālāk ir doti ieteikumi par stāstiem, kurus tu varētu izvēlēties.)

Mācības un Derību 121:1–8; 122:7–9 . (Džozefs Smits lūdza, ciešot Libertī cietumā.)

Mosijas 24:8-15 . (Almas ļaudis atradās lamaniešu gūstā, un pār viņiem valdīja ļaunais priesteris Amulons.)

• Ko tu uzzināji par To Kungu un to, ko Viņš piedāvā tiem cilvēkiem, kuri uzticīgi iztur pārbaudījumus?

• Kuras no Viņa svētībām tev ir visnepieciešamākās, saskaroties ar grūtībām? Kādēļ?

• Kurš no taviem paziņām ir uzticīgi izturējis kādu pārbaudījumu? Ko viņš darīja, lai varētu to uzticīgi izturēt? Kā tu esi redzējis to, kā viņam ir palīdzējusi Tā Kunga labvēlība?

• Ko, tavuprāt, Glābējs vēlētos, lai tu darītu, lai spētu uzticīgi izturēt savus pārbaudījumus?

Noskaties video angļu valodā „Mountains to Climb” (Kalni, kuros kāpt; 5:05), kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org, pievēršot uzmanību tam, ko mēs varam darīt, lai uzticīgi izturētu pārbaudījumus.

• Ko tu esi uzzinājis par pārbaudījumu izturēšanu ar ticību Jēzum Kristum?

Pamatojoties uz to, ko esi šodien uzzinājis un sajutis, studējot 2. korintiešiem 12. nod. , papildini vai pārraksti doto izteikumu, to precizējot.

Jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles doto izteikumu un aicināt audzēkņus pārrunāt nelielās grupiņās to, kā viņi to izmainītu. Pēc tam aiciniet dažus audzēkņus nākt pie tāfeles un pārrakstīt šo izteikumu, pamatojoties uz savā grupiņā pārrunāto. Lūdziet šos audzēkņus paskaidrot pārējiem, kāpēc viņu grupa ir veikusi tieši šādas izmaiņas.

„Ja mēs lūgsim ar pietiekamu ticību Jēzum Kristum, Debesu Tēvs atbrīvos mūs no visiem pārbaudījumiem, ar ko mēs saskaramies.”

Lieciniet par Debesu Tēva un Jēzus Kristus mīlestību un par labvēlību, ko Viņi dāvā, ja mēs izturam pārbaudījumus ar ticību Viņiem. Aiciniet audzēkņus dalīties pieredzē par to, kā Dievs viņus ir svētījis, kā arī ar to, ko viņi ir iemācījušies, izciešot pārbaudījumus.

Komentāri un skaidrojumi

Kā Glābējs kalpo par piemēru šajā nodarbībā sniegtajām, patiesajām mācībām?

Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija dalījās šādā informācijā par Lūkas 22:41–44 :

Šeit mēs redzam Glābēja pilnīgo ticību un paļāvību uz Tēvu. „Tomēr,” viņš teica, „ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!” Tēva atbilde bija Sava Vienpiedzimušā Dēla lūguma noraidīšana. Šim Jēram bez vainas bija jāveic Izpirkšana. Taču, lai gan Dēla lūgums tika noraidīts, Viņa lūgšana tika atbildēta. Svētie Raksti vēsta: „[Un] eņģelis no debesīm Viņam parādījās un Viņu stiprināja.” ( Lūkas 22:43).

(Dallin H. Oaks, „Faith in the Lord Jesus Christ” (Ticība Tam Kungam Jēzum Kristum), vispārējās konferences runa, Ensign, 1994. g. maijs, 100. lpp.)

Ko Glābējs mums piedāvā mūsu pārbaudījumu laikā?

Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija teica:

Tā Kunga, Jēzus Kristus, dziedinošais spēks — vai nu tas atbrīvo mūs no nastām, vai stiprina mūs, lai mēs izturētu un sadzīvotu ar tām, kā to pieredzēja apustulis Pāvils, — ir pieejams jebkurās mirstīgajās ciešanās.

(Dalins H. Oukss, „Viņš dziedina grūtsirdīgos”, vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 8. lpp.)

Kā mūsu grūtības var mums palīdzēt svētīt apkārtējos?

Māsa Reina I. Aburto, otrā padomniece Palīdzības biedrības vispārējā prezidijā, ir mācījusi:

Jūsu grūtības nenosaka to, kas jūs esat, taču tās var jūs bagātināt. Pateicoties savam „dzelonim miesā”, jūs, iespējams, esat spējīgas izrādīt lielāku iejūtību pret citiem.

(Reina I. Aburto, „Paliec ar mani mūžam, Pestītāj!”, vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2019. g. nov., 59. lpp.)

Vai priesterības nesēji var dziedināt visus, kuriem ir ticība tam, ka viņi tiks dziedināti?

Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija paskaidroja:

Kaut arī Glābējs spēja dziedināt visus tos, kurus Viņš dziedināja, tā tomēr nenotiek ar tiem, kuriem ir Viņa priesterības pilnvaras. Šo pilnvaru laicīgo pielietošanu ierobežo Viņa, kuram pieder šī priesterība, griba. Līdz ar to mums tiek teikts, ka daži, kurus elderi svētī, netiek dziedināti, jo viņi ir „nolemt[i] nāvei” [ Mācības un Derību 42:48 ]. Līdzīgi arī, kad apustulis Pāvils centās tikt dziedināts no „dzeloņa miesā“, kas sita viņu ( 2. korintiešiem 12:7), Tas Kungs atteicās viņu dziedināt.

(Dalins H. Oukss, „Viņš dziedina grūtsirdīgos”, vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2006. g. nov., 7. lpp.)

Mācību papilduzdevumi

Pārbaudījumi var mūs attīrīt un nopulēt

Jūs varētu parādīt audzēkņiem dotos attēlus vai atnest uz nodarbību grubuļainu akmeni un nopulētu akmeni. Aiciniet audzēkņus pārrunāt, kas ir nepieciešams, lai akmens tiktu nopulēts un kļūtu gluds, un kā tas attiecas uz to pulēšanu, kas mums ir nepieciešama mūsu dzīvē. Aiciniet audzēkņus padomāt, kāpēc dažkārt Tas Kungs ļauj mums turpināt ciest no grūtiem pārbaudījumiem pat tad, ja mums ir pietiekama ticība Viņam, lai mēs varētu tikt dziedināti.

Ticība tam, ka tu vari netikt dziedināts

Jūs varētu izmantot šo stāstu un jautājumus, lai palīdzētu audzēkņiem izprast to, ka mums ir nepieciešama ticība Jēzum Kristum, lai pieņemtu Viņa gribu pat tad, ja tā atšķiras no mūsējās.

Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma dalījās patiesā stāstā par kādu uzticīgu jaunekli, kurš cieta no vēža, un par to, ko viņš un arī citi mācījās par ticību tam, ka tu vari netikt dziedināts. Šis stāsts angļu valodā ir atrodams rakstā „Accepting the Lord’s Will and Timing” (Tā Kunga gribas un Viņa noliktā laika pieņemšana), Ensign, 2016. g. augusts, 29.–35. lpp.

Ko tev nozīmē jautājums: „Vai tev ir ticība tam, ka tu vari netikt dziedināts?”

Kā šis jautājums varētu attiekties uz situāciju, ko Pāvils aprakstīja 2. korintiešiem 12:7–10 ?

Vai tavā dzīvē ir kādas situācijas, kurās tev vajadzētu īstenot ticību Jēzum Kristum pat tad, ja tu vari arī nesaņemt gaidīto svētību tevis cerētajā veidā vai laikā?

Kas no tā, ko tu zini par Jēzu Kristu, palīdz tev uzticēties Viņam pat šādās situācijās?