Mateja 3:1–12; Marka 1:1–8

„Sataisiet Tā Kunga ceļu”

Pirms Jēzus Kristus sāka savu kalpošanu ļaudīm, Jānis Kristītājs centās sagatavot cilvēkus, lai viņi pieņemtu Glābēju un Viņam sekotu. Šajā nodarbībā tu apdomāsi, kā esi pieņēmis(-usi) Glābēju un Viņam sekojis(-usi), kā vari labāk Viņu pieņemt un Viņam sekot un ko vari darīt, lai sagatavotu citus Viņu pieņemt un Viņam sekot.

Savstarpēja palīdzība. Vairumam audzēkņu patīk mācīties citam no cita. Palīdziet audzēkņiem saprast, ka, piedaloties stundā, viņi var pozitīvi ietekmēt citus. Mudiniet viņus sirsnīgi uzklausīt citus audzēkņus un atbildēt ar apdomu, izturoties laipni citam pret citu.

Audzēkņu sagatavošanās: aiciniet audzēkņus padomāt, ko viņi darītu un teiktu, ja viņiem būtu iespēja sagatavot kādu citu cilvēku, lai viņš pieņemtu Glābēju un Viņam sekotu.

Iespējamās mācību aktivitātes

Sagatavoties pieņemt Jēzu Kristu

Kā alternatīvu tālāk minētajai situācijai, apsveriet iespēju izlikt vairākus šķēršļus, kas nobloķētu ieeju klasē vai liegtu audzēkņiem apsēsties solos. Piemēram, jūs varētu novietot krēslu vai galdu durvīs vai priekšā audzēkņu soliem. Kad audzēkņi ierodas, aiciniet viņus ienākt un ieņemt savas vietas. Pavērojiet, ko audzēkņi dara, lai iekļūtu klasē un apsēstos. Stundas sākumā pārrunājiet, kā audzēkņi reaģēja uz šiem šķēršļiem, uzdodot tādus jautājumus kā „Ko jūs darījāt ar šķēršļiem?”; „Vai pamanījāt, ka kāds palīdz citiem pārvarēt šķēršļus?”.

Iedomājies, ka dodies svarīgā ceļojumā, bet ceļā parādās šķēršļi. Ko tu iesāktu? Vai tu grieztos atpakaļ? Vai mēģinātu tos apiet? Vai tu mēģinātu likvidēt šķēršļus tiem, kas nāk aiz tevis? Iedomājies, ka tu atklāj to, ka kāds, kurš ieradās pirms tevis, jau novērsa daudzus no visgrūtākajiem šķēršļiem.

• Ko tu justu pret tiem, kas sagatavoja tev ceļu?

Šodien tu mācīsies par Jāni Kristītāju, kura misija bija sagatavot cilvēkus pieņemt Glābēju un Viņam sekot (skat. Lūkas 1:17).

• Kurš ir palīdzējis sagatavot ceļu tev, lai tu savā dzīvē varētu pieņemt Glābēju un Viņam sekot?

• Kurš šobrīd gatavo ceļu, lai Glābējs varētu vairāk būt tavā dzīvē?

• Kas tev ir palīdzējis pieņemt Glābēju un Viņam sekot?

Mācoties šajā stundā, padomā par visiem šķēršļiem, kas joprojām traucē tev vai citiem Viņu pieņemt un Viņam sekot un kas varētu palīdzēt tev vai citiem pārvarēt šos šķēršļus.

Ievads Marka evaņģēlijā un Jāņa Kristītāja kalpošanā

Marks sava evaņģēlija ievadā sniedz pierakstu par Jāni Kristītāju. Atšķirībā no Mateja vai Jāņa, Marks nebija Jēzus Kristus apustulis, bet vēlāk pievērstais. Iespējams, Marks ir uzrakstījis savu evaņģēliju apustuļa Pētera vadībā. Savu evaņģēliju Marks rakstīja citticībniekiem un vairāk uzsvēra Glābēja darbus, nevis Viņa vārdus.

Jūs varētu aicināt audzēkņus strādāt pāros vai mazās grupās, studējot tālāk minētos pantus.

Izlasi Marka 1:1–8 un sameklē, ko darīja Jānis Kristītājs, lai citiem palīdzētu sagatavoties pieņemt Jēzu Kristu un Viņam sekot.

Svēto Rakstu studiju rīki.

Vairāki mācību rīki un metodes var uzlabot tavu mācīšanos. Lai uzlabotu savu Svēto Rakstu studēšanu, mēģini aplūkot to pašu aprakstu no dažādiem evaņģēlija autoru skatpunktiem.

Mācību procesā bieži var būt noderīgi lasīt par vienu un to pašu notikumu dažādos evaņģēlija aprakstos. Izlasi Mateja 3:7–12 , meklējot papildu informāciju par Jāņa Kristītāja kalpošanu. Glābēja dzīves laikā daudzi israēlieši bija kļuvuši ārkārtīgi lepni un novērsās no Jehovas mācībām. Daži uzskatīja, ka viņu glābšanai bija pietiekami vien ar to, ka viņi bija Ābrahāma pēcnācēji (skat. Džozefa Smita tulkojumu, Mateja 3:36 , Lūkas 3:8).

• Ko Jānis Kristītājs darīja, lai palīdzētu cilvēkiem sagatavoties pieņemt Glābēju un Viņam sekot?

Studentiem sniedzot savas atbildes, jūs varētu uzdot papildu jautājumus, piemēram: „Kā grēku atzīšana un nožēlošana sagatavo cilvēkus pilnīgāk pieņemt Glābēju un Viņam sekot?” Ņemiet vērā, ka nākamajās divās nodarbībās tiek padziļināti aplūkota informācija par grēku nožēlošanu un kristīšanos.

Var būt noderīgi precizēt, ka Jāņa vārdi, kas pierakstīti Marka 1:7–8 , ir attiecināmi uz Glābēju.

• Kādas papildu atziņas tu guvi, studējot arī Mateja pierakstu par Jāni Kristītāju?

• Kādus pierādījumus tu mūsdienās esi redzējis(-usi) tam, ka Debesu Tēvs joprojām cenšas sagatavot cilvēkus, lai viņi pieņemtu Glābēju un Viņam sekotu?

Pieņemot Glābēju un palīdzot citiem Viņu pieņemt

Izpildi vienu no šīm aktivitātēm. Padomā par to, kā tu pats(-i) vari pilnīgāk pieņemt Glābēju un Viņam sekot, un palīdzēt sagatavoties citiem darīt to pašu.

Jūs varētu parādīt šādas aktivitāšu iespējas vai izveidot mazus izdales materiālus, kurus audzēkņi varētu izmantot, kad viņi izpilda izvēlēto aktivitāti.

A aktivitāte: Pierakstu veikšana

Pārdomā un ieraksti savā studiju dienasgrāmatā, kas tev palīdzēja pieņemt Glābēju un Viņam sekot. Tu varētu iekļaut to, kas tev palīdzēja ticēt Jēzum Kristum un vairāk apņemties dzīvot pēc Viņa mācībām. Pēc tam atbildi uz šiem jautājumiem:

• Kā tu domā, ko Debesu Tēvs varētu tevi aicināt darīt, lai tu nākotnē vairāk pieņemtu Jēzu Kristu un Viņam sekotu?

• Ko tu varētu darīt, lai palīdzētu citiem pieņemt Jēzu Kristu un Viņam sekot?

Var būt lietderīgi piedāvāt tiem audzēkņiem, kuri izvēlējās B aktivitāti, dažus žurnāla Liahona eksemplārus, kuros iekļauta pēdējā vispārējā konference.

B aktivitāte: Vispārējās konferences pētīšana

Atsauc atmiņā, ko tu iemācījies pēdējā vispārējā konferencē. Ja iespējams, pārskati vispārējās konferences vienu vai divas runas, meklējot vēstījumus, kas varētu palīdzēt tev pilnīgāk pieņemt Jēzu Kristu un Viņam sekot.

• Ko mūsdienu pravieši nesen ir mācījuši, lai palīdzētu tev pilnīgāk pieņemt Glābēju un Viņam sekot?

• Kā tu varētu pielietot kādu no viņu mācībām savā dzīvē vai dalīties tajā ar citiem?

C aktivitāte: Svēto Rakstu pētīšana

Izmanto Svētos Rakstus, lai labāk saprastu, kā citi tika mudināti pieņemt Jēzu Kristu un Viņam sekot. Piemēram, tu varētu studēt no Mormona Grāmatas šeit atrodamos piemērus: Ēnosa 1:2–8 ; Mosijas 5:1–2, 5 ; Almas 22:17–18, 22–23 vai Helamana 5:28–30, 40–42 .

• Ko tu uzzināji no Svētajiem Rakstiem, kurus studēji?

• Kā šīs atziņas varētu tev palīdzēt pilnīgāk pieņemt Glābēju un Viņam sekot, vai palīdzēt citiem darīt to pašu?

Aiciniet vairākus audzēkņus dalīties tajā, ko viņi iemācījās un izjuta.

Noslēgumā jūs varētu sniegt savu liecību vai aicināt audzēkņus dalīties savās liecībās par prieku un laimi, kas rodama, kad mēs pieņemam Glābēju un Viņam sekojam, kā arī palīdzam citiem nākt pie Viņa.

Komentāri un skaidrojumi

Kas bija Marks?

Marks (saukts arī par Jāni Marku) nebija sākotnējo Jēzus Kristus mācekļu vidū, taču viņš pievērsās vēlāk un cieši sadarbojās ar daudziem Glābēja apustuļiem. Pēteris par viņu sacīja — „mans dēls Marks” ( 1. Pētera vēst. 5:13), parādot viņu ciešās attiecības. Marks, visdrīzāk, sarakstīja savu īso evaņģēliju romiešiem, citām citticībnieku tautām un jaunpievērstajiem kristiešiem. Marks kādu laiku arī kalpoja kopā ar Pāvilu viņa pirmajā misijas ceļojumā (skat. Apustuļu darbi 12:25).

Kādas ir Marka evaņģēlija raksturiezīmes?

Marka evaņģēlijs sākas pēkšņi un dramatiski un saglabā spraigu tempu, pārstāstot ātri cits citam sekojošus notikumus. Marks bieži lietoja vārdus tūdaļ un tūliņ, radot spraiga tempa un aktīvas darbības iespaidu.Starp svarīgām tēmām Marka evaņģēlijā ir jautājumi par to, kas bija Jēzus un kurš izprata Viņa identitāti, kā arī par to, ka mācekļa loma ir „ņem[t] savu krustu un … staigā[t] [Jēzum] pakaļ” ( Marka 8:34). Turklāt Marka evaņģēlijs ir vienīgais pieraksts, kurā ir atklāta līdzība par sēklu, kas aug pati (skat. Marka 4:26–27), par nedzirdīgā dziedināšanu Dekapoles apgabalā (skat. Marka 7:31–37) un par aklā pakāpenisku dziedināšanu Betsaidā (skat. Marka 8:22–26).

Marka 1:8 . Kas ir kristīšana ar Svēto Garu?

Jānis Kristītājs paziņoja, ka viņš kristīs ar ūdeni, bet Jēzus „kristīs … ar Svēto Garu” ( Marka 1:8). Kristīšana ar Svēto Garu un ar uguni ir attiecināma uz konfirmāciju pēc kristībām, kad tiek saņemta Svētā Gara klātbūtne. Tad Svētais Gars mūs attīra un šķīstī — līdzīgi, kā to dara uguns.

Mateja 3:7 . Kas bija farizeji un saduķeji?

Farizeji bija jūdu reliģiskās grupas locekļi, kuri lepojās ar to, ka stingri ievēroja Mozus likumu. Viņu reliģija nebija nekas vairāk par dažādu ceremoniālu darbību ievērošanu. Saduķeji bija bagāta jūdu kasta ar ievērojamu reliģisko un politisko ietekmi. Viņi neticēja augšāmcelšanās mācībai. Abas grupas bija novirzījušās no sākotnējās Dieva likumu ieceres un daudzi viņu locekļi atteicās pieņemt Dieva pravieša, Jāņa Kristītāja, vēstījumu.

(„Nāciet, sekojiet Man!” indivīdiem un ģimenēm: Jaunā Derība 2019, 19. lpp.)

Mateja 3:12 . Ko nozīmē un simbolizē vēteklis, klons, kvieši un pelavas?

„Vēteklis”, kas pieminēts Mateja 3:12, ir sijāšanas ierīce, kurā ar vēdekļa palīdzību pelavas tiek aizpūstas pa gaisu. … Graudi nokrīt uz zemes, bet ar vēdekli radītais vējš vieglās pelavas aizpūš projām. Pēc tam graudi tiek savākti glabātavā jeb noliktavā, bet pelavas tiek sadedzinātas. Jānis Kristītājs mācīja, ka Glābējs, kurš nāks pēc viņa, šķirs ticīgos no neticīgajiem — tāpat kā kviešus no pelavām.

(Jaunās Derības studentu rokasgrāmata (2018. g.), ChurchofJesusChrist.org)

Mācību papilduzdevumi

Alternatīvs veids, kā uzsākt nodarbību

Ļaujiet audzēkņiem dalīties tajā, ko viņi zina par Jāni Kristītāju un viņa misiju — „[sagatavot] Tam Kungam padevīgus ļaudis” ( Lūkas 1:17). Aiciniet viņus iztēloties sevi Jāņa vietā, apdomāt, ko viņi varētu darīt un teikt, lai sagatavotu citus pieņemt Jēzu Kristu, un padomāt, kas varētu šo uzdevumu apgrūtināt.

Evaņģēliju saskaņa

Var būt lietderīgi parādīt audzēkņiem Evaņģēlija saskaņas rīku, kas atrodas lietotnes „Evaņģēlija bibliotēka” mapē „Studiju palīglīdzekļi”. Palīdziet audzēkņiem saprast, ka šis rīks parāda, kur dažādos evaņģēlijos ir pierakstīti vieni un tie paši notikumi. Aiciniet viņus atrast rakstvietas par Jāni Kristītāju, kas māca par viņa dzīvi, pirms viņš kristīja Jēzu Kristu.