Jāņa 1:1–16
„Un Vārds tapa miesa”
Apustulis Jānis uzrakstīja savu evaņģēliju, lai palīdzētu mums ticēt, ka Jēzus ir Kristus (skat. Jāņa 20:30–31). Jānis mācīja, ka Jēzus Kristus pameta Savas debesu mājas, lai dzīvotu uz Zemes un kļūtu par mūsu Pestītāju. Šīs nodarbības mērķis ir palīdzēt jums saprast, kas bija Jēzus Kristus pirms Viņa mirstīgās dzimšanas, un dziļāk novērtēt mīlestību, ko Viņš izrādīja, izpildot Savu misiju uz Zemes.
Iespējamās mācību aktivitātes
Kāda ir tā cena?
-
Cik, jūsuprāt, šī bumba ir vērta?
-
Ja nu tā būtu izmantota pasaules čempionāta spēlē vai to būtu parakstījis kāds slavens spēlētājs?
Zinot kādas lietas vēsturi, mēs varam labāk izprast tās vērtību. To var teikt arī par cilvēkiem.
-
Kā izpratne par to, kas bija Jēzus Kristus pirms Viņa dzimšanas, varētu jums palīdzēt saprast Viņa dzīves un misijas vērtību uz Zemes?
Jāņa evaņģēlijs var mums palīdzēt saprast, kas patiesībā bija Jēzus no Nācaretes un kāpēc mums jācenšas mācīties no Viņa vārdiem un piemēra. Jānis rakstīja, lai stiprinātu jūsu pārliecību, ka Jēzus ir Kristus, apsolītais Mesija (skat. Jāņa 20:30–31). Jāņa evaņģēlijs sākas, aprakstot Jēzus Kristus godību un spēku, vēl pirms Viņš ieradās uz Zemes.
Jēzus Kristus pirmslaicīgajā dzīvē
Savā studiju dienasgrāmatā uzzīmējiet šādu tabulu:
Jēzus pirmslaicīgajā dzīvē |
Jēzus dzīve uz Zemes |
Izmantojot savas pašreizējās zināšanas par Jēzu Kristu, kreisajā slejā ierakstiet vārdus un frāzes, kas raksturo to, kas bija Jēzus Kristus, kāds Viņš bija un ko Viņš darīja pirms Savas dzimšanas.
Izlasiet šīs rakstvietas un eldera Roberta E. Velsa no Septiņdesmito kvoruma izteikumu un ierakstiet tajā pašā slejā papildu Jēzus Kristus aprakstus. (Frāze „iesākumā” saskaņā ar tās izmantoto nozīmi šajās rakstvietās attiecas uz pirmsmirstīgo esamību.)
Džozefa Smita tulkojums, Jāņa 1:1–5 (Svēto Rakstu ceļvedī vai Evaņģēlija bibliotēkas lietotnē)
Tēvs izvēlējās un sūtīja Jēzu, lai organizētu un radītu šo Zemi, mūsu Saules sistēmu, mūsu galaktiku, patiesi pasaules bez skaita.
Jēzus Kristus bija un ir Vecās Derības Jehova, Ādama un Noas Dievs, Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievs. Jehova parādījās senajiem praviešiem un runāja ar tiem. Runājot Viņš to darīja Tēva vārdā un teica to, ko būtu teicis Viņa Tēvs. Vecās Derības Jehova kļuva par Jaunās Derības Jēzu Kristu, kad Viņš piedzima mirstībā.
(Robert E. Wells, “Our Message to the World,” Ensign, Nov. 1995, 65)
Pārskatiet savu mācību pierakstu lapas kreisajā pusē izveidoto sarakstu un uzrakstiet viena teikuma kopsavilkumu par to, kas Jēzus Kristus bija pirmsmirstīgajā dzīvē.
Jēzus dzīve uz Zemes
Aplūkojiet šos attēlu. Savas tabulas labajā slejā uzrakstiet dažus pieticīgo apstākļu aprakstus, kas saistīti ar Glābēja dzimšanu.
Frāzes izrādīt labvēlību viena no nozīmēm ir „nolaisties starp”. Tāpēc Glābēja „nolaišanās” dzīvot uz Zemes, starp mums, dažkārt tiek raksturota kā „Dieva labvēlīb[as]” izpausme ( 1. Nefija 11:26). Jēzus Kristus brīvprātīgi atstāja Savu debesu troni un nonāca grēcīgajā pasaulē, kur Viņš piedzīvoja lielus pārbaudījumus un ciešanas.
Izlasiet šīs rakstvietas, meklējot grūtības, kādas Glābējs pārcieta uz Zemes, un — kāpēc. Pievienojiet šos aprakstus savu mācību pierakstu lapas labajā pusē.
Pārskatiet labajā slejā izveidoto sarakstu un uzrakstiet viena teikuma kopsavilkumu par to, ko Jēzus Kristus pārcieta uz Zemes.
Veltiet minūti laika, lai salīdzinātu to, ko Jēzus pameta, ar to, ko Viņš labprātīgi pārcieta uz Zemes.
-
Ko tu esi iemācījies(-usies) vai sajutis(-usi) par Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, studējot šīs rakstvietas?
-
Kāpēc, tavuprāt, Jēzus Kristus būtu gatavs nolaisties — „pazemo[ties] visam” (Mācības un Derību 88:6)?
-
Kā sapratne par Jēzus Kristus pazemošanos ietekmē tavas sajūtas pret Viņu?
Komentāri un skaidrojumi
Kas ir unikāls Jāņa evaņģēlijā?
Aptuveni 92 procenti no Jāņa evaņģēlijā atrodamā pieraksta nav atrodami citos evaņģēlijos. Iespējams, tas ir tāpēc, ka Jānis rakstīja Baznīcas locekļiem, kuriem jau bija izpratne par Jēzu Kristu, proti, pavisam atšķirīgai auditorijai no Mateja, Marka un Lūkas auditorijas. Jāņa evaņģēlijs ir ļoti doktrinārs, daži no tajā ietvertajiem tematiem ir par Jēzus Kristus, Dieva Dēla, dievišķumu, Kristus veikto Izpirkšanu, mūžīgo dzīvi, Svēto Garu, nepieciešamību piedzimt no jauna, kā arī to, cik svarīgi ir ticēt Glābējam. Viens no Jāņa galvenajiem ieguldījumiem ir tas, ka viņš iekļauj Glābēja mācības Saviem mācekļiem, kas sniegtas vien dažas stundas pirms Viņa sagūstīšanas, tostarp diženo Starpnieka lūgšanu.
1. Nefija 11:26.
Vai Svētajos Rakstos gan Debesu Tēvs, gan Jēzus Kristus tiek saukti par Dievu?
Dievībā ir trīs atsevišķas personas: Dievs — Mūžīgais Tēvs, Viņa Dēls, Jēzus Kristus, un Svētais Gars.
Dievs, kas pazīstams kā Jehova, ir Dēls, Jēzus Kristus ( Jes. 12:2 ; 43:11 ; 49:26 ; 1. kor. 10:1–4 ; 1. Tim. 1:1 ; Jāņa atkl. 1:8 ; 2. Nef. 22:2). Jēzus darbojas Tēva vadībā un ir pilnīgā harmonijā ar Viņu. Visa cilvēce ir Viņa brāļi un māsas, jo Viņš ir vecākais no Elohima garīgajiem bērniem. Dažās Svēto Rakstu atsaucēs uz Viņu atsaucas ar vārdu Dievs. Piemēram, Svētajos Rakstos ir teikts, ka „Dievs ir radījis debesis un zemi” ( 1. Mozus 1:1), bet patiesībā Jēzus bija Radītājs Dieva Tēva vadībā ( Jāņa 1:1–3, 10, 14 ; Ebrejiem 1:1–2).
Svēto Rakstu ceļvedis, „ Dievs, Dievība ”, scriptures.ChurchofJesusChrist.org
Mosijas 15:1 un Jāņa 20:26–28 aprakstīti vēl divi piemēri, kur Jēzus tiek identificēts kā Dievs.
Kādos konkrētos veidos Jēzus Kristus izvēlējās pazemoties?
Bīskaps Ričards C. Edžlijs, prezidējošās bīskapības bijušais padomnieks, mācīja:
Viņš pazemojās, piedzimstot mirstīgai sievietei. …
Viņš pazemojās, lai Viņu kristītu cilvēks, kaut arī Viņš bija pilnīgs un bez grēka.
Viņš pazemojās, lai kalpotu pazemīgākajiem no vispazemīgākajiem. …
Viņš pazemojās, lai pakļautos Tēva gribai, ļaujot tikt kārdināts, izsmiets, šaustīts, izraidīts un neatzīts, kaut arī Viņš bija visvarens.
Viņš pazemojās, lai tiktu pasaules tiesāts, kaut arī Viņš bija pasaules Tiesnesis.
Viņš pazemojās, lai tiktu sists pie krusta un nonāvēts par pasaules grēkiem, kaut arī neviens nevarēja atņemt Viņa dzīvību.
(Richard C. Edgley, “The Condescension of God,” Ensign, Dec. 2001, 20)
Kāpēc Jēzus Kristus gribēja pazemoties tik dziļi, kā Viņš to darīja?
Bīskaps Ričards C. Edžlijs, prezidējošās bīskapības bijušais padomnieks, paskaidroja:
Viņš pazemojās nevis pienākuma, nevis slavas, bet tikai mīlestības dēļ. Viņa pazemošanās, lai mūs pestītu caur Izpirkšanu, bija cena, ko Viņš samaksāja, lai nodrošinātu glābšanu un paaugstināšanu.
(Richard C. Edgley, “The Condescension of God,” Ensign, Dec. 2001, 19)