2. vēst. tesaloniķiešiem 2. nodaļa
Lielā atkrišana
Kāda būtu tava dzīve, ja tev nebūtu Jēzus Kristus evaņģēlija pilnības? Pāvils mācīja svētajiem Tesalonikā, ka galu galā cilvēku ļaundarība novedīs pie atkrišanas no evaņģēlija (skat. 2. tesaloniķiešiem 2:1–7). Šī nodarbība var palīdzēt tev saprast, kā notika atkrišana Jaunās Derības laiku Baznīcā un kāpēc pēdējās dienās bija nepieciešams atjaunot Glābēja Baznīcu.
Idejas mācību uzdevumiem
Lielā atkrišana
Iedomājies, ka tu esi misionārs savā pirmajā misijas dienā. Tev ir jāmāca kādam par Lielo atkrišanu.
-
Kā tu viņam to izskaidrotu?
-
Kādēļ tas varētu būt grūti?
-
Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi izprast Lielo atkrišanu?
Savā studiju dienasgrāmatā pieraksti jautājumus, kas tev ir radušies par Lielo atkrišanu, vai jautājumus, ko varētu uzdot klausītājs. Studējot, meklē Debesu Tēva palīdzību, lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem.
Pāvils pravieto par Baznīcas atkrišanu
Tesalonikas svētajiem bija daudz bažu par Jēzus Kristus Otro atnākšanu, un viņi domāja, ka tā varētu notikt ļoti drīz. Pāvils savā vēstulē pievērsās viņu bažām un paskaidroja, ka pirms Kristus atnākšanas notiks vēl kaut kas.
Izlasi 2. tesaloniķiešiem 2:1–3 , pievēšot uzmanību tam, kam, saskaņā ar Pāvila teikto, ir jānotiek pirms Otrās atnākšanas. Ja tev ir pieejamas zemteksta piezīmes, izmanto tās, lai labāk izprastu Pāvila vārdus.
-
Kas, saskaņā ar Pāvila teikto, notiks pirms Kristus Otrās atnākšanas?
Pāvila aprakstītā „atkrišana” bija Lielā atkrišana, kas notika pēc Jēzus Kristus apustuļu nāves. Lielā atkrišana atšķiras no personīgās atkrišanas, kad cilvēki saceļas vai atkrīt no patiesās mācības (skat. Svēto Rakstu ceļveža šķirkli „ Atkrišana ”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org).
-
Kā Pāvila vārdi apliecina Dieva rūpes un gādību par Tesalonikas svētajiem?
Viena no patiesajām mācībām, ko mēs varam gūt no šiem pantiem, ir šāda: senos laikos tika pravietots, ka pirms Jēzus Kristus Otrās atnākšanas notiks atkrišana no Viņa Baznīcas.
-
Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi saprast šo patieso mācību?
Prezidents M. Rasels Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja, kāpēc gadās atkrišanas periodi.
Mūsu Debesu Tēvs mīl visus Savus bērnus, un Viņš vēlas, lai viņi visi saņemtu savā dzīvē evaņģēlija svētības. Garīgā gaisma nav zudusi tādēļ, ka Dievs būtu novērsies no Saviem bērniem. Drīzāk, garīgā tumsība izceļas tad, kad Viņa bērni kopīgi novēršas no Viņa. Garīgā tumsība ir dabīgās sekas atsevišķu cilvēku, sabiedrības, valstu un civilizāciju sliktajām izvēlēm.
(M. Russell Ballard, „Learning the Lessons of the Past” (Pagātnes mācību apgūšana), vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2009. g. maijs, 32. lpp.)
-
Kas tev šajā apgalvojumā šķiet pats būtiskākais? Kādēļ?
Tā kā Debesu Tēvs zina visu (skat. 2. Nefija 9:20), tad Lielā atkrišana Viņam nebija nekāds pārsteigums. Viņš mīl visus Savus bērnus (skat. Jāņa 3:16), tāpēc Viņš nodrošināja veidu, kā pārvarēt šo Lielo atkrišanu caur Jēzus Kristus Baznīcas un evaņģēlija atjaunošanu (skat. Apustuļu darbi 3:19–21 ; Efeziešiem 1:10).
Padziļini savu izpratni par Lielo atkrišanu
Dotais uzdevums var palīdzēt tev skaidrāk izprast to, kā notika Lielā atkrišana un kāpēc pēdējās dienās bija jāatjauno Glābēja Baznīca.
Studē dotās rakstvietas un prezidenta Rasela M. Nelsona izteikumu un pēc tam atbildi uz tālāk norādītajiem jautājumiem.
-
1. Nefija 13:24–28 : Nefijs redz vīziju par to, kas notiks ar svarīgajām un patiesajām Bībeles mācībām.
-
Amosa 8:11–12 : Amoss pravieto par gaidāmo garīgo badu.
-
Apustuļu darbu 20:29–30 : Pāvils brīdina, ka Glābēja Baznīcas locekļi tiks novirzīti no evaņģēlija.
-
Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja:
„Mūsu dzīvais Dievs ir mīlošs Dievs! Viņš vēlas, lai Viņa bērni iepazītu Viņu un Jēzu Kristu, kuru Viņš ir sūtījis! Un Viņš vēlas, lai Viņa bērni iegūtu nemirstību un mūžīgo dzīvi!
Ar šo brīnišķo mērķi mūsu misionāri māca par Atjaunošanu. Viņi zina, ka aptuveni pirms 2000 gadiem Tas Kungs dibināja Savu Baznīcu. Taču pēc Viņa krustā sišanas un Viņa apustuļu nāves cilvēki izmainīja Baznīcu un tās mācības. Tad, pēc paaudzēm ilgas garīgās tumsības, kā to bija pareģojuši pravieši, Debesu Tēvs un Jēzus Kristus atjaunoja Savu Baznīcu, tās mācības un priesterības pilnvaras. Pateicoties šai atjaunošanai, visiem cilvēkiem atkal ir pieejamas zināšanas un būtiski pestīšanas un paaugstināšanas priekšraksti. Visbeidzot, paaugstināšana ļauj mums mūžīgi dzīvot Dieva un Jēzus Kristus klātbūtnē kopā ar savām ģimenēm!”
(Rasels M. Nelsons, „Noķert vilni”, vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2013. g. maijs, 46. lpp.)
-
Ko tu uzzināji par Lielo atkrišanu?
-
Ko tu uzzināji par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu no šīm mācībām?
-
Pamatojoties uz to, ko tu uzzināji, kāpēc bija nepieciešama Atjaunošana?
Elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma dalījās ar jautājumiem, kas viņiem ar sievu varētu būt radušies, ja viņi būtu dzīvojuši Lielās atkrišanas laikā: „Kā mums trūkst? Kas ir tas, ko mēs sev vēlētos? Ko mēs ceram, ka Dievs mums nodrošinās, atsaucoties mūsu garīgajām alkām?” („Pilnīgs cerības spožums”, vispārējās konferences runa, Ensign vai Liahona, 2020. g. maijs, 81. lpp.) Padomā, kā tam varētu līdzināties tavas domas un izjūtas, ja tu būtu dzīvojis tajos laikos.
-
Kāda būtu tava dzīve, ja tev nebūtu Jēzus Kristus evaņģēlija pilnības?
-
Par ko tu jūti vislielāko pateicību saistībā ar Glābēja atjaunoto Baznīcu? Kādēļ?
-
Ko, tavuprāt, Debesu Tēvs vēlas, lai tu zinātu, sajustu vai darītu, pateicoties šai nodarbībai?
Komentāri un skaidrojumi
Vai kristieši, kuri dzīvoja pirms Atjaunošanas laika, pamanīja atkrišanas iestāšanos?
Reformators Mārtiņš Luters (1483–1546) mācīja:
Es neesmu tiecies ne pēc kā cita, kā vien Baznīcas reformēšanas, lai tā atbilstu Svētajiem Rakstiem. … Es vienkārši saku, ka kristietība ir beigusi eksistēt starp tiem, kam to būtu vajadzējis saglabāt.
(E. G. Schwiebert, Luther and His Times: The Reformation from a New Perspective (1950. g.), 509. lpp.)
Agrīno dienu amerikāņu kristiešu vadītājs Rodžers Viljamss (1603–1683) paskaidroja:
Atkrišana … ir samaitājusi visu tik lielā mērā, ka no šīs atkrišanas nebūs iespējams atgūties, kamēr Kristus nesūtīs jaunus apustuļus, kuri dibinās baznīcas no jauna.
(Philip Schaff, The Creeds of Christendom, 3 sēj. (1877. g.), 1:851)
Holandiešu filozofs Erasms (1466–1536) mācīja:
Tagad šajos [mācības] jautājumos un spriedumos valda tik liels juceklis, ka mēs pat neuzdrošināmies cerēt uz to, ka spēsim atsaukt pasauli pie patiesās kristietības.
(The Praise of Folly, trans. Clarence H. Miller, 2. red. (2003. g.), 155.–156. lpp.)
Vai ir notikusi tikai viena atkrišana?
Laika gaitā ir bijuši daudzi [evaņģēlija] atklāšanas periodi, kas ir beigušies ar atkrišanu. Pēc tam Tas Kungs Savā žēlastībā ir atjaunojis uz Zemes Savu evaņģēliju, aicinot praviešus. Lai uzzinātu vairāk par minēto ciklu, noskaties video angļu valodā „Dispensations: The Pattern of Apostasy and Restoration” (Evaņģēlija atklāšanas laikmeti: Atkrišanas un Atjaunošanas modelis; 6:52), kas pieejams vietnē ChurchofJesusChrist.org.
Kā mums būtu jālūkojas uz krietniem citu ticību pārstāvjiem?
Prezidents Dalins H. Oukss no Augstākā prezidija paskaidroja:
Mēs uzskatām, ka lielākā daļa reliģisko vadītāju un sekotāju ir patiesi ticīgie, kuri mīl Dievu, saprot Viņu un kalpo Viņam, cik labi vien spēj. Mēs esam parādā tiem vīriešiem un sievietēm, kuri gadsimtu gaitā ir saglabājuši ticības un mācīšanās gaismu līdz pat mūsdienām. Mums atliek tikai pretstatīt tam mazāko gaismu starp tiem cilvēkiem, kuri nepazīst Dieva un Jēzus Kristus vārdus, lai saredzētu to lielo ieguldījumu, ko cauri laikiem ir devuši kristīgie skolotāji. Mēs viņus godinām kā Dieva kalpus.
(Dallin H. Oaks, „Apostasy and Restoration” (Atkrišana un Atjaunošana), vispārējās konferences runa, Ensign, 1995. g. maijs, 85. lpp.)