2. korintiešiem 13. nod.

„Pārbaudait paši sevi, vai stāvat ticībā”

Dieva valstības vadītāji bieži ir tikuši kritizēti. Jaunās Derības laikos daži Baznīcas locekļi Korintā bija sākuši kritizēt Pāvilu. Viņš atbildēja uz to, aicinot viņus izvērtēt pašiem savu personīgo saikni ar Kristu. Šī nodarbība var palīdzēt tev pārvarēt kārdinājumu — kritizēt citus cilvēkus, tostarp Baznīcas vadītājus, izvērtējot savu personīgo uzticību Tam Kungam.

Mudiniet audzēkņus uz ikdienas Svēto Rakstu studēšanu. Mudiniet audzēkņus uz ikdienas Svēto Rakstu studēšanu, regulāri sniedzot viņiem iespēju — dalīties ar to, ko viņi ir mācījušies un izjutuši savu personīgo Svēto Rakstu studiju laikā.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus izprast atšķirību starp godīgiem jautājumiem vai bažām par to, ko kāds Baznīcas vadītājs ir mācījis vai teicis, un šī cilvēka kritizēšanu.

Idejas mācību uzdevumiem

Godīgi jautājumi vai kritizēšana?

Kopīgi pārrunājiet tālāk sniegtos jautājumus. Ja audzēkņi ir veikuši sagatavošanās uzdevumu, jūs varētu lūgt viņus dalīties savās domās.

• Kādi ir daži piemēri tam, kā mūsdienu cilvēki varētu kritizēt Baznīcas vadītājus?

• Kāda ir atšķirība starp godīgiem jautājumiem vai bažām par to, ko kāds Baznīcas vadītājs ir mācījis vai teici, un šī cilvēka kritizēšanu?

Palīdziet audzēkņiem izprast šo atšķirību. Jums varētu palīdzēt dotie skaidrojumi.

Parasti kritizēt kādu nozīmē — negatīvi tiesāt viņu, norādot uz viņa kļūdām vai nepilnībām. Svētajos Rakstos kritika var tikt dēvēta par ļauna runāšanu vai kurnēšanu pret kādu.

Mēs varam atpazīt citu cilvēku kļūdas vai vājības, viņus nekritizējot. Mēs kritizējam citus cilvēkus, nosodoši vai negatīvi runājot vai rakstot par viņiem.

• Kāpēc ir svarīgi pārvarēt kārdinājumu — kritizēt citus cilvēkus, tostarp arī Baznīcas vadītājus?

Studējot 2. korintiešiem 13. nod. , pievērsiet uzmanību tam, kā mēs varam izvairīties no kritizēšanas, it īpaši attiecībā uz tiem, kurus Tas Kungs ir aicinājis vadīt Viņa Baznīcu.

Kritika, ļauna runāšana un kurnēšana

Šķiet, ka daži svētie Korintā publiski kritizēja Pāvilu (skat. 2. korintiešiem 10:10 ; 12:10–15). 2. korintiešiem 13:1–2 Pāvils izteicās stingri, aicinot viņus nožēlot grēkus.

Izlasi 2. korintiešiem 13:3 , pievēršoties tam, kādus pierādījumus daži Baznīcas locekļi Korintā centās iegūt, domājot par Pāvilu. Šo cilvēku prasību — redzēt pierādījumus tam, ka Pāvils patiesi runā Kristus Vārdā, — var uzskatīt par vēl vienu pierādījumu tam, ka cilvēki viņu publiski kritizēja. Izlasi, ko ir teicis prezidents Henrijs B. Airings no Augstākā prezidija, pievēršoties tam, kā mūsu vadītāju kritizēšana var ietekmēt mūs pašus.

Prezidents Džordžs K. Kenons izteica brīdinājumu, ko es jums nododu kā savējo. Es ticu, ka viņš runāja patiesību: „Neviens cilvēks … nevar runāt ļaunu par Tā Kunga iesvaidītajiem un pelt Dieva pilnvarotos uz Zemes, neizsaucot Viņa neapmierinātību. Svētais Gars attālināsies no šāda cilvēka, un viņš nonāks tumsībā. Tādēļ, vai tad jūs neredzat to, cik svarīgi mums ir šajā ziņā piesargāties?”

(Henrijs B. Airings, „Atbalstošās ticības spēks”, vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2019. g. maijs, 59. lpp.)

Apdomājiet tālāk dotos Svēto Rakstu stāstus un tajos attēloto atšķirību starp ticības īstenošanu un citu kritizēšanu:

Jāņa 6:60, 66–69 . Salīdziniet Pētera atbildi uz Glābēja mācīto ar daudzu citu mācekļu attieksmi.

4. Mozus 14:2, 6–9, 35–38 . Salīdziniet Jozuas un Kāleba vārdus un rīcību ar to cilvēku vārdiem un rīcību, kuri pamudināja israēliešus uz kurnēšanu pret Mozu un To Kungu.

1. Nefija 2:12–13, 16, 19–21 . Salīdzini Nefija rīcību ar Lamana un Lemuēla rīcību.

Papildus tam, ko audzēkņi studē no 2. vēstules korintiešiem, viņi varētu studēt arī vienu vai vairākus no minētajiem stāstiem. Pēc tam viņi varētu pastāstīt, ko viņi ir uzzinājuši par Tā Kunga vai Viņa kalpu kritizēšanas sekām. Gatavojoties šīs nodarbības pasniegšanai, veltiet kādu laiku šo stāstu konteksta studēšanai, lai jūs būtu gatavi atbildēt uz jautājumiem, kas audzēkņiem varētu rasties.

Audzēkņi varētu pārrunāt tālāk sniegtos jautājumus, darbojoties pāros vai mazās grupiņās.

• Ko šis stāsts māca par atšķirību starp citu kritizēšanu un savas ticības īstenošanu, kā arī katras šīs rīcības sekām?

• Kāpēc, tavuprāt, Gars attālinās, ja cilvēki „runā ļaunu” vai „meklē vainu” tajos, kurus Tas Kungs ir aicinājis vadīt Viņa Baznīcu?

• Kā mēs varam rīkoties ticībā, ja mums ir radušies jautājumi par kāda Baznīcas vadītāja mācīto vai mēs nepiekrītam kaut kam no kāda Baznīcas vadītāja mācītā?

Atturēšanās no kritizēšanas

Izlasi 2. korintiešiem 13:5–6 , pievēršoties padomam, ko Pāvils deva Korintas svētajiem, kuri šaubījās par to, vai Tas Kungs runā caur viņu. Tev būtu lietderīgi saprast, ka šajā kontekstā vārds nederīgi ir attiecināms uz cilvēkiem, kuri ir necienīgi vai nav izturējuši pārbaudījumu.

Pamatojoties uz to, ko mācīja Pāvils, pabeidz šo izteikumu: Tā vietā, lai kritizētu Baznīcas vadītājus, mums vajadzētu …

Ļaujiet audzēkņiem izteikties saviem vārdiem, lai viņi atklātu patieso mācību, kas līdzinās šai:

Tā vietā, lai kritizētu Baznīcas vadītājus, mums vajadzētu izvērtēt savu personīgo uzticību Tam Kungam.

Prezidents Airings ir izteicies par mūsu attieksmi pret tiem, kurus Tas Kungs ir aicinājis kalpot. Pievērs uzmanību tam, kā viņš ir uzsvēris to, ko Pāvils mācīja 2. korintiešiem 13:3, 5 :

Mums ir nepieciešama ticība, lai ticētu tam, ka [Jēzus Kristus] pilnībā pazīst tos cilvēkus, kurus aicina; Viņš zina gan par viņu spējām, gan potenciālu un tādējādi Savos aicinājumos nepieļauj kļūdas.

Daži šajā auditorijā par to var pasmaidīt vai pakratīt galvu — gan tie, kuri domā, ka viņu pašu kalpošanas aicinājums varētu būt kļūmīgs, gan tie, kuri iedomājas kādu paziņu, kurš nešķiet piemērots savai vietai Tā Kunga valstībā. Mans padoms abu šo grupu pārstāvjiem ir atlikt šādus spriedumus, līdz jūs spēsiet skaidrāk saredzēt to, ko redz Tas Kungs. Tā vietā jums būtu jāpieņem šāds spriedums: jums piemīt spēja saņemt atklāsmi un bezbailīgi rīkoties saskaņā ar to.

(Henrijs B. Airings, „Tas Kungs vada Savu Baznīcu”, vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2017. g. nov., 82. lpp.)

• Kā prezidenta Airinga padoms varētu mums palīdzēt, izjūtot kārdinājumu — tiesāt vai kritizēt Tā Kunga izraudzītos vadītājus?

• Kā savas personīgās uzticības Jēzum Kristum izvērtēšana palīdz mums nerunāt par citiem ļaunu un netiesāt viņus?

Veic pašanalīzi

Kad mēs tiekam intervēti tempļa rekomendācijas saņemšanai, mums tiek jautāts, vai mēs atbalstām Baznīcas vadītājus. Prezidents Airings ir ieteicis dažus jautājumus, kas var palīdzēt mums sagatavoties uz to atbildēt. Apdomājot šos jautājumus, tiecies pēc iedvesmas no Svētā Gara.

Jūs varētu parādīt audzēkņiem šo izteikumu un aicināt viņus apdomāt savas atbildes vai pierakstīt tās savā studiju dienasgrāmatā.

Tev varbūt jau ir jautāts vai vēl tiks jautāts, vai tu atbalsti savu bīskapu, staba prezidentu, Baznīcas Augstākos pilnvarotos un vispārējās amatpersonas. …

… Tu varētu sagatavoties, uzdodot sev šādus jautājumus:

1. Vai es esmu domājis vai runājis par cilvēciskām vājībām cilvēkos, kurus esmu solījis atbalstīt?

2. Vai es esmu meklējis pierādījumus tam, ka viņus vada Tas Kungs?

3. Vai es esmu apzināti un lojāli sekojis viņu vadībai?

4. Vai es esmu runājis par pierādījumiem, kuri man apliecina to, ka viņi ir Dieva kalpi?

5. Vai es regulāri lūdzu Dievu par viņiem, ar mīlošu attieksmi minot viņus vārdā?

Uzdodot sev šādus jautājumus, vairums no mums sajutīsies neomulīgi un sajutīs vajadzību pēc grēku nožēlošanas.

(Henrijs B. Airings, „Atbalstošās ticības spēks”, vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2019. g. maijs, 59. lpp.)

Ja, uzdodot šos jautājumus, tu „sajūties neomulīgi”, lūdz un pieraksti to, ko tu vari darīt, lai nožēlotu grēkus un mainītos.

Lieciniet par Glābēju, Viņa izraudzītajiem vadītājiem un garīgo drošību, ko dāvā sevis izvērtēšana, nevis citu cilvēku kritizēšana.

Komentāri un skaidrojumi

Kā mūs apdraud Tā Kunga aicināto cilvēku kritizēšana?

Pravietis Džozefs Smits (1805–1844) ir mācījis:

[Ja cilvēks] saceļas, lai nosodītu citus, vaino Baznīcu, sakot, ka Baznīcas locekļi ir nomaldījušies, bet viņš pats ir taisnīgs, — nešaubīgi ziniet, ka viņš ir uz platā atkrišanas ceļa un, ja viņš nenožēlos grēkus, tad atkritīs, patiesi, kā Dievs dzīvo.

(Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 27. nod.)

Vai mums drīkst rasties jautājumi?

Prezidents Dīters F. Uhtdorfs, kurš tolaik kalpoja Augstākajā prezidijā, mācīja:

Vai tas ir labi, ja cilvēkam rodas jautājumi par Baznīcu vai tās mācību? Mani dārgie, jaunie draugi, mēs esam cilvēki, kuri uzdod jautājumus, jo zinām, ka jautājumu uzdošana vedina pie patiesības. …

Iespējams, daži jūtas nokaunējušies vai necienīgi tādēļ, ka viņiem ir pētījoši jautājumi par evaņģēliju, taču viņiem tā nav jājūtas. Jautājumu uzdošana nav vājuma pazīme; tas ir izaugsmes priekšvēstnesis. …

Nebaidieties, uzdodiet jautājumus. Esiet zinātkāri, bet nešaubieties! Vienmēr turieties pie ticības un tās gaismas, ko jau esat saņēmuši. Jo laicīgajā dzīvē mūsu skatījums ir nepilnīgs. Ne viss pašlaik ir saprotams.

(Dīters F. Uhtdorfs, „The Reflection in the Water” (Atspulgs ūdenī), [Baznīcas Izglītības sistēmas svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem, 2009. g. 1. nov.], broadcasts.ChurchofJesusChrist.org)

Vai pravieši nekad nekļūdās?

Šerija Djū, bijusī padomniece Palīdzības biedrības vispārējā prezidijā, teica:

Dažus cilvēkus mulsina jautājums: „Bet, vai pravieši, gaišreģi un atklājēji nekad nekļūdās?” Tas ir nepareizs jautājums. Labāk ir jautāt: kas īsti ir pravieši? Viņi ir ordinēti priesterības atslēgu glabātāji, kas dod pilnvaras Tā Kunga spēka izplatīšanai visā pasaulē. Iespējams, viņi paši nav pilnīgi. Taču viņi ir vispilnīgāk iedvesmotie vadītāji uz Zemes, un viņus vada viena vienīga, pilnīgi šķīsta motivācija — palīdzēt mums atrast atpakaļceļu uz mājām, pievēršot mūsu skatu Jēzum Kristum.

(Sheri Dew, „Prophets” (Pravieši; [BYU–Pathway Worldwide svētbrīdis, 2021. g. 13. jūlijs], 2, byupathway.org/speeches)

Mācību papilduzdevums

2. korintiešiem 13:5 . „Pārbaudait paši sevi, vai stāvat ticībā”

Jūs varētu izmantot šo uzdevumu nodarbības sadaļā „Atturēšanās no kritizēšanas”.

Ezra Būts un Edvards Pārtridžs bija starp tiem elderiem, kuri 1831. gada vasarā kopā ar pravieti Džozefu Smitu devās uz Misūri. Aiciniet audzēkņus izlasīt Metjū K. Godfreja rakstu „Facing Disappointment — We Always Have a Choice” (Saskaršanās ar vilšanos — mums vienmēr ir izvēle), kas pieejams angļu valodā, vietnē ChurchofJesusChrist.org. Aiciniet audzēkņus salīdzināt Ezras un Edvarda attieksmi, saskaroties ar vilšanos.

Palīdziet audzēkņiem saprast, ka Edvards izvērtēja savu ticību, atzina, ka viņam vajadzētu pilnveidoties, un nožēloja grēkus, turpretim Ezra turpināja kritizēt pravieti un zaudēja ticību.